Uz sarunām ar Eirāzijas Savienību aicina arī Vācijas kanclere Angela Merkele, taču politikas eksperti aicina Eiropas Savienību nogaidīt.
Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā sākotnēji darbosies Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija, bet maijā tai pievienosies arī Kirgizstāna. Pēc Eiropas Savienības modeļa veidotajai Eirāzijas Savienībai būs Maskavā bāzēta izpildvara – Eirāzijas Ekonomiskā komisija, un politiskais orgāns – Augstākā Eirāzijas Ekonomiskā padome, kur dalībvalstu līderi pieņems lēmumus, balstoties uz vienprātības principu.
Savienības iekšienē darbosies brīva darbaspēka kustība, kā arī tiek izveidots vienots celtniecības, preču aprites un tūrisma tirgus. Nākotnē plānots nodrošināt arī brīvu kapitāla, preču un pakalpojumu kustību, bet vienoto tirgu paplašināt uz vēl aptuveni 40 sektoriem, no kuriem pirmā būs farmācija 2016.gadā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savulaik paziņojis, ka Eirāzijas Ekonomiskā savienība būs pilnīgi jauns sadarbības veids postpadomju telpā, kurā apvienosies 170 miljoni cilvēku, kur kopējais iekšzemes kopprodukts sasniegs 2,4 triljonus dolāru un kur būs koncentrēti aptuveni 20% no visām pasaules gāzes rezervēm.
Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs jau aicinājis Briseli uzsākt sarunas ar jaunizveidoto Eirāzijas Savienību. Pēc viņa vārdiem, šādas sarunas būtu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, par spīti karadarbībai Ukrainā un par spīti Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret Krieviju.
Čižovs uzskata, ka veselais saprāts liek izskatīt iespējas izveidot kopīgu ekonomisko telpu visā Eirāzijas reģionā, ieskaitot arī Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Ukraina arī apsvēra iespējas pievienoties Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, taču pēc Viktora Janukoviča režīma krišanas jaunā Ukrainas vadība izvēlējās virzību uz Rietumiem. Tam sekojošā Krimas aneksija, karadarbība Ukrainas austrumos, ekonomiskās sankcijas un Krievijas pretsankcijas ir veicinājušas to, ka Eiropas Savienība arvien aktīvāk strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar ASV.
Vladimirs Čižovs gan paudis pārliecību, ka Eiropa rīkojas nepareizi, tik daudz politiskās enerģijas ieguldot attiecību uzlabošanā ar ASV, kamēr tepat blakus ir daudz izdevīgāks partneris, ar kuru būtu daudz vieglāk saskaņot, piemēram, pārtikas kvalitātes standartus.
Runājot par pēdējo mēnešu ekonomisko krīzi Krievijā, vēstnieks arī paudis pārliecību, ka ne Rietumu ieviestās sankcijas, ne krītošās naftas cenas, ne rubļa vērtības samazināšanās Eirāzijas Savienības projektam nekādu ļaunumu nenodarīs.
Tikmēr Rietumos arvien biežāk izskan minējumi par to, ka Eirāzijas Savienības stabilitāti varētu apdraudēt pašas tās dalībnieces, īpaši Baltkrievija un Kazahstāna, kuras ne vienmēr piekrīt Krievijas īstenotajai politikai, piemēram, Ukrainā.
Tieši šīs abas valstis ir visvairāk ieguvušas pēc Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret Krieviju, jo tieši caur šīm valstīm, lai arī bieži vien neatļauti, Krievijā nonāk aizliegtie Eiropas produkti. Par spīti Eirāzijas Savienības noteikumiem Baltkrievija un Kazahstāna pieprasa, lai Krievija par darījumiem norēķinātos dolāros. Arī Rietumu analītiķi uzsver, ka abas valstis, visticamāk, ļoti labi saprot un baidās no tā, ka Krievija ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības palīdzību varētu mēģināt palielināt savu ietekmi gan Baltkrievijā, gan Kazahstānā.
Atklāts jautājums ir arī par to, kā potenciālo konkurentu austrumos reaģēs Eiropas Savienība. Tā, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele ir izteikusies, ka tirdzniecības sarunas starp abām savienībām būtu nepieciešamas.
Taču Eiropas ārlietu padomes pārstāvis Hosē Ignasio Torreblanka aicina Eiropu ievērot „stratēģisku pacietību”. Viņš brīdina, ka sarunu uzsākšana laikā, kad Ukrainas austrumos joprojām turpinās karadarbība un Krima joprojām ir Krievijas rokās, nosūtītu Maskavai nepareizus signālus.
