#LV99plus
Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture".
Fakti, kas ir jāzina par lielinieku varas pārņemšanu
1. Kurā pusē nostāsies armija?
9. novembrī Cēsīs iesoļoja 1. Daugavgrīvas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulki. Tie pildīja lielinieciskās 12. armijas Kara revolucionārās komitejas rīkojumus. Labi bruņotu strēlnieku posteņi izvietojās visās svarīgākajās pilsētas vietās (pie dzelzceļa stacijas, pasta un telegrāfa u.c.). Viņi Cēsīs ieradās tieši laikā – todien pilsētā darbu sāka 12. armijas padomju kongress.
Labi bruņoto strēlnieku apsargātais kongress, kurā vairākumā bija pret lieliniekiem negatīvi noskaņoti delegāti, lēma ievērot neitralitāti un nenosodīja apvērsumu.
Līdz ar to potenciāli bīstamākais šķērslis varas pārņemšanai Vidzemē bija novērsts.
2. Nenotikusī sapulce
latviešu nacionāli noskaņotie politiskie spēki nolēma izveidot organizāciju, kas būtu tiesīga runāt visas latviešu tautas vārdā.
Par šādu politisko centru vajadzēja kļūt Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei, kura apvienotu latviešu politiskās partijas un lielākās sabiedriskās organizācijas. Tomēr lielinieku apvērsums lika koriģēt šos plānus, atlikt organizācijas dibināšanu par trim nedēļām un sasaukt sēdi nevis Valmierā, bet Valkā.
3. Dzimtenes un revolūcijas glābšanas komiteja
Pēc lielinieku apvērsuma galvenie viņu oponenti apvienojās Dzimtenes un revolūcijas glābšanas komitejā.
Komitejas nodaļu izveidoja arī 12. armijas darbības rajonā Valkā. Tajā iestājās daudzi latviešu politiskie un sabiedriskie darbinieki no Latviešu Zemnieku savienības, sociālrevolucionāriem, Latvju kareivju nacionālās savienības un citām partijām un organizācijām.
Komiteja paziņoja, ka revolūcija ir jāglābj no lielinieku apvērsuma un ka lielinieku uzvara nozīmēs pilsoņu kara sākumu Krievijā.
Kāpēc ir jāzina šie fakti un daži citi, ko būtu interesanti zināt?
Pārņemot varu Vidzemē, lielinieku spēcīgākais atbalsts nāca no latviešu strēlnieku pulkiem. Var teikt, ka
šajā laikā sākās “sarkano” latviešu strēlnieku stāsts un dzima leģenda par latviešu strēlniekiem kā par uzticamiem Ļeņina sargiem, lielinieku “pretoriāņu gvardi” un pārliecinātiem revolucionāriem.
Padomju laikā strēlnieku “sarkanuma” uzsvēršanai komunistu propaganda veltīja lielas pūles. Protams, katrā pasakā ir daļa taisnības, un arī strēlnieku vidū bija idejiski pārliecināti lielinieki, tomēr to vienmēr bija absolūtais mazākums. 1917. gada beigās strēlnieku pulkos lielinieku skaits nepārsniedza 5%.
Kādēļ tad strēlnieki atbalstīja lieliniekus?
- Pirmkārt, strēlnieki vairs negribēja karot un lielinieki bija vienīgie, kuri solīja tūlīt noslēgt mieru. Turklāt mieru bez aneksijām un kontribūcijām, kas nozīmētu, ka Vācija aizietu no Kurzemes un Zemgales.
- Otrkārt, apstākļi frontē un aizmugurē bija kļuvuši neciešami. Armija dzīvoja pusbadā, un strēlnieku pulki bija vieni no nedaudzajiem, kas vēl ieņēma pozīcijas. Tikmēr aizmugurē siroja dezertieru bandas, kuras terorizēja vietējos iedzīvotājus. Treškārt, strēlnieki visās iepriekš minētajās nebūšanās un Rīgas zaudēšanā varēja vainot Pagaidu valdību. Kāpēc gan lai viņi neatbalstītu šīs valdības gāšanu?
No mūsdienām atskatoties uz tā laika notikumiem, skaidrs ir, ka lielākā daļa strēlnieku pret lieliniekiem izturējās neitrāli un nogaidoši, daļa arī ārkārtīgi negatīvi. Sevišķi tas sakāms par virsniekiem, kuri pēc lielinieku apvērsuma masveidā pameta strēlnieku pulkus. Viņiem sekoja arī daudzi parasti ierindas strēlnieki. Pāris mēnešu laikā strēlnieku pulki saruka apmēram uz pusi, un tajos gandrīz vairs nebija virsnieku ar kaujas pieredzi. Liela daļa no viņiem iesaistījās Latvju kareivju nacionālajā savienībā vai pretlielinieciskajā kustībā Krievijā.
Viens no spilgtākajiem piemēriem bija leģendārā strēlnieku komandiera Frīdriha Brieža liktenis.
Par Frīdrihu Briedi
Pulkvedis Frīdrihs Briedis (1888 - 1918) bija viens no talantīgākajiem, drosmīgākajiem un panākumiem bagātākajiem latviešu virsniekiem 1. pasaules kara laikā. Viņš bija viens no pirmajiem virsniekiem, kas atsaucās aicinājumam pievienoties latviešu strēlnieku bataljoniem. Viņa vadītā rota neilgi pēc saformēšanas izdarīja vairākus negaidīti veiksmīgus uzbrukumus vāciešiem. Briedis izstrādāja jaunus taktiskus risinājumus pretinieka nocietinājumu pārvarēšanai. Divu gadu laikā viņš uzdienējās no rotas līdz pulka komandieriem. Kaujās viņu vairākkārt ievainoja.
