Kino, foto un TV
Vai mums ir vajadzīgs vēl viens Grīna romāna cienīgs ekvivalents? Ne obligāti, bet mums ir jāspēj runāt un domāt par savu vēsturi, jo tā nav nodalāma no šodienas dzīves un vērtībām.
100 g kultūras
Nacionālajā kino balvā “Lielais Kristaps” ir izveidojusies laba tradīcija – žūrijā pieaicināt ārvalstu speciālistus. Šogad starp viņiem ir arī režisors, scenārists un kino pedagogs Boriss Frumins. Dzimis rīdzinieks un savulaik strādājis Rīgas Kinostudijā, vēlāk padomju laiku filmu ražošanas gigantā “Ļenfiļm”, bet nu jau vairākus gadu desmitus darbojas ASV un citur pasaulē. Pēdējā laikā Borisa Frumina kontakti ar filmu veidotājiem Latvijā ir bijuši ciešāki, jo tieši viņš tika uzaicināts strādāt pie mūsu dižfilmas “Dvēseļu putenis” scenārija.
15. novembrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdzās setiņiem citiem mākslas projektiem tiks atklāta latviešu mākslinieces Rasas Jansones personālizstāde “Labā roka”, paziņojumā medijiem informē mākslas centra pārstāvji.
Latviešu skatuviskās tautas dejas nozares pārstāvji ceturtdien, 7. novembrī, darba grupu diskusijās debatēja par principiem un piedāvāja idejas 2023. gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma un koncerta veidošanai, paziņojumā medijiem informē Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji. Šajā diskusijā izstrādātos priekšlikumus un idejas LNKC izmantos par pamatu deju svētku lieluzveduma un koncerta konkursu nolikumu izstrādei, ko tālāk vērtēs Deju nozares padome un svētku Mākslinieciskā padome. Nolikumus plānots izstrādāt līdz 2019. gada beigām.
Rakstnieka Kārļa Skalbes 140. jubilejas gadā top dažādi jauni viņa atstātā literārā matojuma rosināti darbi. Grāmatu sērijā "Es esmu.." viens no 12 autoriem, par kuru top romāns un arī pētījums, ir Kārlis Skalbe. Grāmatu sērijas ieceres autores, rakstnieces Gundegas Repšes, uzrunāti, literāro darbu par Kārli Skalbi raksta Pauls Bankovskis, savukārt pētījumu veido literatūrzinātniece Lita Silova.
11. novembrī Tumes pagastā jau septīto reizi svinīgi tiks pasniegta ievērojamā Nacionālā teātra aktiera, režisora un pedagoga Žaņa Katlapa balva. To šoreiz saņems Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš un Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, medijus informē organizatori.
Novembrī Latvijā notiek vērienīgas Somijas un Zviedrijas kopprodukcijas filmas “Hatching” uzņemšana. Filmas režisore ir Hanna Bergholma (Somija), paziņojumā medijiem informē studija “Mistrus Media”, kas somiem nodrošina filmēšanas servisu Latvijā.
No 9. novembra pie LTV1 skatītājiem nokļūs jauns Latvijas Televīzijas (LTV) veidots raidījums “Dzimtaskoks”. Seši raidījumi atklās sešu Latvijas vēsturē nozīmīgu dzimtu stāstus. Raidījuma vadītājs – mūziķis Kārlis Būmeisters. Kārļa interese par savām saknēm arī bijusi impulss raidījuma tapšanai, un pirmās sērijas stāsts veltīts tieši viņa dzimtas koka stāstam, paziņojumā medijiem informē LTV.
Ilgi gaidītās latviešu filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde notiks piektdienas, 8. novembra, vakarā. Gandrīz vienlaikus filmu rādīs kino “Citadele”, kur to piektdienas vakarā izrādīs visās zālēs, un kinoteātrī “Splendid Palace”, kur ar filmu tiks atklāts nacionālais kino festivāls “Lielais Kristaps”. Piecus gadus tapusī filma ir liels notikums ne tikai Latvijas kino industrijā. Stāsts ir gaidīts arī tāpēc, ka šis darbs ir jauna un vizuāli spēcīga liecība par to, kā latviešu strēlnieki 20. gadsimta sākumā izcīnīja mūsu valsti.
Kādi bijām Latvijas simtgades gadā? Atspulgu tam varēs ieraudzīt Dzintras Gekas unikālajā dokumentālajā filmā “Katra diena simtgadē. Gadalaiki”. Tikko pabeigta filmas montāža, un valsts svētkos, 18.novembrī, notiks filmas pirmizrāde.
Latvijas simtgades svinības ir likušas no jauna uzplaukt Latvijas kino, izveidoto kino darbu kvantitātei roku rokā ejot ar kvalitāti. Vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis” pavisam noteikti ir viens no gaidītākajiem Latvijas kino notikumiem pēdējo gadu laikā, un piektdien, 8. novembrī, 100 gadus pēc Latvijas brīvības cīņām, ievadot novembra svētku un neatkarības nedēļu, tā piedzīvo pirmizrādi.
Novembra pirmajā pusē veselu nedēļu Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ar vairāk nekā 200 sarīkojumiem, izstādēm un koncertiem atzīmē Vācijas atkalapvienošanās 30. gadadienu. Betona mūris, kas stiepās 155 kilometru garumā, 28 gadus valsti sadalīja divās politiski, ekonomiski un citādi atšķirīgās nometnēs. Nav noslēpums, ka mūra krišanu lielā mērā ietekmēja baltiešu akcija “Baltijas ceļš”, tāpēc plašajā brīvības svētku programmā Berlīnē īpaša uzmanība veltīta Baltijas valstīm.
Savas Eiropas tūres programmā japāņu mūzikas apvienība “Kodo” ar koncertšovu “Mantojums” (“Legacy”) Latvijā uzstāsies vienreiz – 2020. gada 4. februārī Dailes teātrī, paziņojumā medijiem informē pasaules mūzikas festivāla “Porta” pārstāvji.
Valsts svētku laikā tradicionāli koncertdzīvi Latvijā kuplina orķestris "Rīga", un tā būs arī šogad – novembrī pat veseli trīs koncerti. Ar šiem koncertiem noslēgsies arī festivāls "Trīs zvaigznes". Orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns LR3 "Klasika" atklāj, ka, pateicoties festivālam, latviešu mūzika pēdējos gados kļuvusi bagātāka, kas arī bijis viens no festivāla mērķiem.
Ceturtdien, 7. novembrī, Ņujorkā (ASV) tiek atklāts Baltijas filmu festivāls, kas norisināsies līdz 11. novembrim, tā ietvaros tiks izrādītas 14 filmas no trim Baltijas valstīm. Latviju programmā pārstāv piecas filmas, starp tām arī Simtgades programmā veidotās; īpašu fokusu šāgada programmai piešķir Baltijas ceļa 30 gadu atcere, paziņojumā medijiem informē Nacionālā kino centra pārstāvji.
Savam mūža darbam – dainu vākšanai un apkopošanai – Krišjānis Barons pievērsās galvenokārt mūža otrajā pusē, bet daudz mazāk zināmas ir viņa gaitas jaunības un brieduma gados. Tieši šiem mazāk izpētītajiem aspektiem savā jaunākajā romānā “Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas” pievērsusies populārā rakstniece Inguna Bauere, paziņojumā medijiem informē apgāds “Zvaigzne ABC”.
10. novembrī kultūras pilī “Ziemeļblāzma” balles noskaņu varēs izbaudīt koncertprogrammā “Vīnes balle”, kas veidota kā teatrāls uzvedums ar galma atmosfērai raksturīgu atribūtiku – parūkām, tērpiem un grimu. To visu piedāvā "Latvian Sound Quartet" – četras jaunas, brīnišķīgas dāmas, kuras klausītājus valdzina ar atraktīvo priekšnesumu un muzikālajām kvalitātēm. Kvarteta sastāvā muzicē obojiste Jana Zeļenska, vijolniece Līva Plociņa-Janova, čelliste Māra Botmane un pianiste Roksana Tarvide.
Mākslas stacijā "Dubulti" no 8. novembra būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Pārvietojumi / Starp atmiņu un iztēli", ko veido seši mākslinieki no Latvijas, Lielbritānijas, Somijas un ASV. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" ar izstādi iepazīstina kuratores Vineta Kaulača un Inga Šteimane un mākslinieki Sigita Daugule, Kaisu Koivisto un Kārlis Rekevics.
Leļļu teātrim svarīgi iegūt pieaugušo skatītāju, jo ar lellēm var daudz ko pateikt – tā uzskata Mareks Vaškelis, teātra kritiķis un leļļu teātra mākslas vēstures profesors no Polijas, kurš šonedēļ pēc Leļļu teātra aicinājuma viesojās Rīgā ar lekciju "Lelles 21.gadsimtā. Leļļu teātris pieaugušajiem – laikmeta tendences un nozīme”.
Valsts svētku nedēļā 14. novembrī koncertzālē “Latvija” pazīstamu latviešu komponistu jaundarbus atskaņos Ventspils kolektīvi un solisti. Koncertzāles pārstāvji paziņojumā medijiem informē, ka projekta ideja dzimusi pirms vairākiem gadiem. Tās pamatā ir vēlme radīt un plašākai publikai piedāvāt īpašus latviešu mūzikas jaundarbus. Savukārt unikalitāti idejai piešķirot apstāklis, ka uzrunātie komponisti savam skaņdarbam iedvesmu smēlušies un tekstos izmantojuši tieši Ventspilī tapušus literārus darbus.
Latviešu režisora un animatora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Projām”(“Away”) turpina gūt panākumus kinofestivālos visā pasaulē — šonedēļ filma saņēmusi veselas trīs balvas trīs dienu laikā, paziņojumā medijiem informē filmas pārstāvji.
Iedvesmojoties no Atmodas laika notikumiem un par godu Baltijas ceļa trīsdesmitgadei, Mūkusalas Mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē izstādē "Dzīvā ķēde"eksponēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijas darbi no Zuzānu kolekcijas. Kā paziņojumā medijiem norāda organizatori: trauksmainais un pacilājuma pilnais laiks sakrita ar neoekspresionisma uzplaukumu – virzienu, kuram raksturīgs kliedzošs izteiksmīgums un nepabeigtība formveidē, vērienīgums, mitoloģiski un alegoriski sižeti. Daudzslāņaini interpretējamais saturs un nenoteiktība bija piemērots pavadonis politisko pārmaiņu gaisotnē, lai ietērptu sabiedrībā valdošās, taču vēl neizteiktās ilgas pēc neatkarības.
Eksperimentālā satura platformā “16+” vakar, 6. novembrī, publicēta jauna šova “Interneta akadēmija” pirmā sērija. Šovā influenceri, jūtūberi un citi populāri cilvēki sacenšas atjautībā un zināšanās par dažādām mūsdienu cilvēkam kritiski nepieciešamām prasmēm – sākot no sapiņķerētu austiņu iztaisnošanas, beidzot ar viltus ziņu atpazīšanu, paziņojumā medijiem informē Latvijas Televīzija.
Popdziedātāja Aminata 7. novembrī izdod jaunu singlu latviešu valodā "Pamet mani", kas ir priekšvēstnesis jau pavisam drīz sagaidāmajam minialbumam "Maiga vara", un aicina uz solokoncertu, kas notiks nākamā gada 18. aprīlī kultūras un izklaides centrā "Hanzas perons", paziņojumā medijiem informē dziedātājas pārstāvji.
Novembra pēdējā nedēļā jau trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss “Meringue”. Konkursa fināla modes skate notiks 25. novembrī kultūras notikumu vietā “Hanzas perons”. Savukārt 26. novembrī interesenti tiek aicināti uz konferenci “Cīņa par skaisto” Kaņepes Kultūras centrā, kurā nozares profesionāļi no Latvijas, Itālijas, Čehijas un Maķedonijas diskutēs par modes un dizaina nozīmi sabiedrībā, paziņojumā medijiem informē organizatori.
Bažas par Latvijas kino nozares iespējamo apsīkumu pēc simtgades nav piepildījušās, nozare turpina izaugsmi, un beidzot tajā sāk atjaunoties industrijas pazīmes – tā situāciju mūsu kino jomā novērtē kino profesionāļi. Lieliska iespēja gūt apstiprinājumu šim vērtējumam būs nacionālā kino svētki “Lielais Kristaps”, kas sāksies ceturtdien, 7. novembrī.
Ar Beļģijas baroka orķestra “Les Muffatti” koncertu 5. novembrī Mazajā ģildē atklāts 19. starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. Tas šogad Rīgā un Kuldīgā piedāvās piecus koncertus, kuru virsuzdevums ir izcelt Johana Sebastiana Baha un viņa laikabiedru daiļradi kamermūzikas žanrā.
Oktobrī klausītājiem vērtēšanai savus jaunos albumus prezentēja gan grupa “Astro’n’out” – albums “Multivitamīnu Multipaka”, gan grupa “Triānas Parks” – albums “11”. LSM.lv uz sarunu par popmūziku aicināja grupu līderes Māru Upmani-Holšteini un Agnesi Rakovsku. Abas mūziķes ir pazīstamas ļoti sen un tas ļāva sarunai raisīties dinamiskā un humorpilnā atmosfērā.
Ir tapusi jauna latviešu oriģinālopera “Suitu sāga”. Tās pamatā ir kāds neprātīgs mīlasstāsts un 400 gadu sena Kurzemes leģenda, ko operas valodā ietērpis komponists Rihards Dubra un libreta autors, kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga. “Suitu sāga” pasaules pirmizrādi piedzīvos 8. un 9. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, bet jau 5. novembrī kā pirmie iestudējuma saīsināto versiju baudīja skolēni un pensionāri.
Trešdien, 6. novembrī, Dailes teātrī jauno albumu “Insomnia”, kā arī oriģinālā skanējumā pārizdoto 1989. gadā radīto vinila plati “Pilsēta” prezentēja grupa “Jumprava”, kura šogad svin savu 35 gadu pastāvēšanas jubileju.
Latvijas Televīzija (LTV) trešdien, 6. novembrī, svin 65. dzimšanas dienu. It kā jau pensijas vecums, bet viņa ir sprigana un jauneklīga, mīl jokus, piedzīvojumus un vēstules, reizēm kļūst emocionāla un liek raudāt arī tiem, kas ir apkārt, bet pāri visam – tā ir ģimene. Lielas balles gan nav, jo darba, tuvojoties gada izskaņai, ir ļoti daudz, taču mazu ikdienas prieku un joku nekad nevar būt par daudz.
Galerijas