Dienesta vadītāja Ināra Pētersone atgādina, ka ekonomiskās krīzes laikā valsts un uzņēmēju organizācijas ātri spēja atrast kopēju valodu, kā cīnīties pret nodokļu nemaksātājiem. Šobrīd cīņa ir jāturpina.
„Mūsu valstī ir tā - ja redz, ka ir dziļā bedrē, tad visi sanāk kopā un racionāli sāk domāt. Šīs lietas jau padsmit gadus nevarēja pieņemt. Tagad šis brīdis šobrīd arī ir. Ja mēs to neizdarīsim šinī gadā, mēs atkritīsim.
Kas mums draudēs? Nodokļi būs jāceļ?” saka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. „Protams, tas ir nākamais. Mēs visi gribam braukt pa labiem ceļiem. labu medicīnisko aprūpi saņemt, bet tas viss maksā,” viņa piebilst.
Lai efektivizētu cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, VID gribētu saņemt informāciju no kredītiestādēm - par darījumiem absolūti visos banku kontos. Publisko iepirkumu likumā iekļaut normu, ka iepirkumā nevar piedalīties tādi uzņēmēji, kuru darbinieku algu līmenis nesasniedz 80% no nozares vidējā rādītāja. Kā arī vēlas piemērot kriminālatbildību tiem darba devējiem, kuri aplokšņu algas maksā pieciem, nevis 50 darbiniekiem, kā tas ir tagad. Tāpat VID vēlas krietni bargākus sodus par atklātajiem nodokļu izkrāpšanas vai naudas atmazgāšanas gadījumiem.
Daļa to nozaru pārstāvju, kurus vistiešāk skars jaunie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, gan norāda, ka gaidītā efekta vietā varam sagaidīt gluži pretēju rezultātu.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis norāda, ka gadījumā, ja bankām būs jāsniedz informācija par klientu kontiem, daudzi, slēpjot savus datus, varētu atteikties no elektroniskajiem norēķiniem. Tāpat sadārdzināsies banku pakalpojumi.
„Mēs gribētu daudz vairāk diskusiju par blakusefektiem. Vai ir vērtēts, cik daudz šāda rīcība var atkal pamainīt mūsu iedzīvotāju uzvedību? Vai mēs neredzam risku par daudz augstāku naudas apgrozījumu mūsu ekonomikā, nekā tas bija pirms kaut kāda laika?” vaicā Bičevskis.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka atzinīgi vērtē centienus vēl vairāk mazināt ēnu ekonomiku, taču norāda, ka, visticamāk, šo naudu valsts tik ātri paņemt vis nevarēs. Tāpēc jau tagad tiek gatavota augsne iespējamai nodokļu celšanai.
„Izskatās, ka Finanšu ministrijai ir izsprucis tas, ko negribēja pateikt. Neskatoties uz to, ko mēs šeit runājam, ir spēcīgs signāls noraidīts, ka tad, kad tas būs iespējams un kad to varēs izdarīt, nodokļi tiks celti. Es ceru, ka man nav taisnība, bet es domāju, ka man ir taisnība,” skaidro Sauka.
Pēc Finanšu ministrijas sniegtajām ziņām, darbs pie jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļaujamiem pasākumiem sāksies jau šovasar.
