“Analīzēs tu piektajā sestajā dienā ļoti konkrēti redzi – būs slimnīcas variants vai viņš mierīgi izies mājās cauri,” apgalvoja LĀB prezidente, piebilstot, ka viņa pati šādu pieeju praktizē. Pēc viņas teiktā, valstij vajadzējis ieguldīt vairāk naudas skābekļa koncentratoru iegādē – tas ļautu lielākai daļai Covid-19 pacientu ārstēties mājas apstākļos.
Aizsilnieces teiktais, īpaši par to, ka ir analīzes, kas ļauj prognozēt Covid-19 saslimšanas gaitu, izraisījis pamatīgu neizpratni mediķu vidū. Tā, piemēram, reanimatologs Roberts Fūrmanis, kurš līdz šai otrdienai bija LĀB viceprezidents, mikroblogošanas vietnē “Twitter” norāda, ka nav skaidrs, kādas tieši analīzes tiek ņemtas un kuri pētījumi apliecina šādu pieeju Covid-19 pacientu izvērtēšanai. “Maigi būtu teikts, ka jau no paša rīta kolēģi ir mērenā neizpratnē par teikto. Daži pat nav gulējuši visu nakti, lasījuši literatūru un mēģinājuši rast skaidrojumu šim publiski pateiktajam apgalvojumam. Gribētos zināt, kāpēc LĀB prezidente par šo neziņoja 23.10. konferencē?” raksta Fūrmanis.
Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa, atbildot uz kāda “Twitter” lietotāja jautājumu, vai Aizsilniece diskusijā pauda patiesību, raksta: “Nē. Tie ir meli. Atzīšu, ka esmu kļūdījusies, ja Aizsilniece publicēs avotus, kur smēlusies šīs zināšanas.”
Raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Aizsilniecei oponēja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, kura norādīja, ka viena no galvenajām problēmām, kas apgrūtina Covid-19 pacientu ārstēšanu mājās, ir ģimenes ārstu komandas. Tās būtu jāstiprina. Tādēļ Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija jau ilgāku laiku lūdzot Veselības ministriju nodrošināt ģimenes ārstu prakses ar trešo valsts apmaksāto medmāsu.
“Tagad arī man ir piecdesmit Covid-19 pacienti. Nedomājiet, ka es pat pie desmit cilvēkiem varu aiziet mājas vizītēs. Es aizeju pie diviem ļoti smagiem, un tad arī zem jautājuma, vai viņš izdzīvos vai ne,” atklāja Kozlovska.
Viņa gan pati jau esot iegādājusies skābekļa koncentratoru savu pacientu vajadzībām. “Mums ministrija solīja šo finansiālo atbalstu 1500 eiro apmērā šī gada laikā, lai mēs varētu iegādāties skābekļa koncentratorus vai jebkuru aprīkojumu, kas vajadzīgs saistībā ar Covid-19 aprūpi,” sacīja Kozlovska.
Kādreizējā veselības ministre Anda Čakša, to komentējot, norādīja, ka, viņasprāt, tieši šādas investīcijas būtu vislabāk palīdzējušas veselības aprūpes sistēmai “ne tik ātri piepildīties”.
Jāatzīmē, ka rekomendācijās, kuras tapušas Valsts pētījumu programmas ietvaros un kuru sagatavošanā bija iesaistīti vairāki vadošie Latvijas ārsti, ir norādīts, ka ambulatorajā ārstēšanā priekšroka dodama Covid-19 pacientu attālinātai aprūpei. Pacienta steidzama izvērtēšana klātienē rekomendēta tad, ja skābekļa saturācijas līmenis atkārtotos mērījumos ir mazāks par 94%.
