Iebraucēji no Āfrikas gandrīz katru dienu turpina ierasties Dienvideiropā. Aizvadītajā nedēļas nogalē vien aptuveni tūkstotis migrantu tika izglābti Vidusjūrā un nogādāti Itālijā un Grieķijā. Līdz ar to kopumā pa Vidusjūru Eiropā šogad ir nokļuvuši jau 224 000 cilvēku. Vairums no šiem cilvēkiem pēdējos mēnešos dodas uz Grieķiju, nevis Itāliju.
Lai palīdzētu Grieķijai un citām valstīm tikt galā ar lielo migrantu pieplūdumu, Eiropas Komisija pirmdien apstiprināja virkni dažādu palīdzības programmu. To kopējais apjoms piecu gadu laikā sasniedz gandrīz divarpus miljardus eiro.
Daļa no naudas tiks veltīta arī tam, lai Grieķijā nodrošinātu kaut minimālus apstākļus iebraucēju uzņemšanai. Tam šobrīd ir pievērsta īpaša uzmanība, sacīja Eiropas Komisijas preses sekretāre Nataša Berto: „Grieķija ir viena no valstīm, kurai mēs pievēršam papildu uzmanību. Šobrīd no citām Eiropas valstīm tur netiek atgriezti iebraucēji, kā to paredz Dublinas konvencija, jo Eiropas kopējie minimālie uzņemšanas standarti Grieķijā netiek ievēroti.”
Kā zināms, Brisele nesen asi kritizēja Atēnas par nespēju nodrošināt pienācīgus apstākļus iebraucējiem. Daudzi no viņiem ir spiesti nakšņot galvaspilsētas parkā, pārtiekot no nevalstisko organizāciju sniegtā atbalsta.
Ne mazāk saspringta situācija ir arī Francijas ostas pilsētā Kalē, kur sākas Lamanša tunelis, kas savieno Franciju un Lielbritāniju. Katru dienu iebraucēji mēģina tajā nelegāli tikt, lai nokļūtu Apvienotajā Karalistē. Nedēļas nogalē Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sacīja, ka no migrantu pieplūduma Eiropu var pasargāt tikai agresīvāka atgriešanas politika. Pašreizējie Eiropas migrācijas noteikumi esot pārāk maigi un rada priekšstatu, ka katram, kurš nokļūs Eiropā, būs ļauts palikt.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāve Berto atgādināja, ka Brisele līdz ar tā dēvētajām bēgļu kvotām ir apņēmusies arī aktīvāk sūtīt mājās tos, kurus par bēgļiem nevar uzskatīt. Turklāt arī daļa no apstiprinātās palīdzības tiks novirzīta situācijas risināšanai Kalē.
“Šogad mēs jau esam saņēmuši pieprasījumu no Francijas pēc ārkārtas palīdzības, un esam pārskaitījuši tai gandrīz četrus miljonus eiro, lai palīdzētu risināt situāciju Kalē. Papildu ārkārtas pieprasījumu, lai risinātu tieši šo situāciju, pagaidām vairs nav bijis. Bet Francijas nacionālā programma ir starp tām, kas tika apstiprinātas jau pavasarī. Tas nozīmē, ka tagad mēs varam sākt pārskaitīt programmas ietvaros paredzētos līdzekļus. Lielbritānija jau ir saņēmusi pirmo pārskaitījumu. Un daļa no līdzekļiem abu valstu programmās ir domāta, lai risinātu situāciju Kalē,” pauda Berto.
Tikmēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds nedēļas nogalē medijiem izteicās, ka nelegālo iebraucēju skaitu var mazināt, tikai deportējot vairāk no viņiem uz izcelsmes valsti. Viņš uzskata, ka Eiropas imigrācijas noteikumi esot pārāk maigi un dod cilvēkiem cerības, ka jebkurš iebraucējs gandrīz droši varēs palikt. Par šiem izteikumiem Hamonds saņēma asu opozīcijas kritiku.
Jāpiebilst, ka par iebraucējiem – tikai šoreiz no Kosovas un Serbijas – aizvadītajās dienās asi izteicās arī vairāki Vācijas politiķi. Tika pieļauta domā atcelt bezvīzu režīmu ar šīm valstīm, jo pārāk liels cilvēku skaits to izmanto, lai nelegāli paliktu Rietumeiropā. Bet tā kā Kosovā un Serbijā pašreiz nenotiek karš, tik lielam skaitam cilvēku Vācijā nebūtu jāļauj pastāvīgi dzīvot, izteikušies vairāki valdošie vācu politiķi. Kosovas pilsoņi šogad Vācijā veido otro lielāko patvēruma meklētāju grupu aiz sīriešiem. To skaits jau ir sasniedzis 29 000.
Gan Lielbritānijā, gan Vācijā valdošo politiķu kritiskie izteikumi ir saņēmuši arī ne mazums nosodījuma.
