Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas Portugālē tika izsludinātas pēc tam, kad korupcijas skandāla rezultātā no premjera amata bija spiests atkāpties toreizējais sociālistu līderis Antoniu Košta. Lai gan apsūdzēts viņš netika, tomēr paziņoja, ka vēlēšanās vairs nekandidēs.
Koštas valdīšanas laikā Portugālē samazinājies bezdarbs un ekonomikas pieaugums pērn bijis viens no straujākajiem eirozonā. Taču Portugāle joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Rietumeiropā. Un arī aptaujas liecina, ka, pēc daudzu vēlētāju domām, Koštas valdība ir izšķērdējusi 2022. gadā iegūto vairākumu, nespējot uzlabot sabiedrības veselības pakalpojumus un izglītības kvalitāti, nedz arī risināt mājokļu krīzi, kas ir izraisījusi plašus ielu protestus.
Analītiķi norādīja, ka vēlēšanu rezultātu ir grūti prognozēt, ņemot vērā lielo neizlēmušo vēlētāju skaitu. Taču tiek pieļauts, ka astoņus gadus ilgā sociālistu valdīšana valstī pēc šīm vēlēšanām varētu beigties.
Piektdien publicētās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka centriski labējā "Demokrātiskā alianse" nedaudz apsteidz Sociālistu partiju. Taču tā neiegūtu absolūto vairākuma parlamentā, kas varētu nozīmēt to, ka galēji labējai partijai "Čega" būs izšķiroša loma nākamās koalīcijas veidošanā. Analītiķi pieļauj, ka nākamo koalīciju varētu veidot trīs partijas – nesen dibinātā partija "Liberālā iniciatīva", "Demokrātiskā alianse" un "Čega".
"Čega" parlamentā pirmo reizi iekļuva pirms pieciem gadiem un kopš tā laika audzējusi popularitāti. Tagad parlamentā tai ir 12 vietas, bet pēc šīm vēlēšanām šis skaits varētu palielināties vairāk nekā divas reizes. Čegas līderis Andrē Ventura, bijušais priesteris praktikants un bijušais futbola komentētājs televīzijā, aicina ieviest stingrākus pasākumus cīņai pret korupciju, stingrāku imigrācijas kontroli un ķīmisko kastrāciju daļai dzimumnoziedznieku. Partijas popularitātes panākumi saitīti ar gados jauno vēlētāju piesaisti sociālajos medijos.
Portugāles vēlēšanas notiek neilgi pirms tam, kad tiks atzīmēti 50 gadi kopš valstī notikušā 25. aprīļa apvērsuma. Tajā tika gāzta desmitiem gadus ilgusī labējā diktatūra. 25. aprīli labi atceras arī portugālis Osvaldo Sousa, norādot, ka šī gada vēlēšanas draud atgriezt valsti atpakaļ tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms apvērsuma.
"25. aprīlis bija kā pārsteigums. Mēs visi, īpaši jaunieši, alkām pēc pārmaiņām. Valsts saskaras ar nopietnu risku, kā jau vairākas pasaules valstis, proti, ar nonākšanu atpakaļ laikā pirms 25. aprīļa, pat nonākšanu pie kaut kā vēl sliktāka.
Cilvēkiem nepieciešama sirdsapziņa un ir jābalso, bet nevajag iekrist demagoģijas lamatās, nevajag ticēt visām šīm viltus lietām, ko dzirdat," pauda Sousa.
Partijas "Čega" pārstāvniecības palielināšana parlamentā un potenciāli būtiskā loma nākamās koalīcijas izveidē kārtējo reizi norādītu uz galēji labējo partiju panākumiem, kas gūti daudzviet Eiropā, piemēram, Itālijā, Ungārijā vai Slovākijā, kā arī šādu partiju popularitātes kāpumu Francijā un Vācijā.
