Ar šādu priekšlikumu Francijas valdība klajā nāca pēc aizvadītajā novembrī notikušajiem asiņainajiem teroraktiem, kuros dzīvību zaudēja 130 cilvēku.
"Dažreiz pretošanās nozīmē palikt, dažreiz pretošanās nozīmē aiziet," tā internetā mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījusi Francijas tieslietu ministre Kristiāna Tobirā.
Francijas prezidents Fransuā Olands atlūgumu ir pieņēmis, un ministres vietā jau stājies Žans Žaks Irviass, kurš iepriekš vadījis parlamentāro likumdošanas komisiju un ir zināms kā jaunā likuma atbalstītājs.
Tobirā ir viena no retajām melnādainajām politiķēm, kura jebkad strādājusi Francijas valdībā. Viņa arī vairākkārt cietusi no asiem labējo radikāļu komentāriem un pārmetumiem.
Franču Gviānā dzimusī Tobirā kļuva par tieslietu ministri 2012.gadā pēc Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās. Viņa ir populāra prezidenta Olanda valdošajā Sociālistiskajā partijā, bet viņu ir kritizējuši labējās partijas "Republikāņi" biedri.
Tobirā ir pazīstama arī ar to, ka, viņai esot tieslietu ministra amatā, 2013.gadā tika pieņemts likums par viendzimuma laulību legalizāciju, šādi īstenojot vienu no Olanda priekšvēlēšanu solījumiem.
Tieslietu ministre pārstāv valdošās sociālistu partijas spārnu, kas brīžiem nonācis konfliktā ar partijas biedriem saistībā ar drošības pasākumu stiprināšanu pēc Parīzes teroraktiem.
Tobirā jau iepriekš nav slēpusi, ka absolūti iebilst pret ideju atņemt Francijas pilsonību tiem, kas apsūdzēti terorismā un kuriem ir divas pilsonības, jo tādā veidā tas problēmu nemazināšot.
"Atņemot Francijas pilsonību tiem, kuri šajā zemē ir dzimuši un piederējuši šai sabiedrībai kopš pirmajām dienām, rada ļoti būtisku jautājumu par fundamentālu principu, proti – tiesībām uz atrašanos zemes virsū," tā Tobirā sacījusi intervijā Alžīriešu radio, un jāpiebilst, ka Francijā mīt ievērojams skaits alžīriešu izcelsmes pilsoņu.
Mediji vēsta, ka, lai gan Tobirā bijusi šīs idejas pretiniece, viņa bijusi kopā ar Francijas premjerministru Manuelu Valsu brīdī, ka valdības vadītājs paziņojis par šiem iespējamajiem grozījumiem konstitūcijā. Valss šo piedāvājumu raksturojis kā spēcīgu, simbolisku soli pret tiem, kuri ir izvēlējušies sevi izslēgt no Francijas sabiedrības.
Jaunajos konstitūcijas grozījumu piedāvājumos ir arī punkts, kas turpmāk noteiks, kādos gadījumos valstī izsludinās ārkārtas stāvokli. Tik precīzu regulējumu par ārkārtas stāvokli iepriekš Francijas pamatlikumā nav bijis.
Iecerētās pārmaiņas konstitūcijā varētu palielināt Francijas amatpersonu iespējas bez tiesas sankcijas apstiprināt stingrākus drošības pasākumus, piemēram, noteikt mājas arestus un apstiprināt policijas reidus.
Par visu šo grozījumu piedāvājumu Francijas parlaments debates sāks februārī. Parlamentam būs arī jāvienojas, vai atbalstīt Francijas valdības priekšlikumu pagarināt jau trīs mēnešus ilgstošo ārkārtas stāvokli, kam būtu jānoslēdzas februāra beigās un kas tika noteikts pēc tam, kad islāma radikāļi nogalināja vairāk nekā simt cilvēku dažādās Parīzes vietās .
Pret to strikti iebilst cilvēktiesību organizācijas, savukārt premjerministrs Manuels Valss visai strikti norādījis, ka kritiķiem ir jāsaprot, ka Francija teroraktos novembrī Parīzē ir zaudējusi 130 cilvēkus.
