Līdz ar jaunās kreisi radikālās valdības nākšanu pie varas, Grieķijas politiķi sākotnēji vēlējās pilnībā pārskatīt līdzšinējo sadarbību ar aizdevējiem, taču, saprotot, ka valsts varētu nonākt bankrota priekšā, izšķīrās par programmas turpināšanu.
Pēc smagajām sarunām aizvadītajā nedēļā Briselē Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis mājup devās ar uzdevumu līdz pirmdienai, tātad līdz šodienai, Eirogrupas vadībai iesniegt turpmāko taupības plānu, ko valdība apņemas pildīt, pretī saņemot naudu.
Pēc ilgstošas retorikas par to, ka Atēnas pilnībā saraus saiknes ar aizdevējiem un pārtrauks jau piecus gadus ilgušo un mokošo taupību, Grieķijas politiķi tomēr ir attapušies visai skarbas realitātes priekšā, proti, ka valstij joprojām ir vajadzīga nauda un esošo aizdevuma programmu, kas beidzas 28. februārī, tātad šīs nedēļas nogalē, vajadzēs vēl pagarināt.
Pēc ilgām un sarežģītām sarunām Briselē Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis tomēr padevās eirozonas spiedienam un atgriezās mājās ar uzdevumu iesniegt turpmāko reformu plānu, kuru Grieķija apņemas pildīt apmaiņā pret vairāku miljardu eiro lielu aizdevumu. Kreditori ir gatavi palīdzību Grieķijai pagarināt par četriem mēnešiem prasīto sešu vietā.
Neoficiāli avoti ziņo, ka jaunajā Grieķijas valdības piedāvājumā, kas esot trīs lappušu garš, vēstīts, ka valdība apņemas ieviest lielāku nodokli valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, īpaši cīnīties ar ēnu ekonomiku, kā arī veikt citas izmaiņas, kas ļautu iegūt naudu budžetā.
Grieķijas reformu priekšlikumus pārrunās Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds un tad secinājumus nodos eirozonas dalībvalstu finanšu ministriem. Ja visi būs vienisprātis un pozitīvi noskaņoti, tad eirozonas valstīm šīs nedēļas laikā būs oficiāli jāakceptē Grieķijas palīdzības programmas termiņa pagarināšana. Šāda iznākuma gadījumā Grieķija par mata tiesu būs paglābusies no ārkārtīgi nopietnām finanšu problēmām un, iespējams, arī jau daudz apspriestās izstāšanās no eirozonas.
Pēdējās nedēļās, sekojot līdzi Atēnu un Briseles trauksmainajam dialogam, noguldītāji no Grieķijas bankām izņēmuši jau daudzus miljardus eiro, bažījoties par tālāko nākotni. Tiesa gan, pēc eirozonas un Grieķijas finanšu ministru vienošanās akciju cena lielākajās Eiropas fondu biržās piedzīvojusi kāpumu. Par Grieķijas izstāšanos no eirozonas negribīgi runā gan politiķu, gan Eiropas institūciju pārstāvji, gan analītiķi, sakot, ka šis ir scenārijs, kas nestu nepatīkamas sekas ne vien pašai Grieķijai, bet arī visai eirozonai kopumā.
Jāatgādina, ka Grieķija, uzbrūkot krīzei, no starptautiskajiem aizdevējiem ir aizņēmusies jau divas reizes kopumā 240 miljardu eiro, kam seko arī stingras taupības prasības.
