Viņa gan arī norādīja, ka gala lēmums par NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Baltijā, tostarp Latvijā, varētu tikt pieņemts septembra sākumā NATO dalībvalstu apspriedē Velsā. Vācijai kā vienai no NATO dalībvalstīm ir pienākums stiprināt drošību.
Militārais atbalsts Baltijas valstīm ir NATO pienākums, un tas tiks izpildīts. Šādu solījumu šodien, viesojoties Rīgā, pauda Vācijas kanclere Angela Merkele. Vizītes laikā Merkele tikās ar abām augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, un gan Straujuma, gan Andris Bērziņš pēc tikšanās ar Vācijas līderi apstiprināja, ka guvuši pārliecību par Vācijas stabilu nostāju attiecībā uz NATO līguma piektā panta izpildi.
"Ir ļoti skumji, ka drošības situācija Eiropā Ukrainas krīzes kontekstā ir pasliktinājusies.
Es saprotu Latvijas iedzīvotāju raizes, tāpat arī citu Baltijas valstu un Polijas iedzīvotāju bažas, un šobrīd es gribētu vēlreiz akcentēt, ka tas, ko mēs NATO līgumā esam vienojušies, proti, piektais pants par savstarpēju atbalstu, tā nav tikai teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno. Uz to ir jāgatavojas, un sagatavošanās darbiem jābūt intensīvākiem, kā mums šķita pirms dažiem gadiem. (..)
Ir jāpastiprina manevri, kuros aktīvi piedalīsies arī Vācija. Ir piektā panta scenārija manevri, kur ir runa par atbalsta sniegšau. Ir jādara viss, lai Baltijas valstīs būtu nodrošināta attiecīgā infrastruktūra, kas ļauj ātri reaģēt. Mēs par to runāsim NATO sammitā Kardfiā, un Vācija ir gatava dot savu ieguldījumu," pauda Merkele.
Viņa arī apliecināja, ka līdzīgi kā Latvijas, arī Vācijas uzņēmēji ir cietuši no Krievijas un Rietumvalstu savstarpēji uzliktajām sankcijām. Šī ir pirmā reize, kad tās tik stipri ir ietekmējušas Vācijas uzņēmējus, norādīja kanclere.
Tikmēr Straujuma atkārtoti uzsvēra, ka Baltijā „ir nepieciešama reāla sabiedroto spēku klātbūtne”.
„Krievijas rīcība ir fundamentāli mainījusi drošības vidi Eiropā. Ir zaudēta uzticība,” teica Straujuma. Viņa arī pauda pārliecību, ka NATO līguma piektais pants nav tikai vārdi, bet arī reāli darbi, un nepieciešamības gadījumā tiks iedarbināts piektais pants, kas paredz kādas no NATO dalībvalsts aizsardzību, ja uzbrūk kāda cita valsts.
Straujuma akcentēja, ka Vācija ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais drošības un citos jautājumos.
Bažas par drošību Eiropā pastiprinājās līdz ar marta sākumu, kad Krievijas dažu nedēļu laikā anektēja Krimu. Savukārt aprīļa pirmajā pusē Krievijas atbalstīti kaujinieki iegāja Austrumukrainā, cenšoties pārņemt tur varu. Šobrīd gan Ukrainas armija kaujiniekus ir atspiedusi un nu vairs tie kontrolē tikai daļu no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kā arī šo reģionu centrālās pilsētas – Doņecku un Luhansku.
