Latvijas ekonomika līdz šim pārāk aizrautīgi strādājusi Krievijas tirgu virzienā, turklāt mūsu ekonomikai nav tādu rezervju kā vecajās ES ekonomikās. Tādēļ var prognozēt, ka Latvija izjutīs sankciju karu, kurš pagaidām vēl ir tikai pašā sākumā.
Tomēr, kā uzsver ekonomisko attiecību eksperte profesore Baiba Šavriņa, mūsu neatkarība un vērtības ir daudz dārgākas par sankciju ekonomisko ietekmi. „Protams, tas ir tikai sākums sankcijām, īstām sankcijām no abām pusēm. Ja pieaugoši turpināsies no abām pusēm, tad ekonomika sāks izjust būtiskas sekas. Mēs neesam liela valsts, mums nav liela ekonomika, neesam pašpietiekami. Lielajā spēlē ekonomika ir tikai ierocis, ja paturēsim prātā lielos politiskos mērķus – savas neatkarības saglabāšana, valstiskās identitātes un statusa saglabāšana, tad, protams, tas ir lielāks mērķis, nekā ekonomiskas grūtības,” norāda Šavriņa.
Nesaudzīgs komentāros bija Somijas valdības vadītājs Aleksandrs Stubs, kuru sankciju karš pārsteidza atvaļinājuma laikā Espo pilsētā. Premjeram mazāk raksturīgā paskatā un uz divriteņa viņš sniedza komentārus medijiem vasaras kafejnīcā. Pret katriem 3%, par kuriem sankciju dēļ saruks Krievijas iekšzemes kopprodukts, par saviem 0,2% saruks arī Somijas ekonomikas izaugsme. Potenciāli Eiropu gaida krīze numur divi.
Somijas premjers gan uzsver, ka par spīti sekām no sankcijām Krievijas invāzija suverēnā kaimiņvalstī nevarēja palikt nesodīta: „Sankcijas bija neizbēgamas. Un es uzdrošinos apgalvot, ka potenciāli - uzsveru vārdu “potenciāli” - ir jautājums par atkārtotu ekonomikas krīzi. Versiju 2.0. Tās ietekme ekonomikā var būt nozīmīga. Mēs jau kopš paša sākuma esam uzsvēruši, ka gadījumā, ja mēs izšķirsimies par sankciju politiku, tās iespaids ekonomikā ir jāizlīdzina pa visu Eiropu. Un es vēlos tagad uzsvērt, ka ir runa par ekonopolitisku solidaritāti.”
Krievijas un Rietumu konfliktā ir būtisks nezināmais – kurš sankcijas izturēs ilgāk: salīdzinoši pārticīgās un pie ērtībām radušās Rietumvalstis vai arī skarbajā ikdienā rūdītie Krievijas iedzīvotāji.
„Krievijas ekonomika nebūt nav labā stāvoklī. Ārējās tirdzniecības bilance nemaz nav iepriecinoša. Lielākā daļa naftas un gāzes tiek eksportēta. Tiek spēlēts vienā virzienā. Ja ES kopienas un ASV sankcijas skars šo sektoru, tad jutīs ļoti pamatīgi. Iedzīvotāji tam jau tiek gatavoti,” skaidro Šavriņa.
Brīnumlīdzekļa šajos apstākļos nav - tikai ekonomikas diversifikācija un jaunu noieta tirgu meklēšana. „Pret energosektoru piesardzīgi, jo dažas valstis smitprocentīgi atkarīgas. Ko var darīt? Tas jau notiek. Es jau redzu arī no uzņēmumu pirmā ceturkšņa datiem. Tas, kas notiek, ir diversifikācija gan produkcijas, gan ģeogrāfijas ziņā. Ilgtermiņā tas palīdzēs mums stiprināties. Šoka situācijā diversificētas valstis ir stiprākas, nekā tās, kurām ir tikai viena veida priekšrocības,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes docente, Eiropas ekonomikas pasniedzēja Anželika Berķe-Berga.
Ekonomisti mierina – lai cik pašpietiekamu iespaidu rada Krievija, tā nevar atļauties sevi pilnībā izolēt.
