Gaidot viņus, abās kaimiņvalstīs ir vērojamas zināmas līdzības. Abas ir samazinājušas atsevišķus pabalstus, piemēram, Lietuva uz pusi samazināja aptuveni 450 eiro lielo vienreizējo apmešanās pabalstu bēgļiem, bet Latvija apcirpa ikmēneša pabalstu. Taču no otras puses, abas kaimiņvalstis ir arī stiprinājušas sociālo pakalpojumu pieejamību.
Divos gados Lietuva ir piekritusi uzņemt nedaudz vairāk kā tūkstoti bēgļu. ''Tas ir optimāls skaitlis, un ir jāgatavojas, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un baznīcu. Lietuvai jābūt solidārai un līdzjūtīgai,'' tā rudenī preses konferencē sacīja prezidente Daļa Grībauskaite.
Pirmā ģimene – irākieši - Eiropas pārvietošanas programmā Lietuvā no Grieķijas ieradās decembrī. Pēc izkāpšanas no lidmašīnas ģimeni ieskāva televīzijas kameras, arī fotoaparāti. Kā viņiem klājas tagad, Latvijas Radio interesējās integrāciju un nodarbinātību atbildībā Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrijā.
Vispār, jā - mēs zinām, ko viņi dara - pasmaida ministrijas pārstāve Līna Čarauškaite. Jau esot Grieķijā, irākieši informēti par Lietuvas klimatu, kultūru un sabiedrību. Taču tagad šī ģimene, kur aug divi mazi bērni, dzīvo patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā Ruklā.
„Viņi apmeklē lietuviešu valodas kursus, saņem atbalstu pārtikai un pamatvajadzībām, kas ir 61 eiro mēnesī katram cilvēkam,” stāsta Čarauškaite.
Patvēruma meklētāju centrā viņi varēs uzturēties trīs mēnešus. Šajā laikā katrs ģimenes loceklis saņem pieminēto 61 eiro, tas ir stipri līdzīgs kā Latvijā. Tiesa, jau iepriekš gan Apvienoto Nāciju Organizācija, gan nevalstiskās organizācijas kritizēja pabalsta apjomu.
„Lietuva samazināja šo atbalstu, un tas bija politisks lēmums. Iepriekš tas bija 71 eiro, tātad par desmit eiro lielāks,” saka ministrijas pārstāve.
Jāpiebilst, ka patvēruma meklētāji, kas dzīvo vieni, saņem pabalstu iepriekšējā apjomā. Līdzīgi kā Latvijā arī Lietuvā ir divu soļu integrācijas sistēma. Sākums ir Lietuvas Muceniekos jeb patvēruma uzņemšanas centrā Ruklā, un tas ir stipri līdzīgs kā Latvijā:
„Viņiem māca lietuviešu valodu, kursu Lietuvas kultūrā, un sociālie darbinieki sadarbojas ar nodarbinātības speciālistiem un novērtē patvēruma meklētāju darba prasmes un dotības. Viņi saņem sociālo atbalstu un veselības aprūpi”.
Tiesa, Latvijā pēdējos mēnešos vairākkārt vēstīts par problēmām, kad patvēruma meklētāji, īpaši bērni, nonāk slimnīcā – kad jāpieņem lēmumi, tulka vietā pagaidām mēdz būt ''Google'' tulkošanas programma un zīmju valoda. Kā ir Lietuvā, stāsta ministrijas pārstāve Līna Čarauškaite:
„Nevarētu teikt, ka mums būtu šāda problēma ar tulkiem. Mums ir tulku saraksts, un, kad vien ir nepieciešams, viņi nāk palīgā. Taču atsevišķos gadījumos, kā arī bija ar ģimeni no Irākas, ar tulkošanu palīdz bēglis, kurš dzīvo netālu no Ruklas - Jonavā dzīvo bēglis, kurš jau pats izgājis integrācijas programmu.”
Taču, kad pagājuši trīs mēneši Ruklas patvērumu meklētāju centrā, integrācija nebūt nebeidzas. Bēgļi dodas uz pašvaldību, kur plāno dzīvot, lai turpinātu integrācijas programmu, kas ilgst 12 mēnešus. Lietuvas Sociālās drošības ministrijā arī uzsver, ka jāturpina lietuviešu valodas apguve:
„Tas ir obligāti Lietuvā. Ir jāapmeklē lietuviešu valodas kursi, un atbilstoši prasībām jānoliek eksāmens. Ja nenokārto eksāmenu, ir jāiziet papildu kursi.”
Kā vēsta ministrijā, Lietuvā visvairāk bēgļu dzīvo tur, kur lielākas darba iespējas - Viļņā, Kauņā, Šauļos un Jonavā, kas ir Ruklas pašvaldībā. Nonākot pašvaldības teritorijā, bēgļi Lietuvā saņem vienreizēju apmešanās pabalstu, kas vienam cilvēkam ir 204 eiro, bet bērnam divreiz mazāks – 102. Tāpat arī pirmo pusgadu ik mēnesi katrs cilvēks saņem 204 eiro, bet otro pusgadu 102 eiro pabalstu, kas iekļauj arī īres apmaksu. Ja šā gada laikā viņi atrod darbu, viņi saņem gan no darba vietas samaksu, gan arī turpina saņemt pabalstu. Latvijā savukārt pērn samazināja mēneša pabalstu bēgļiem no 256 eiro uz 139 eiro.
Lietuvā bēgļiem ikdienas gaitās nāk talkā arī tā dēvētie kuratori, saukti arī par mentoriem. Šo pakalpojumu nodrošina divas nevalstiskās organizācijas, kas uzvarējušas konkursā, mentori palīdz iegādāties nepieciešamās lietas, atrast darbu, dzīvokli. Arī Latvijā plānota šāda sistēma, un tā varētu tikt iedzīvināta pavasarī. Kā bēgļiem sokas ar darba atrašanu, turpina ministrijas pārstāve Līna Čarauškaite:
„Jā, viņi strādā, puse strādā šobrīd. Pārējie apmeklē skolu, bērnudārzu, ir cilvēki, kuri nespēj strādāt veselības dēļ. Kopumā Lietuvā vairākums bēgļu ir sievietes un bērni, un bērni jau nestrādā. Kādai irākiešu ģimenei pašiem ir savs bizness, ātrās ēdināšanas restorāns. Viņiem, iespējams, kuratori palīdzēja, un viņi sāka šādu uzņēmējdarbību.
Runājot par migrācijas sistēmu kopumā, jau iepriekš cilvēki ieradās Lietuvā prasīt patvērumu, ik gadu ap 170 cilvēkiem šeit patvērumu ieguva”.
Pērn Lietuvā visvairāk bēgļu bija no Ukrainas, otrajā vietā Afganistāna, Gruzija, Baltkrievija, un tikai pēc tam sekoja Irāka, Etitreja un Sīrija. Lietuvas Sarkanā Krusta juriste Egle Samučovaite pozitīvi vērtē to, ka patvēruma meklētājiem saīsināts uzturēšanās laiks Ruklā patvēruma uzņemšanas centrā no astoņiem līdz trim mēnešiem, jo Ruklā ir grūti atrast darbu. Tomēr Sarkanā Krusta pārstāve kritizē to, ka neaizsargātās cilvēku grupas vairs nesaņem tādu atbalstu kā iepriekš:
„Agrāk šem neaizsargāto grupu cilvēkiem, piemēram, grūtniecēm, viena vecāka ģimenēm, cilvēkiem, kas guvuši smagas psiholoģiskas traumas vai tikuši spīdzināti, bija iespēja saņemt integrācijas programmu pat līdz 60 mēnešiem. Šīs sistēma ir atcelta.”
Lietuvas Sarkanajā Krustā arī bažījas, kā cilvēki bez angļu un krievu valodas zināšanām ātri apgūs lietuviešu valodu un iekļausies darba tirgū. Viņi baidās, ka bēgļi, kas pēc pusgada saņems vien 102 eiro pabalstu, var nonākt nabadzībā.
Vēl jāpiebilst, ka atšķirībā no Latvijas, kur pērn notika protesti pret bēgļu uzņemšanu, Lietuvā protestu nav bijis. Kāda iedzīvotāju aptauja vēstīja, ka bēgļu uzņemšanu atbalsta apmēram puse iedzīvotāju.
