100 g kultūras
 
Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi «Latvijas militārā kartogrāfija»
21. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tiks atklāta izstāde “Latvijas militārā kartogrāfija”, kurā apskatāmi militārām vajadzībām sagatavoti kartogrāfiskie darbi, sākot no 17. gadsimta. Kopš tā laika Latvijas teritoriju kartējušas Zviedrijas, Polijas, Francijas, Vācijas, Krievijas impērijas, Padomju Savienības, Igaunijas, Lielbritānijas, ASV un Latvijas armijas, medijus informē LNB pārstāvji.
Filmas «Dvēseļu putenis» operators Valdis Celmiņš nominēts Starptautiskās kinooperatoru federācijas balvai
Vērienīgās kara drāmas “Dvēseļu putenis” galvenais operators-inscenētājs Valdis Celmiņš nominēts vienai no nozīmīgākajām profesionālo kinooperatoru balvām pasaulē  – Starptautiskās Kinooperatoru federācijas balvai IMAGO. Viņš ir viens no trim pretendentiem uz balvu par labāko operatora darbu spēlfilmai līdzās filmas “1917” galvenajam operatoram Rodžeram Dīkinsam (Roger Deakins), medijus informē filmas “Dvēseļu putenis” pārstāvji.
LNSO klaviertrio ar neparastu programmu aicina uz koncertu Lielajā ģildē
20. februārī uz Lielās ģildes skatuves uzstāsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio – vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts, kuriem pievienosies arī izcilais vijolnieks Sandis Šteinbergs. Koncertā “LNSO klaviertrio un Brāmss” mūziķi izspēlēs Tālivalda Ķeniņa, Johannesa Brāmsa un Ērika Volfganga Korngolda kompozīcijas, medijus informē LNSO pārstāvji.
Vērtē klausītāji: Par Lielo mūzikas balvu stāsta Gunda Miķelsone, Vija Zaiga Kluša un Pauls Raudseps
Tuvojas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Tā notiks 25. februārī svinīgā gaisotnē mūsu opernamā. Augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā arī Latvijas Radio raidījumu "Kultūras Rondo” rosinājis dot vārdu tiem, kas apmeklē muzikālos notikumus un ir dzirdējuši balvai izvirzītos koncertus un uzvedumus, – ekspertiem, kas ir dažādu profesiju pārstāvji, bet kuri visi ļoti mīl mūziku.
Andreja Upīša muzejā notiks «Vakarlēpju karnevāls»
20. februārī Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks “Literārās akadēmijas” 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi “Vakarlēpju karnevāls”, medijus informē muzeja pārstāvji.
FOTO: Ieskats «Kilograms kultūras» ceremonijas aizkulisēs
15. februārī Latvijas Televīzijā noritēja sabiedrisko mediju nozīmīgākais notikums kultūrā – balvas “Kilograms kultūras 2019” pasniegšanas ceremonija, kurā par gada notikumu tika atzīta vēsturiskā spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Aizvadītā kultūras gada spilgtākie notikumi un procesi tika apbalvoti deviņās kategorijās, un ceremonija pulcēja visu kultūras nozaru pārstāvjus un darbiniekus. Pirms ceremonijas kultūras žurnāliste Zane Brikmane uz sarkanā paklāja tikās ar finālistiem un ieskatījās ceremonijas tapšanas aizkulisēs.
Arheologu biedrība par gada arheoloģijas pieminekli izvēlas Āraišu ezerpili
Latvijas Arheologu biedrība kopš 2014. gada katru gadu izraugās kādu no Latvijas arheoloģiskajiem pieminekļiem, kam pievērst īpašu uzmanību: šogad tā ir Āraišu ezerpils. Latvijas teritorijā zināmas vien desmit ezerpilis, starp kurām Āraišu ezerpils ir vienīgā, kurā notikuši plaši arheoloģiskie pētījumi, un to rezultātā tapusi arī seno latgaļu apdzīvotās salas apbūves rekonstrukcija, medijus informē Latvijas Arheologu biedrības pārstāvji.
Ar pirmizrādi «Stāsts par MĪ...» darbu sāk «Willa teātris»
Cilvēka dzīvē nav nekā svarīgāka par divām lietām – mīlēt un būt mīlētam. Šī vispārzināmā atziņa ir galvenais vadmotīvs jaunajā izrādē „Stāsts par MĪ…”, ko iestudējis Varis Piņķis un ar ko 17. februārī tiks atklāts jaunais neatkarīgais „Willa teātris”, kas darbojas fon Stricka villā. Izrādes pamatā ir Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas uz dokumentāliem notikumiem balstīts stāsts par kādas sievietes ļoti neparasto mūža mīlestību, kas deva viņas dzīvei jēgu un patiesu piepildījumu. Lomas izrādē spēlē jaunā aktrise Elīna Bojarkina un Edgars Samītis.
Rakstniekam Jēkabam Janševskim – 155!
Šodien rakstniekam Jēkabam Janševskim apritētu 155 gadi. Latviešu literatūras vēsturē viņš ir atstājis nozīmīgu ieguldījumu ar saviem kultūrvēsturiskajiem romāniem. Īpaši lepni par sava novadnieka veikumu ir viņa dzimtā Nīgrandes pagasta ļaudis, kas rūpējas par rakstnieka piemiņas saglabāšanu. Viens no jubilejas pasākumiem bija kultūrvēsturiska eksursija pa pagastu.
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne”, kas dybynuota 1988.goda decembrī, apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus, uztur saikni ar Sibira latgalīšim. Filologejis doktore, volūdneica, dialektologe i vodūšuo specialiste latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumūs Lidija Leikuma bīdreibā „Trešō zvaigzne” pīsadola jau nu pošu pyrmsuokumu. Jei stuosta, ka planu i dareišonys bīdrim ir bejs i vēļ arviņ ir daudzi, vystik juojam vārā ari sovys īspiejis, tūs vydā ari finansialuos.
Baltkrievijas māksliniece Marina Kapilova: Padomju Savienībā baltieši bija «ārzemnieki»
Meistari no Minskas Marinu Kapilovu, kuras personālizstāde apskatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, sarunai ar rus.lsm.lv gaidīju divu smalku bronzas angļu vēja suņu sabiedrībā. Netālu bija iekārtojies bēdu sagrauztais Rigoleto, pie ieejas bija izvietojušies debesu vērsis, lauva un ērglis, no sienām uz mani noraudzījās kaisles pārņemtais Zālamans ar Sābas ķēniņieni, Faidra jau ar virvi ap kaklu, rotaļīgais Pāns ar ganu, senslāvu zintnieki un daudzi citi. Bija velnišķīgi labi. Un tad parādījās Marina – it kā iznāca no savas mākslas pasaules parunāt uz neilgu laiku, lai drīz pēc tam tajā atgrieztos.
Īsfilmu festivāla «2Annas» galveno balvu ieguvusi Francijas filma «Kaili ielās naktī»
15. februāra vakarā Kaņepes Kultūras centrā tika pasniegtas deviņas balvas īsfilmu festivāla "2Annas" dalībniekiem. Par labāko konkursa filmu atzīta un "Grand Prix" balvu, tēlnieka Aigara Zemīša veidoto "Zelta Annas" statueti un 1000 eiro naudas balvu no Latvijas Mobilā telefona saņēma Francijā radītā spēlfima “Kaili ielās naktī”, režisors - Benuā Rambūrs. Par Baltijas īsfilmu konkursa uzvarētāju atzīta Lietuvas spēlfilma “Kvarcs”, režisores - Odeta Riškute un Klaudija Matvejevaite, kas ieguva Annas statueti un balvu no "BBPost House" un "BBRental", - filmēšanas ekipējuma nomu un iespēju veikt filmu pēcapstrādi 2000 eiro vērtībā. 
«Kremerata Baltica» koncertmeistars, lietuvietis Bidva: Latvija ir manas otrās mājas
Lietuvas Republikas Neatkarības dienā Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvā sarunu ar meistarīgo lietuviešu vijolnieku Džeraldu Bidvu, pasaulslavenā kamerorķestra "Kremerata Baltica" koncertmeistaru un dalībnieku jau divdesmit gadu garumā. Tieši šobrīd Latvijas Radio I studijā top jauns "Kremerata Baltica" tvarts ar Bēlas Bartoka mūziku.
Izrādes «Piecas dziesmas pēc atmiņas» apskats: Sinhronā atcerēšanās
Saaust dzeju ar ikdienību, pārvēršot to par izrādi. Audums, kas austs no vārdiem un laika. Tāds ir iestudējums “Piecas dziesmas pēc atmiņas” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Katrs skatītājs pats no šī “auduma” piegriež sev vēlamo tērpu. Kādam izdodas, bet kāds aiziet neapmierināts. Viss kā dzīvē.
VIDEO: Pasniegtas «Kilograms kultūras» balvas. Gada notikums – filma «Dvēseļu putenis»
15. februārī Latvijas Televīzijā noritēja sabiedrisko mediju nozīmīgākais notikums kultūrā – balvas “Kilograms kultūras 2019” pasniegšanas ceremonija. Aizvadītā kultūras gada spilgtākie notikumi un procesi tika apbalvoti deviņās kategorijās. Par gada notikumu tika atzīta vēsturiskā spēlfilma “Dvēseļu putenis”. Balvas nominantus, kā ierasts, visās kategorijās, izņemot “Kultūrvietu”, izvirzīja kopīga Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.lv žūrija, bet uzvarētājus izvēlējās skatītāji un klausītāji.
Pasaules kino tendences Holivudā. Saruna ar režisori Alisi Zariņu
Naktī no 9. uz 10. februāri Losandželosā tika sadalītas prestižās "Oskara" balvas. Dažas katergorijas nenesa nekādus pārsteigumus, bet citas pārrakstīja "Oskaru" vēsturi. Kas ir noteicošie faktori, kas padara filmu par "Oskara" balvas cienīgu, kādas ir bijušas aktuālākās tēmas, un vai Holivuda ir sākusi spēcīgāk apzināt pasaules kino? Par šiem un citiem jautājumiem runā kino režisore, "Lielā Kristapa" balvas laureāte un izglītota "Oskara" filmu skatītāja Alise Zariņa.
Jura Kaukuļa jaunības noslēpums. Dzimšanas dienas saruna ar mūziķi
Mūziķim Jurim Kaukulim šī gada 13. februārī aprit 50 gadi, no kuriem lielāko daļu viņš ir pavadījis uz skatuves. Sācis kā pagrīdes mūziķis, laika gaidā ap sevi pulcējot arvien vairāk klausītāju. Lai gan, kā izrādās, pašam ļoti labi patīk uzstāties arī mazas auditorijas priekšā. Kaukulis ļaujas liktenim, ar interesi vērojot, kā tas izmaina viņa ceļu – no metālista līdz folkmūziķim, teātra mūzikas komponistam un aktierim kases grāvējā “Klases salidojums”.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāj unikālu cepuru un galvassegu izstādi
Aizraujošs ceļojums pa četriem pasaules kontinentiem caur tradicionālo cepuru un galvassegu pasauli, kas ļauj pieskarties dažādu tautu tradīcijām un kultūrai, tā šo izstādi raksturo tās veidotāji. Izstādē ir skatāmas 50 galvassegas, un tā ir vien neliela daļa no privātkolekcijas, kas atvesta no Cepuru muzeja Rīgā. Cepuru un galvassegu kolekcionārs un īpašnieks ir Krievijas lingvists, ceļotājs un pētnieks Kirils Babajevs.
Rundāles pils muzejs aicina uz teatralizētām ekskursijām «Galantā laikmeta modes nianses»
Arī šajā gadā, turpinot vakara ekskursiju ciklu, Rundāles pils muzejs aicina uz teatralizētām ekskursijām ar intriģējošu nosaukumu “Galantā laikmeta modes nianses”. To laikā iespējams tuvāk iepazīt 18. gadsimta kungu un dāmu garderobi, izzināt augstmaņu ģērbšanās ieradumus un pārliecināties par rokoko laikmeta nepraktiskumu un pārspīlētajām formām.
Galerijas