Vienlaicīgi arī kļuvis zināms, ka apmaiņā pret reformām ASV un ES ir gatavas piešķirt Ukrainai ievērojamu finansiālu palīdzību.
Svētdienas vakarā mediju uzmanības centrā nonāca ziņa, ka uz ārstēšanos Lietuvā caur Rīgu ir devies Automaidana protesta akcijas līderis Bulatovs, kurš pazuda 23. janvārī, bet pagājušajā ceturtdienā tika atrasts ar smagām traumām, kas gūtas spīdzināšanas laikā.
Reizē izskanēja informācija, ka Ukrainas iekšlietu ministrija ir izbeigusi pret Bulatovu uzsāktās krimināllietas par dalību masu protestos, kas arī ļāvis viņam doties meklēt medicīnisko palīdzību ārvalstīs. Ir zināms, ka ap pusnakti Bulatovs ir ieradies Viļņā, taču pirmdien atklātībā nonākusi informācija, ka krimināllietas tomēr izbeigtas nav.
„Bulatovalieta” ir viens no skaļākajiem pēdējo dienu notikumiem, kas ārvalstīs pievērsis uzmanību iespējamai vardarbībai pret Ukrainas protesta akciju dalībniekiem.
Maidana ārsti aicinājuši arī citus cietušos aktīvistus pieteikties medicīniskai aprūpei ārvalstīs, jo šādu iespēju piedāvājot arī Polija, Čehija, Kipra, ASV un citas valstis.
Pirmdien publiskots arī pazudušo aktīvistu saraksts. Kā paziņojusi cilvēktiesību aizsardzības grupa „Eiromaidan SOS”, līdz svētdienas vakaram par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 36 cilvēki.
Kopumā no janvāra vidus organizācija saņēmusi gandrīz 130 ziņojumus par cilvēku pazušanu gan Kijevā, gan citās Ukrainas pilsētās. Tikmēr opozīcijas deputāti nolēmuši, ka visas personas, kuras piedalījušās mierīgajās protesta akcijās un tajās ir cietušas, ir pelnījušas sociālo aizsardzību un likumīgo statusu.
Partijas „Batkivščina" līderis Arsēnijs Jaceņuks paziņojis, ka jau otrdien tiks uzsākts reāls darbs pie konstitucionālajām izmaiņām. To galvenais mērķis ir atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas, jo, kā norādījis Jaceņuks, 2010. gadā Konstitucionālā tiesa bez tautas piekrišanas un bez parlamenta lēmuma piešķīra prezidentam tādas pilnvaras, ar kādām viņš netika ievēlēts. Atgriešanās pie vecās konstitūcijas ļautu parlamentam veidot valdību, atjaunot tiesu sistēmas neatkarību, kā arī atjaunot parlamenta ietekmi uz ģenerālprokuroru un iekšlietu ministru.
Iepriekš jau vairākkārt runāts par to, ka tieši dažādu reformu veikšana varētu būt viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ekonomiskajās grūtībās nonākusī Ukraina varētu saņemt palīdzību, piemēram, no Starptautiskā Valūtas Fonda. Tagad par varbūtējo finansiālo palīdzību sākušas domāt arī ES un ASV. Kā laikrakstam „The Wall Street Journal" paziņojusi ES Augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, tiekot gatavots plāns par ievērojamas finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Šis finansējums būšot domāts, lai palīdzētu Ukrainai pārvarēt pārejas periodu, kura laikā pagaidu valdība varētu pieņemt politiskas un ekonomiskas reformas kā arī sagatavoties prezidenta vēlēšanām. Savukārt ASV pārstāvji uzsvēruši, ka neviens naudu tāpat vien nepiešķirs, īpaši gadījumā, ja ekonomisko un politisko reformu nebūs.
Bet tikmēr nācis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle paudis viedokli, ka Ukrainai ir jāapsola dalība ES. Pēc viņa vārdiem, ja Eiropa tiešām vēlas panākt Ukrainas un citu bijušo Padomju republiku pārveidošanos, asociācijas līgumam ir jābūt tikai pirmajam solim. Fīle atzinis, ka palīdzēt šīm valstīm nebūs iespējams bez paša iespaidīgākā ieroča - paplašināšanās.
