Krievijas tanki, Krievijas artilērija, Krievijas gaisa aizsardzības sistēmas un Krievijas karavīri,” vizītes laikā Bulgārijā Krievijas armijas aktivitātes Ukrainā uzskaitīja Brīdlovs. Par to vēsta britu medijs BBC.
Viņš atzina, ka šobrīd NATO nevar precīzi noteikt, par tieši cik lielu apjomu militārās tehnikas un karavīru ir runa. Tomēr alianses militārajās aprindās ir vienprātība, ka novērotas „vairākas kolonnas”, paziņoja Brīdlovs.
NATO ģenerālis arī aicināja Krieviju respektēt valstu robežas un pielikt punktu situācijai, kad Krievijas un Ukrainas robeža faktiski netiek kontrolēta. Viņš pauda, ka tas viņu uztrauc visvairāk, un situāciju uz robežu raksturoja ar vārdiem, ka tā ir „pilnībā poraina, pilnībā plaši atvērta”.
Bruņotie spēki, nauda, atbalsts, piegādes, ieroči plūst pāri robežai uz priekšu un atpakaļ pilnīgi brīvi, un tā nav laba situācija,” paziņoja ģenerālis. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams atgriezties pie situācijas, kurā šī starptautiskā robeža starp Ukrainu un Krievija tiek cienīta.
Savos paziņojumos NATO spēku virspavēlnieks Eiropā atsaucās arī uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas otrdien ziņoto. EDSO misija otrdien no rīta pulksten 7:45 novērojusi, ka prokremlisko separātistu kontrolētajā Doņeckā iebrukušas un pilsētas centra virzienā konvojā devušās 43 zaļas krāsas militārās kravas automašīnas bez atpazīšanās zīmēm. Kravas nodalījumi bija pārsegti ar brezentu. EDSO paziņoja, ka bez tam piecas no tām arī vilkušas artilērijas ieročus, proti, 120mm haubices. Bet vēl piecas katra vilkusi daļēji apsegtas raķešu palaišanas sistēmas.
Šis bija tikai viens no pēdējiem ziņojumiem, kad novērotās šāda veida kravas automašīnu kolonnas. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē amerikāņu ziņu aģentūras „Associated Press” reportieri ziņoja, ka redzējuši aptuveni 80 šādas kravas mašīnas bez atpazīšanās zīmēm un pārklātas ar brezentu teritorijā, kuru kontrolē separātisti. Žurnālisti ziņoja, ka dažās automašīnās atradās karavīri, un arī mazāka vai lielāka kalibra artilērijas sistēmas.
Krievija gan līdz šim konstanti ir noraidījusi Ukrainas apgalvojumus, ka tā iesūta savu karaspēku Luhanskā un Doņeckā. Vienlaikus prokrieviskie kaujinieki ir pauduši, ka saņem palīdzību no „brīvprātīgajiem”, kas ierodas no Krievijas.
Kā ierasts, Maskava trešdien kategoriski noliedza NATO spēku virspavēlnieka Eiropā Brīdlova paziņojumus par Krievijas bruņoto spēku atrašanos Ukrainā. Krievijas aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konšenkovs paziņoja, ka Maskava „pārtraukusi pievērst uzmanību nepamatotajiem apgalvojumiem”, ar kādiem nāk klajā Brīdlovs.
Vienlaikus Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu valdības sēdē paudis satraukumu par drošības situāciju Krievijas dienvidrietumos, ziņo Krievijas mediji. Šoigu paudis, ka tas saistāms ar situāciju Ukrainā, ka NATO uzkurina pretkrievisku noskaņojumu un ka Krievijas robežu tuvumā palielinās ārvalstu militārā klātbūtne. Šī iemesla dēļ Maskavai Krievijas dienvidu apgabalā savi bruņotie spēki ir jātur kaujas gatavībā, paziņoja Šoigu. Viņš arī pauda, ka tagad viens no galvenajiem uzdevumiem ir martā anektētajā Krimā izvietot „pilna apmēra” bruņotos spēkos.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko paudis, ka Krievija un promaskaviskie kaujinieki faktiski atteikušies īstenot septembrī Minskā noslēgto vienošanos par pamieru.
Kā viņš sacīja telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, šo faktu apliecina vērienīgā karavīru un bruņutehnikas ievešana no Krievijas Austrumukrainā.
Pēc sarunas ar Porošenko Merkele paziņojusi, ka Ukrainas konflikts būs galvenais temats nedēļas nogalē gaidāmajā G20 samitā, kas notiks Austrālijas pilsētā Brisbenā. Vienlaikus Vācijas kanclere norādīja, ka papildu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju netiks noteiktas, taču pirmdien ES varētu lemt par jaunu indivīdu iekļaušanu "melnajā sarakstā".
Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks trešdien paziņojis, ka valsts bruņoto spēku galvenais uzdevums patlaban ir gatavoties karadarbībai ziemas periodā. Viņš arī informēja, ka ministrija nupat noslēgusi līgumus par bruņojuma un bruņutehnikas piegādēm vairāk nekā 50 miljonu eiro vērtībā.
Arī trešdienas rīts un diena Doņeckā ir bijuši smagi. Pār pilsētu ir šauta smagā artilērija. BBC gan norāda, ka nav skaidrs, kurš šaušanu ir veicis – Ukrainas valdības spēki vai arī kaujinieki. Izskan arī ziņas par kaujām kādā pilsētiņā netālu no Luhanskas – tās laikā nogalināts viens un ievainots vēl viens ukraiņu kareivis.
BBC uzsver, ka kopš aprīļa, kad Krievijas spēki iegāja Austrumukrainā, dzīvības ir zaudējuši vairāk nekā 4000 cilvēki.
Jau vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
Kopš nedēļas nogales Rietumu līderi un NATO vairākkārt pauduši bažas par Krievijas armijas pastiprināto aktivitāti Austrumukrainā un Ukrainas pierobežā. Tomēr ne reizi NATO vai ASV publiski nebija atzinušas, ka pēdējo nedēļu laikā Krievija Ukrainā vestu iekšā jaunu militāro tehniku un karavīrus.
