Skandāls ap Portugāles trešo lielāko banku - „Banko Espiritos Santos” ir nācis gluži nelaikā. Portugāles valdībai jau tāpat trūkst līdzekļu, lai sabalansētu izdevumus ar ienākumiem un iegrožot budžeta deficītu zem 4%. Un tagad Portugālei ir jātērē vēl gandrīz piecus miljardus eiro bankas glābšanai.
Gluži kā savulaik „Parex banka” Latvijā, arī BES banka tiks sadalīta divās daļās - tā saucamajā „labajā” un „sliktajā” bankā. Šo soli ir apstiprinājusi arī Eiropas Komisija.
Tās topošais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, viesojoties citā problēmu skartajā zemē Grieķijā, sacīja, ka notikumi Portugālē liecina - Eiropa vēl nav pilnībā pārvarējusi krīzi.
„Esmu sazinājies ar Portugāles premjerministru un mēs esam runājuši arī par situāciju ar Portugāles banku. Ir skaidrs, ka mēs vēl neesam tuneļa galā, un es negribu jums radīt priekšstatu, ka tā būtu. Visās Eiropas valstīs mums ir jāturpina būt uzmanīgiem. Un reizēm mūs var arī pārsteigt notikumi, kurus mēs nevarējām paredzēt. Tāds ir mans uzstādījums nākamajam gadam,” sacīja Junkers.
Junkers gan uzreiz piebilda, ka par Grieķiju viņam pašreiz satraukuma neesot.
Bet Portugālē valsts, protams, cer atgūt ieguldītos miljardus, kad tā saucamā „labā banka” tiks pārdota investoriem. Savukārt „sliktās bankas” zaudējumus segs tās īpašnieki. Portugāles Centrālās bankas prezidents apgalvo, ka nekāda riska nodokļu maksātājiem neesot.
Nauda, ko Portugāle izmantos BES bankas glābšanai, tiks ņemta no īpašā šīm mērķim paredzētā fonda, kas tika izveidots pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas pabeigšanas. Tādēļ tas tieši neietekmēs budžeta deficītu valstī. Tomēr spekulācijas ap bankas glābšanu uz brīdi sadārdzināja Portugāles aizņemšanās iespējas.
Lai samazinātu budžeta tēriņus, Portugāles parlaments aizvadītajā nedēļā apstiprināja jauno valsts sektorā strādājošo algu samazināšanas plānu. Tomēr nav drošības, ka Konstitucionālā tiesa to jau atkal neatcels.
