Kamēr Dienvidkorejas valdība ir jau noraidījusi ceturtdien saņemto Ziemeļkorejas ultimātu par skaļruņu izslēgšanu uz robežas, kur it kā tiekot atskaņota propaganda, tikmēr Ziemeļkoreja ir vēl arī vērsusies ar lūgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, tai lūdzot izvērtēt ASV un Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības.
Pie ANO Drošības padomes Ziemeļkoreja bija vērsusies pirms divām dienām. Tā lūdza padomei sarīkot ārkārtas sēdi, kurā tiktu izvērtētas Dienvidkorejas un ASV militārās mācības, kuras notiek jau kopš nedēļas sākuma un ilgs vēl septiņas dienas. Tas nav nekas neparast, jo ar šādu lūgumu Ziemeļkoreja regulāri ik gadu vēršas ANO Drošības padomē, uzskatot, ka šīs militārās mācības ir vistīrākā provokācija. Ziemeļkoreja ir pat draudējusi Dienvidkorejai uzsākt karu, ja tās notikšot.
Šīs militārās mācības "Ulchi Freedom", kas notiek ik gadu lielākoties ir datorsimulācija, kurā tiek izspēlēta situācija, kurā Ziemeļkoreja mēģinātu iebrukt Dienvidkorejā, tādējādi kā Seula kopā ar saviem sabiedrotajiem ASV veiktu sadarbību, lai aizsargātos un novērstu šo iebrukumu.
Tomēr neskatoties uz to, ka tā ir datorsimulācija, šajās mācībās piedalās vairāki desmiti tūkstoši karavīru - 50 000 Dienvidkorejas un 3000 ASV karavīru. Gan Seula gan Vašingtona norāda, ka šīm mācībām ir aizsardzības raksturs, un tāpēc nav pamata tās uzskatīt par apdraudošām.
Tāpat attiecību saspīlējumu starp abām valstīm veicina vakar notikušais incidents uz robežas. Ziemeļkoreja virzienā uz Dienvidkoreju izšāva raķeti, pēc kuras uzreiz sekoja Dienvidkorejas atbilde, izšaujot vairākus artilērijas šāviņus uz vietu, no kurienes tika izšauta raķete. Savukārt uzreiz pēc tam, Phenjana izvirzīja ultimātu Seulai, lai tā tuvāko 48 stundu laikā pārtrauktu atskaņot propagandu, robežas tuvumā esošajos skaļruņos.
Ziemeļkoreja arī piedraudēja veikt atbildes soļus, ja noteiktajā termiņā tās prasība netiks izpildīta. Uz to, ka šāds rīcības plāns ir pieņemts, to ir apstiprinājusi Ziemeļkorejas Centrālā militārā komisija. Arī tās līderis Kims Džonguns vēl norādīja, ka kopš šodienas armija būs pilnā kaujas gatavībā. Tiesa gan atsevišķā vēstulē Dienvidkorejai Džonguns ir norādījis, ka ir gatavs risināt šo jautājumu par skaļruņu izslēgšanu arī citos veidos, pat, ja šo radušos situāciju var uzskatīt par kara pieteikumu, vēsta ziņu aģentūra „Reuters”.
Turpretī Dienvidkoreja uzreiz pēc šī vakardienas incidenta izsludināja visaugstāko kaujas gatavību. Dienvidkorejas štāba priekšnieku komiteja, aicināja savus karavīrus atturēties no jebkādas "bezatbildīgas rīcības", taču tajā pašā laikā tā norādīja, ka ir jābūt gataviem reaģēt uz iespējamajām tālākajām provokācijām no Ziemeļkorejas puses.
Kā ir zināms, tad Dienvidkoreja pēc vairāk nekā 11 gadu pārtraukuma nesen atsāka atskaņot pie robežas tuvumā esošajos skaļruņos propagandas vēstījumu, pēc tam, kad augusta sākumā mīnas sprādziena tika ievainoti divi karavīri. Tas izsauca sašutumu Ziemeļkorejas līderī, kurš arī atbildēja ar to pašu. Turpinot palielināt spriedzi abu valstu starpā.
Saspīlējums abu valstu attiecībās saasinājās augusta sākumā, kad mīnas sprādzienā uz robežas tika ievainoti divi Dienvidkorejas karavīri. Ceturtdien Ziemeļkorejas armija raidīja raķeti uz kaimiņvalsti, bet Seula atbildēja ar artilērijas uguni.
