Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

«Kas notiek Latvijā?» diskusija par valsts parāda pieaugumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valsts parāds nākamgad varētu sasniegt teju 17,6 miljardus eiro jeb 52% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi tas pieaugs līdz vēsturiski augstākajam līmenim. Tomēr valdību veidojošo politisko partiju politiķi uzstāj – valsts budžeta izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem “diktē” Covid-19 krīze.

“Liela daļa tiek veltīta ekonomikas saglabāšanai,” trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Jāņa Reira partijas biedrs, Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Viņš uzsver – saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, paredzamais valsts parāda apjoma pieaugums “mūs neapdraud”.

Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/P!) nenoliedz, ka pienāks brīdis, kad būs jādomā par to, kā valsts parādu “dzīt uz leju”.

Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis spriež: “Šobrīd koalīcija ļoti vieglprātīgi skatās uz valsts parādu, uz tiem 17 miljardiem tāpēc, ka apkalpošanas izmaksas ir tuvu nullei. Bet tā tas nebūs. Apkalpošanas izmaksās procentu likme parasti būs vismaz tikpat liela kā inflācija. Un inflācija mums rada lielu pārsteigumu – gan pasaulē, gan Latvijā.” Politiķis prognozē, ka jau pēc pāris gadiem valsts parāda apkalpošanas izmaksas būtiski pieaugs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti