Kad šīs nedēļas vidū pēc Krievijas iniciatīvas tika sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme, lai apspriestu humāno situāciju Ukrainā, NATO amatpersonas jau pauda satraukumu, ka Maskava to dara savās interesēs, lai iegūtu ieganstu Ukrainas austrumos ievest armiju humānās vai miera uzturēšanas misijas aizsegā.
Kijeva vairākkārt apgalvojusi, ka Krievijas robežas pusē manīta bruņutehnika ar uzrakstiem „miera uzturētāji”, tostarp pēdējās nedēļas laikā. Pirms dažām dienām notikušajā ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē Krievija paziņoja, ka piedāvā uz Ukrainu nosūtīt konvoju ar humāno palīdzību Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas pavadībā. Pirmkārt, uz prokremlisko separātistu kontrolētajām Doņecku un Lugansku, pēdējā no kurām civiliedzīvotāju stāvoklis kauju dēļ kļūst arvien smagāks. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā Sarkanais Krusts kontrolētu šādu operāciju.
Piektdien rietumvalstis, Londona un Vašingtona, Maskavu brīdināja, ka humānās palīdzības izmatošana karaspēka ievešanai Ukrainā ir „pilnīgi nepieņemama” un tiks uzskatīta par „invāziju”.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds aicināja Krieviju „izvairīties no jebkādām provokatīvām darbībām” un pauda bažas par ziņām, ka pieaug smagā bruņojuma plūsma no Krievijas uz Ukrainas austrumiem.
Bet ASV vēstniece ANO Drošības padomē Samanta Pauere bija vēl tiešāka. Uzrunājot Drošības padomi, viņa atgādināja par Krievijas un Gruzijas karu, kas pirms sešiem gadiem notika tieši šajās dienās. Pauere atgādināja, ka Maskava savu karavīru iesūtīšanu Gruzijas teritorijā attaisnoja ar draudiem civiliedzīvotājiem Dienvidosetijā.
Runājot par Kremļa priekšlikumu izveidot „humānos koridorus”, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem Austrumukrainā, viņa norādīja, ka tas ir jādara neatkarīgām starptautiskajām palīdzības organizācijām, nevis Krievijai:
„Ņemot vērā, ka Ukraina ir atļāvusi starptautiskajām humānās palīdzības grupām sniegt palīdzību tās teritorijā, nav loģiska iemesla, kādēļ Krievijai vajadzētu meklēt iespējas to darīt. Tādēļ jebkāda vienpusēja Krievijas iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tostarp humānās palīdzības piegādes aizsegā, būtu pilnībā nepieņemama un ļoti satraucoša. Un tas arī tiktu uzskatīts par iebrukumu Ukrainā.”
Ja Krievija tiešām vēlas piegādāt humāno palīdzību, tad to var izdarīt ar starptautisko organizāciju starpniecību, norādīja Pauere, paužot gandarījumu par Sarkanā Krusta paziņojumu, ka organizācija izskata iespējas, kā sniegt vairāk atbalsta konflikta skartajām teritorijām.
Tikmēr Ukraina piektdien vēlu vakarā paziņoja, ka liela Krievijas bruņutehnikas kolonna gatavojusies ieiet Ukrainā, uzdodoties par „miera uzturētājiem”, bet apturēta. Ar šādu paziņojumu klajā nāca Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs, gan neieslīgstot daudz detaļās.
Viņš to nosauca par provokāciju ar mērķi izprovocēt pilnā mēroga konfliktu. Konvojs it kā ticis koordinēts ar Sarkano Krustu, bet organizācija noliedza, ka Krievija to būtu saskaņojusi, apgalvoja Čalijs.
