Latvijā šādas prasības jau darbojas, tomēr likumsargi uzsver, ka vienotā datubāze ļaus daudz labāk izmeklēt sarežģītus finanšu noziegumus, kuriem saknes meklējamas ārvalstīs.
Līdz šim ES pielikusi lielas pūles cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, taču esošā likumdošana vēl aizvien ļāvusi caur bloka dalībvalstīm īstenot naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas operācijas.
Šo problēmu sola atrisināt jaunā direktīva, ar kuru plānots izveidot vienotu Eiropas patiesā labuma guvēju reģistru. Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”) , kurš ir ziņotājs par direktīvu, uzsver - darbs pie tās nebija viegls.
“Sākotnēji Eiropas Komisija nepiekrita un pretojās. Rezultātā vienkārši jābūt neatlaidīgam. Es panācu, ka ne tikai EK to atbalstīja un atzina par labu esam, bet ka visas politiskās grupas man piekrita un arī dalībvalstis, kas bija grūtākā cīņa,” atzīst Kariņš.
Balsojums par jauno direktīvu gaidāms 20.maijā. Tomēr jaunās prasības, kas dos iespēju noskaidrot galējā labuma guvējus likumsargiem, finanšu uzraugiem un žurnālistiem, stāsies spēkā tikai pēc diviem gadiem.
Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta direktors Viesturs Burkāns uzsver – šis reģistrs būtiski atvieglos darbu finanšu noziegumu izmeklētājiem.
“Tā informācija, kas tiks nodota ttiesībsargājošajām instancēm, tā būs vērtīgāka. Nevis tiem, kas ir piedalījušies shēmās formāli, bet pēc būtības ir piedalījušies shēmās. Neslēpšu, atsevišķos gadījumos tie ir cilvēki, kuriem tie līdzekļi nemaz nepieder,” saka Burkāns.
“Tāpat tur [shēmās] ir iesaistīts zināms skaits fiktīvo uzņēmumu, par šiem shēmu režisoriem nonāks informācija izmeklēšanas iestāžu rīcībā, kam būs daudz vieglāk noskaidrot, kas ir organizējuši šīs noziedzīgās shēmas,” skaidro dienesta vadītājs.
Līdztekus prasībai par dažādu uzņēmumu patiesā labuma guvējiem jaunā direktīva arī noteiks daudz striktākas prasības informācijas sniegšanā bankām, piemēram, par operācijām ar skaidro naudu. Tas praksē padarīs Eiropu par slēgtu zonu finanšu noziedzniekiem.
Likumprojekta autori arī cer, ka līdztekus uzlabojumiem Eiropā reģistrs, kurā varēs uzzināt patiesā labuma guvēju datus, dos iespēju vieglāk cīnīties ar finanšu noziegumiem Eiropas Savienībā neietilpstošo valstu dienestiem.
