Latvijā autobusi lielākoties ārpus apdzīvotām vietām nebrauc ar maksimāli atļauto ātrumu – 90 kilometri stundā (km/h), bet gan „velkas” uz 70 km/h, norādīja Johansone, paužot neizpratni, kāpēc Latvijā to neviens neuzskata par problēmu.
Autobusu „lēnā vilkšanās” nav saistīta ar ceļa stāvokli vai to, ka paši transportlīdzekļi būtu veci un nevarētu braukt ātrāk, bet gan ar maršruta plānošanu. Līdz ar to 160 kilometrus no Valkas līdz Rīgai tie pieveic četru stundu laikā. Autobuss Valga – Tallina ceļā pavada tikpat ilgu laiku. Arī 42 kilometru garo ceļu no Valkas līdz Smiltenei satiksmes autobuss mēro stundu un desmit minūtes.
Johansone norādīja, ka, visticamāk, problēma ir konkurences trūkums, jo Latvijā pārvadātājiem konkurentu nav un nekas neliek tiem „pamosties” un domāt, ka kaut kas nav kārtībā.
Igaunijā par pasažieriem sacenšas četri uzņēmumi un dara visu, lai ievilinātu cilvēkus savā transportā.
Tikmēr Baltijas starptautisko autobusu reisu operators "Lux Express" uzsācis parakstu vākšanas iniciatīvu platformā "ManaBalss.lv" par pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu. Iniciatīvā atkārtoti norādīts uz slēgtās starppilsētu autobusu transporta sistēmas "radīto stagnāciju pārvadājumu nozarē" un to, ka "katru gadu tās uzturēšanā tiek izšķērdēti miljoniem eiro". Ar šādām iniciatīvām "Lux Express" jau vairākus gadus vērsies pie Latvijas pārvadājumu organizētājiem, vēstīja aģentūra LETA.
Bet iepriekš Autotransporta direkcija (ATD) vairākkārt norādījusi, ka tā tikai tad pārskatīs sabiedriskā transporta sistēmas organizācijas principus, ja tiks rastas iespējas kompensēt papildu zaudējumus sabiedriskā transporta sistēmā, kas radīsies, ja pelnošie maršruti - galvenokārt starp Rīgu un lielajām pilsētām - tiks nodoti brīvai konkurencei. Patlaban pelnošajos maršrutos gūtie ieņēmumi tiek izmantoti zaudējumu segšanai nerentablajos maršrutos.
