Šādu Krievijas lēmumu viņš saistījis gan ar naftas un gāzes krīzi abu valstu starpā, gan Baltkrievijas lēmumu ļaut ārzemniekiem ieceļot valstī bez vīzas. Krievija jau tai izteiktos pārmetumus ir noraidījusi.
Baltkrievijas un Krievijas attiecības tradicionāli ir bijušas ļoti tuvas un pat brālīgas. Taču pēdējā laikā abu valstu starpā ir vērojams politiskā saspīlējuma pieaugums.
Pagājušajā mēnesī Baltkrievija visai negaidīti paziņoja, ka drīzumā aptuveni 80 pasaules valstu pilsoņiem būs iespējas apmeklēt Baltkrieviju uz laiku līdz piecām dienām, nesaņemot vīzu.
Iespējams, reaģējot uz šo rīcību, Krievijas Federālais drošības dienests ieviesa ceļošanas ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pierobežas zonā.
Piektdien, uzstājoties ar savu gadskārtējo preses konferenci, kas starp citu ilga septiņas stundas un 21 minūti, Lukašenko paziņoja, ka Krievijas rīcība ir uzskatāma par izteikti politisku gājienu.
“Mums bija tiesības pieņemt šādu lēmumu, jo mēs esam neatkarīga un suverēna valsts. Turklāt mēs taču šo rīcību ar viņiem saskaņojām. Kam viņi robežu ir slēguši? No kā cenšas aizsargāties? Kas tā par 30 kilometru pierobežas zonu? Vai viņi labāk aizsargā robežu nekā mēs? Tūkstošreiz sliktāk! Es to uzskatu par izteikti politisku gājienu – tā darīt nedrīkst. Mēs svēti sargājam mūsu kopējo telpu, un mums Krievijas cilvēki nekad nav bijuši sveši un nebūs,” pauda Lukašenko.
“Šie neapdomātie un nekoordinētie soļi tikai pasliktina mūsu attiecības. Tā darīt nedrīkst!” uzsvēra Baltkrievijas prezidents.
Tāpat viņa uzrunas laikā skarts vēl kāds visai jūtīgs temats - Krievijas un Baltkrievijas attiecības naftas un gāzes piegāžu jomā. Uzmanības centrā ir Krievijas lēmums samazināt naftas piegādes Baltkrievijai, atbildot uz Minskas lēmumu palielināt naftas tranzīta maksu. Lukašenko licis noprast, ka pierobežas zonas jautājums saistāms arī ar naftas un gāzes konfliktu, turklāt šādu rīcību dēļ Baltkrievija neesot saņēmusi simtiem miljoniem ASV dolāru. Taču arī abu valstu strīdos šajā sfērā galvenā vaina tiek uzvelta Krievijai par nevēlēšanos atrisināt strīdus.
Baltkrievu presē izskanējuši minējumi, ka, ieviešot pierobežas zonu, Krievija varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas vadību, kura ir atteikusies atbalstīt Krievijas karaspēka vienību klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā. Tas saistāms arī ar savulaik izteikto ierosinājumu celt Baltkrievijā Krievijas gaisa spēku bāzi.
Lukašenko gan norādījis, ka šāda bāze būtu tikai spēka izrādīšana un tā vietā, lai to celtu no jauna, Krievija varot izmantot baltkrievu lidmašīnas un pilotus. Vienlaicīgi Baltkrievijas prezidents uzsvēris, ka arī šogad Baltkrievijā tiks uzņemtas militārās mācības „Zapad 2017”, kuru mērķis būšot pierādīt, ka Baltkrievijai ir tikai aizsardzības pozīcijas un nevienam uzbrukt tā negatavojoties.
Reaģējot uz Lukašenko izteikumiem, savus komentārus sniegusi arī Maskava. Kremļa paziņojumā atgādināts, ka Krievija līdz šim Baltkrievijai ir piešķīrusi kredītus par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru, turklāt piegādājot Baltkrievijai naftu bez nodevām, Krievijas budžets nav ieguvis vairāk nekā 22 miljardus dolāru, kas ievērojami ietekmējis pašas Krievijas budžetu. Par spīti tam Baltkrievijai joprojām tiekot piešķirta ekonomiskā un politiskā palīdzība.
Arī pierobežas zonu ieviešana nepārkāpjot nekādus starptautiskos līgumus, jo esot nepieciešams regulēt tikai trešo valstu pilsoņu atrašanos šajos rajonos. Tāpat Kremlī norāda, ka visi strīdīgie jautājumi Maskavai un Minskai būtu jārisina mierīgi un lietišķi.
