Militārās operācijas Lībijā varētu sākties tuvāko nedēļu laikā – atsaucoties uz ASV amatpersonām, ziņo izdevums „NY Times”. Militārajās akcijās varētu piedalīties arī dažas Eiropas valstis, to vidū Lielbritānija, Francija, kā arī Itālija, kurai ar Lībiju līdz šim ir bijušas ļoti īpašas gan politiskās, gan tirdzniecības attiecības.
Lībijā joprojām valda politiskais haoss, kas sākās pēc tam, kad 2011.gada oktobrī gāza un nogalināja ilggadējo diktatoru Muamaru Kadafi. Turpinājās karojošo pušu cīņa par varu, un pēdējos gados Lībijā pat bija divas valdības, no kurām starptautiski atzīto kaujinieku alianse, kurā ietilpst arī islāmisti, padzina no galvaspilsētas uz valsts austrumiem. Pēc ilgstošiem pūliņiem ar ANO starpniecību izdevās panākt vienošanos par vienotas valdības izveidošanu, taču parlaments tagad to ir noraidījis. Vairumu deputātu neapmierina fakts, ka valdība ir pārāk liela un tajā esot pārāk daudz ministriju, proti, 32. Taču tagad politiķi sola tuvāko desmit dienu laikā izveidot jaunu valdību ar jaunu ministru sastāvu.
Šo iekšpolitisko juku fonā, kā norāda Rietumi, neapturētas nostiprinās teroristiskā grupējuma “Daīš” šūnas. ASV augstākā militārā virspavēlniecība norāda, ka triecieni pa tām veidos aizsargmūri, neļaujot teroristiem izplatīties tālāk Āfrikas kontinentā.
ASV ģenerālis Džozefs Danfords, kurš savulaik vadījis NATO bruņotos spēkus Afganistānā, jaunāko stratēģiju Lībijā pārrunājis ar ASV aizsardzības sekretāru Eštonu Kārteru, kā arī izvērtējuši ASV aktivitātes “Daīš” kontrolētajos punktos Irākā un Sīrijā.
Kārters medijiem vēlāk atzinis, ka ASV patlaban izvērtē iespējas darīt vairāk un būs arī karavīri uz zemes. Taču stratēģiski svarīgi esot saprast, vai vairāk ieguldīt vietējos spēkos vai rīkoties viņu vietā.
Analītiķi lēš, ka operāciju sākšana Lībijā negūs lielu atbalstu Kongresā, kas nevēlēsies atgādināt par ASV iesaistīšanos militārajā konfliktā Afganistānā pēc 11.septembra teroraktiem, kas izvērtās par garu, grūtu daudzu gadu karu.
Jāatgādina, kas ASV ir lūgušas arī NATO palīdzēt ar novērošanas lidmašīnām starptautiskās koalīcijas uzlidojumiem džihādistu grupējumam "Daīš” pozīcijām. NATO dalībvalstis, saskaņā ar alianses pārstāvju sacīto, šo lūgumu izskata.
NATO kā organizācija līdz šim bija atteikusies iesaistīties Sīrijā, kur ASV vadītā koalīcija bombardē džihādistu pozīcijas, pamatojot to ar bažām, ka šāds solis varētu kaitēt miera sarunām.
Sagaidāms, ka tuvākajās dienās un nedēļās ASV plānotās operācijas Lībijā būs būtiskā starptautiskā uzmanības fokusā. Tām būs arī stipra opozīcija, tā kā ar resursiem bagātā Lībija ir būtisks interešu punkts.
Pastiprinoties uzlidojumiem, no Lībijas varētu pieaugt arī bēgļu plūsma, kas vērojama, piemēram, pēc intensīvās bombardēšanas Sīrijā.
