Līdz jūnija sanāksmei Briselē viņš ir paredzējis tikties ar visu 28 dalībvalstu vadītājiem un izrunāt šo jautājumu. Savukārt, ceturtdien britu parlamentā izskatīs likuma priekšlikumu referendumam, kurā skaidros Lielbritānijas turpmāko nākotni ES.
Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Polijas valstu vadītāji ir pirmie Lielbritānijas premjerministra Kamerona sarakstā.
Jau nedēļas sākumā savā rezidencē viņš uzņēma EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ar kuru, protams, pārrunāja arī Lielbritānijas attiecības ar ES. Abi gan pie vienotiem secinājumiem nav nonākuši un problēmas risinājums palicis atvērts.
Premjera birojs vēsta, ka Kamerons tikšanās laikā uzsvēris, ka britu tauta nav apmierināta un uzskata, ka ES ir jāmainās, lai labāk reaģētu uz tās rūpēm", savukārt Junkers sacījis, ka vēlas rast Apvienotajai Karalistei godīgu darījumu un centīsies palīdzēt.
Ceturtdien Kamerons plāno tikties ar Nīderlandes valdības vadītāju Marku Ruti un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, bet rīt dosies uz Poliju, lai Varšavā runātu ar premjerministri Evu Kopaču, bet nedēļas tūri noslēgs Berlīnē sarunās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Franču prese gan raksta, ka Vācija un Francija jūnijā gaidāmajā lielajā līderu vasaras sanāksmē gatavojas izspēlēt savu kārti un jau tagad sagatavojušas dokumentu, kas paredz ciešāku eirozonas valstu tuvināšanos, kas ir pavisam pretēji Kamerona vēlmei.
Briselē bāzētā Eiropas Politikas Centra pētnieks Fabians Zulegs uzskata, ka Kamerona tikšanās ar valstu vadītājiem ir tikai izrāde saviem vēlētājiem, un nekādu konkrētu rezultātu šīs sarunas nenesīs. Taču viņš uzskata, ka ir iespējams panākt tādu vienošanos, kurā ieguvējas būtu visas puses un arī britu vēlētāji referendumā, kuru jau 2017. gadā apsolījis Kamerons, nobalsotu par palikšanu ES sastāvā.
„Vienošanās noteikti ir iespējama," saka Zulegs. "No Eiropas puses uz galda ir jābūt vairākiem reformu piedāvājumiem, kas palīdzētu pārliecināt britu sabiedrību balsot par palikšanu ES sastāvā. Taču, tas, ko šonedēļ dara Kamerons, ir drīzāk izrāde saviem vēlētājiem mājās, ka viņš runā ar citu valstu līderiem, nekā tiešām cenšanās kaut ko sasniegt ES līmenī," norādīja pētnieks.
Viņš atzīmēja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kāds būtu iznākums, ja Lielbritānija tiešām izstātos no ES, taču ,viņaprāt, visvairāk ciestu pati Apvienotā Karaliste. „Manuprāt, tam nebūs liela ietekme uz Lielbritānijas tirdzniecību, bet investīcijām gan. Tā arī uzskata vairākums britu kompāniju un tā ir izteikušies arī starptautiskie uzņēmumi, norādot, ka neinvestēs Lielbritānijā šādos apstākļos," pauda Zulegs.
Referendumu par palikšanu vai izstāšanos no ES Kamerons ir solījis īstenot līdz 2017. gada nogalei. Jau tagad Lielbritānijā ir sacēlusies trauksme arī par valdības plāniem atļaut balsot tikai britu pilsoņiem no 18 gadu vecuma un Apvienotās Karalistes pastāvīgie iedzīvotājiem, kuri ir no Īrijas vai Britu nāciju sadraudzības valstīm, tām 53 zemēm, kuras kādreiz ietilpa Britu impērijā. Tiem citu ES valstu pilsoņiem, kuri strādā vai pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā, referendums ietu secen.
