Gints Grūbe

producents, raidījuma "Brīvības bulvāris" vadītājs

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Pētniece Sigita Struberga: «NATO ezers» automātiski nenozīmē Baltijas jūras nepieejamību Krievijai
Pētniece Sigita Struberga: «NATO ezers» automātiski nenozīmē Baltijas jūras nepieejamību Krievijai
Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO nes virkni nozīmīgu labumu Baltijas valstīm, un tas pilnīgi noteikti vairo Baltijas valstu drošību, bet tajā pašā laikā jāsaprot, ka tas automātiski nenozīmē, ka Baltijas jūra jeb "NATO ezers" tiek automātiski un viegli slēgta Krievijai. "Nevajadzētu dzīvot ilūzijā, ka tas nozīmē, ka Baltijas jūra krieviem šobrīd ir pilnībā nepieejama," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja un pētniece Sigita Struberga. 
Putins ir Krievijas lāsts, viņu gāzt var tikai Krievija. Saruna ar poļu disidentu Adamu Mihņiku
Putins ir Krievijas lāsts, viņu gāzt var tikai Krievija. Saruna ar poļu disidentu Adamu Mihņiku
Krievijas vadonis Vladimirs Putins pasaulei parādīja, ka viņš un Krievija ir neparedzami, taču – tikpat būtiski – parādīja arī Krievijas vājumu. Pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst divus gadus, bet Krievijai tas devis izolāciju no pasaules, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja poļu vēsturnieks, publicists un cilvēktiesību aktīvists Adams Mihņiks. Viņš arī norādīja: "Putins ir Krievijas lāsts. Putinu gāzt var tikai Krievija. Ja Ukraina šo karu nezaudēs, tas būs impulss Putina opozicionāriem."
Putins savu tautu ievedis nelaimēs kā Hitlers. Saruna ar politologu Daukštu
Putins savu tautu ievedis nelaimēs kā Hitlers. Saruna ar politologu Daukštu
"Putins faktiski ir tas pats Hitlers, – ir ievedis krievu tautu tādās pašās nelaimēs, kā to izdarīja Hitlers. Viņš ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies. Lai kādi būtu šīs dienas rezultāti, ukrainis nesamierināsies ar savas valsts zaudēšanu nekad," Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks, politologs un Krievijas politikas eksperts Kārlis Daukšts. Viņš vērtēja, ka Ukraina būtu spējīga atbrīvot savas teritorijas ar stabilu un saliedētu Rietumu atbalstu, taču pilnīgu Rietumu konsolidāciju panākt nav iespējams.
Cilvēkiem jābūt kā vārtiem, kas slēgti nepatiesību izplatīšanai. Saruna ar mediju teorētiķi Ilvu Sku...
Cilvēkiem jābūt kā vārtiem, kas slēgti nepatiesību izplatīšanai. Saruna ar mediju teorētiķi Ilvu Skulti
Mūsdienās radīt viltus ziņas, kā arī foto un video materiālus var tik labi, ka bez zināšanām par tehnoloģijām vai īpašas pieredzes šajā jomā viltojumu nemaz nav iespējams atpazīt. Tāpēc katram cilvēkam mūsdienās jākļūst par vārtiem, kuri nepatiesas informācijas tālākai izplatīšanai ir slēgti, kamēr cilvēks nav pārliecinājies par tās objektivitāti, nav apstājies, ievilcis elpu un padomājis, vai konkrētais avots varētu būt kaut ko tādu teicis. Ar brīvību medijos komplektā vienmēr nāk arī atbildība, bet to mēs neapzināmies, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda literatūrzinātniece un mediju teorētiķe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.
Kāpēc neuzticamies ne tikai politiķiem, bet arī viens otram? Saruna ar socioloģi Intu Mieriņu
Kāpēc neuzticamies ne tikai politiķiem, bet arī viens otram? Saruna ar socioloģi Intu Mieriņu
Latvijai viena no raksturīgajām iezīmēm ir ne tikai zema politiskā uzticēšanās, bet arī uzticēšanās viens otram. Skolu sistēmā neesam gana novērtējuši sociālās prasmes un tādu vērtību audzināšanu kā uzticēšanās, solidaritāte, tolerance vienam pret otru, kas veido sabiedrības sociālo kapitālu un mazina šķelšanos. Savstarpējā uzticība lielā mērā ietekmē ekonomisko izaugsmi un valsts attīstību – uzticība vairo bagātību, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda socioloģe Inta Mieriņa. 
Jābūt iespējai pakāpeniski «iekļūt» latviskumā. Saruna ar uzņēmēju Mārtiņu Vaivaru par spriedzi un s...
Jābūt iespējai pakāpeniski «iekļūt» latviskumā. Saruna ar uzņēmēju Mārtiņu Vaivaru par spriedzi un sabiedrību
Lai gan Latvijā etniskā spriedze nav tik izteikta kā citur pasaulē, tomēr teikt, ka pie mums tās nav, būtu pāragri. Etnisko spriedzi var just dažāda veida politiskajā retorikā un arī mītos, kas dzīvo Latvijas sabiedrībā, un tas veicina ekstrēmāku politiku un populismu, kas savukārt noved pie lēmumiem, kas Latvijai nav optimāli, – sabiedrība, kas ir polarizēta un kurā mājo ekstrēmi viedokļi, ir vāja sabiedrība, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mākslīgā intelekta un tehnoloģiju jomas uzņēmējs un kritiskās domāšanas kustības "quotudoma.lv" izveidotājs Mārtiņš Vaivars. 
Krievija savās mājās nav redzējusi gana asiņu, lai augtu spiediens beigt karu. Saruna ar pētnieku Bu...
Krievija savās mājās nav redzējusi gana asiņu, lai augtu spiediens beigt karu. Saruna ar pētnieku Bukovski
Krievija savās mājās vēl nav redzējusi gana daudz asiņu, lai tās sabiedrībā veidotos spiediens, kas Vladimiram Putinam liktu domāt par savas politikas maiņu. Krievija savus kritušos neredz. Tāpat uz fronti tiek sūtīti noziedznieki, minoritātes, sociālekonomiskie pabērni un ciemata alkoholiķi – ar to Krievijas sabiedrība var samierināties. Krievija ir ciniska un briesmīga savā retorikā un pieejā pati pret saviem iedzīvotājiem, bet grūti teikt, kad asiņu būs pietiekami, lai Putina varai pienāktu beigas, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. 
Kā vēsture var palīdzēt cīņā ar Krievijas dezinformāciju? Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu
Kā vēsture var palīdzēt cīņā ar Krievijas dezinformāciju? Saruna ar vēsturnieku Uldi Neiburgu
Latvijas problēma ir tā, ka nodarbojamies ar ugunsgrēku dzēšanu – par 16. martu un citiem jautājumiem. Mēs skrienam pakaļ un mēģinām atbildēt uz visiem Krievijas dezinformācijas uzbrukumiem, bet mums tam nepietiek resursu. Tā vietā vajadzētu izvērtēt prioritātes un palīdzēt vēsturniekiem radīt zināšanas. Šobrīd ir veseli gadsimti, kuri Latvijas vēsturē nemaz netiek pētīti. Tā ir īstā problēma – nepietiekams zinātnes finansējums un līdz ar to arī zināšanu trūkums sabiedrībā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Uldis Neiburgs. 
Krievijas izsīkuma pazīme – atgriešanās pie pagātnes karalaukā. Saruna ar Aizsardzības akadēmijas pē...
Krievijas izsīkuma pazīme – atgriešanās pie pagātnes karalaukā. Saruna ar Aizsardzības akadēmijas pētnieku Bērziņu
To, kas ar Krieviju šobrīd notiek karalaukā, var saukt par primitivizāciju, kad par spīti tam, ka mūsdienās vajadzētu karot citā veidā, notiek atgriešanās pie pagātnes. Tas ir viens no pirmajiem rādītājiem, kas liecina par izsīkumu Krievijā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Jānis Bērziņš.
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas pie ilgtspējas nenoved. Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas pie ilgtspējas nenoved. Saruna ar sociālantropoloģi Agnesi Cimdiņu
Bieži vien ilgtspējas iniciatīvas faktiski pie ilgtspējas nenoved. Uzņēmumiem, politiķiem, valdībām tas tagad ir primārais sauklis – mēs visi runājam par ilgtspēju, bet praksē tas pie ilgtspējīgākas ekosistēmas nav novedis. Analizējot daudzas no ilgtspējas iniciatīvām, atklājas, ka īstenībā tajās nekā vairāk kā zaļas krāsas nav, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris", stāstot par saviem pētījumiem Arābu līča valstīs, pauda sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.
Publicists Pauls Raudseps: Putinam ir viena sarkanā līnija – viņš negrib mirt
Publicists Pauls Raudseps: Putinam ir viena sarkanā līnija – viņš negrib mirt
Krievijas ambīcijām robežu nav – tā paņems visu, ko spēs paņemt, un par to mums nevar būt ilūziju. Mums jābūt gataviem, ka Krievija nākotnē varētu atgūties un kļūt par nopietnu draudu arī Baltijas valstīm, – tas ir mūsu pašu mājasdarbs. Vienlaikus skaidrs, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins grib dzīvot, viņš negrib mirt, un jebkurš uzbrukums NATO valstīm šobrīd viņam būtu pārāk liels risks, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda publicists un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps.
Esam kara miglā, kad viss šķiet tikai melns vai balts. Saruna ar sociālantropoloģi Ievu Raubiško
Esam kara miglā, kad viss šķiet tikai melns vai balts. Saruna ar sociālantropoloģi Ievu Raubiško
Šobrīd esam iekrituši kara miglā, kad viss šķiet melns vai balts. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt atšķirīgu viedokļu pastāvēšanu un izteikšanu, jau iepriekš tiek nolemts, kas ir pieņemams un ko drīkst teikt, bet ļoti agresīvi tiek izslēgts tas, kas nav pieņemams. Šīs bailes un pašcenzūra ir satraucoša – tas ir bīstami mūsu demokrātijai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda sociālantropoloģe Ieva Raubiško.
Dzejniece Inese Zandere: Šobrīd skaļi spriež tie, kas neko nejēdz, par klusu – tie, kas jēdz
Dzejniece Inese Zandere: Šobrīd skaļi spriež tie, kas neko nejēdz, par klusu – tie, kas jēdz
Ir daudz tādu cilvēku, kas iedomājas – tagad ir tādi laiki, kad visi var spriest par visu, jo demokrātija pieļauj, ka katram var būt viedoklis. Katram var būt viedoklis, bet tas jāstiprina ar zināšanām un sajēgu. Šobrīd sajukumu rada tas, ka skaļi spriež tie, kas neko nejēdz, bet par klusu runā tie, kas jēdz, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda dzejniece un izdevēja Inese Zandere. 
Uzvaras parka pārtapšana un iespēja neturpināt atmiņu karu. Saruna ar vēsturnieku Gustavu Strengu
Uzvaras parka pārtapšana un iespēja neturpināt atmiņu karu. Saruna ar vēsturnieku Gustavu Strengu
Ir interesanti, ka tieši šobrīd, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, sākam izvērtēt padomju memoriālo mantojumu. Pret padomju karavīru apbedījumu vietām, tāpat kā pret jebkurām cilvēku apbedījumu vietām, jāizturas ar cieņu. Vienlaikus jādara viss, lai tās nevarētu tikt izmantotas Krievijas propagandā. Iespējams, tām vienkārši jāļauj tapt aizmirstām, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda vēsturnieks Gustavs Strenga.
Drīz iemācīsimies sadzīvot ar karu tāpat kā ar pandēmiju. Saruna ar pētnieci Elvīru Šimfu
Drīz iemācīsimies sadzīvot ar karu tāpat kā ar pandēmiju. Saruna ar pētnieci Elvīru Šimfu
Pagaidām, runājot par karu, vēl tiek uzsvērts eksistenciālais aspekts jeb fakts, ka cilvēki tādēļ mirst, bet drīz vien mēs iemācīsimies ar to sadzīvot tāpat, kā iemācījāmies sadzīvot ar pandēmiju. Cilvēki turpinās mirt, bet tas vairs nevienu neinteresēs, jo viņu dzīvības tiks iemainītas pret ģeopolitisko stabilitāti, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Filozofijas institūta pētniece Elvīra Šimfa.
Sabiedrība nevar atveseļoties, ja taisnīgums nav iestājies. Saruna ar tiesnesi Inetu Ziemeli
Sabiedrība nevar atveseļoties, ja taisnīgums nav iestājies. Saruna ar tiesnesi Inetu Ziemeli
Baltijas valstu sajūtās joprojām jūtams netaisnīgums par okupāciju, deportācijām un visu citu. Turklāt Krievija jau gadiem mērķtiecīgi īsteno tādu ārpolitiku, kas savus noziegumus cenšas mazināt un pārvērst par baltiešu paranoju. Bet neviena sabiedrība nevar atveseļoties un atkopties, ja taisnīgums nav iestājies, – tik vienkārši zem paklājiņa nolikt to nevar, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele. 
Internets visu sagrieza kājām gaisā – teju katrs var būt vēsturnieks. Saruna ar amerikāņu profesoru...
Internets visu sagrieza kājām gaisā – teju katrs var būt vēsturnieks. Saruna ar amerikāņu profesoru Steinhaueru
Kādreiz bija jāiet lineārs ceļš, lai līdzgaitnieki, kolēģi un plašāka sabiedrība tevi uzskatītu par vēsturnieku. Internets to visu sagriezis kājām gaisā. Lai arī tas vēsturei ļāvis kļūt iekļaujošākai un demokrātiskākai, vienlaikus tas arī radījis vietu dezinformācijas kampaņām, propagandai, sazvērestības teorijām, citiem noziedzīgiem tēliem, kas izmanto tīmekli un sociālos tīklus kā iespēju izplatīt faktos nebalstītus vēsturiskos naratīvus, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja amerikāņu vēsturnieks un populārās grāmatas "Vēsture pārtraukta: kā sociālie tīkli un internets mainījuši izpratni par pagātni" autors Džeisons Steinhauers.
Nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste valsts dzīvē. Saruna ar Uldi Tīronu
Nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste valsts dzīvē. Saruna ar Uldi Tīronu
Latvijā cilvēki dzīvo salīdzinoši labi un ir gatavi darīt visu, lai tā varētu turpināt dzīvot, bet pilsoniski aktīvi ir ļoti maza iedzīvotāju grupa. Nevajag iedomāties, ka vienreiz iet novēlēt ir viss, ar ko nodarbojas pilsonis normālā demokrātiskā zemē. Ir nepieciešama daudz un dažāda piedalīšanās valsts dzīvē, ieskaitot pārdomas par to, kam tu deleģē pārstāvēt savu viedokli, savu attieksmi, savu sapratni par to, kā būtu jādzīvo, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda filozofs un žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons.
Mums katram jāpaaugstina sava nodokļu morāle. Saruna ar sociologu Andri Saulīti
Mums katram jāpaaugstina sava nodokļu morāle. Saruna ar sociologu Andri Saulīti
Latvijā katram iedzīvotājam būtu individuāli jāpaaugstina sava nodokļu morāle, jo tas ir veids, kā būvējam mūsu valsti, kā finansējam veselības aprūpi un citus mums nepieciešamos pakalpojumus. Nemaksāt nodokļus, jo politiķi zog, nav attaisnojums – zagļi jāliek cietumā un par viņiem nevajag balsot vēlēšanās, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociologs Andris Saulītis. 
Slēgt sabiedriskos medijus krievu valodā būtu kļūdaini. Saruna ar pētnieku Jāni Buholcu
Slēgt sabiedriskos medijus krievu valodā būtu kļūdaini. Saruna ar pētnieku Jāni Buholcu
Ideja pārtraukt sabiedrisko mediju apraidi krievu valodā nav labi pārdomāta. Cilvēki, kuriem saturs krievu valodā ir ērtāk uztverams, tāpēc pēkšņi nesāks vairāk patērēt medijus latviešu valodā, drīzāk meklēs alternatīvas. Krievvalodīgajiem ir jābūt pieejamai informācijai viņiem ērtā valodā, kas atbilst žurnālistikas standartiem un atspoguļo vietējās demokrātiskās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda mediju pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela: Kultūras izpratnē esam iestrēguši Cicerona laikmetā
Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela: Kultūras izpratnē esam iestrēguši Cicerona laikmetā
Latvijas politika attiecībā uz kultūras izpratni ir iestrēgusi Cicerona laikmetā, kad kultūra tika definēta kā dvēseles kopšana ar mākslas palīdzību un bija par mākslu, izglītību un izsmalcinātiem uzvedības modeļiem. Mūsdienās izpratne par kultūru ir mainījusies, tā jāskata krietni plašākā mērogā. Kādreiz tiešām bija tikai dejas, dziesmas, profesionālā kultūra, un ar to pietika, – šobrīd ar to ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda kultūras pētniece un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Ar valsti vajag uzturēt attiecības. Saruna ar filozofu Ilmāru Šlāpinu
Ar valsti vajag uzturēt attiecības. Saruna ar filozofu Ilmāru Šlāpinu
Pēc valdības sastādīšanas notiek gaidīšana un raudzīšanās, kas no "iestādītājiem" ministriem izaugs – vai grauds bijis labs, vai varbūt iepuvis. Vajadzētu paturēt prātā, ka ar sastādīto un atmatā palaisto valdību tomēr vajadzētu turpināt ņemties – ravēt, kopt un sarunāties. Valsts tomēr nav tikai tas, kas noticis līdz šim, valsts ir darbības vārds nākotnes formā, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs, publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins. 
Mūsu atmiņa visu laiku maina stāstu. Saruna ar teātra mākslinieci un rakstnieci Baņutu Rubess
Mūsu atmiņa visu laiku maina stāstu. Saruna ar teātra mākslinieci un rakstnieci Baņutu Rubess
"Mēs atceramies tā, kā mums patīk atcerēties. Mūsu atmiņa visu laiku maina stāstu," spriež Baņuta Rubess – teātra māksliniece, režisore un rakstniece, kura Kanādā un Latvijā ir kļuvusi gan par feministiskā teātra, gan par diasporas teātra un laikmetīgās operas celmlauzi. Viņa ir dzīvojusi četrās valstīs, raksta divās valodās un šobrīd strādā pie jaunas grāmatas par savām atmiņām, kas saucas "Nevienam neko nesaki". Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" Rubess sarunājas par atcerēšanos un aizmiršanu un par totālās uzraudzības izpausmēm mūsdienās. 
Mūsu prāts īsti nav paredzēts kritiskai domāšanai. Saruna ar filozofu Edmundu Apsalonu
Mūsu prāts īsti nav paredzēts kritiskai domāšanai. Saruna ar filozofu Edmundu Apsalonu
Prasība pēc kritiskās domāšanas dažreiz ir pārmērīga, jo mūsu prāts īsti nav piemērots kritiskajai domāšanai. Domāšanas galvenā funkcija ir ātri pieņemt lēmumus, kā rīkoties, un visātrāk to var izdarīt nekritiskā veidā, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja filozofs un komunikācijas pasniedzējs Edmunds Apsalons.
Ar Krieviju varēs runāt no spēka pozīcijām – kad tā būs sakauta. Saruna ar Ārpolitikas institūta pēt...
Ar Krieviju varēs runāt no spēka pozīcijām – kad tā būs sakauta. Saruna ar Ārpolitikas institūta pētnieku
Ņemot vērā, ka Rietumvalstu līderi ir zaudējuši uzticību Vladimiram Putinam, ir grūti iedomāties apstākļus, kādos šobrīd varētu notikt sarunas par jauniem starptautiskās drošības regulējumiem. Sarunas būtu iespējamas, tikai karam Ukrainā beidzoties ar starptautisku tribunālu un Rietumiem sēžoties pie galda no spēka pozīcijām, proti, Krievijai gan militāri, gan politiski jābūt sakautai, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis. 
Prezidents zināmā mērā ir karalis. Saruna ar eksprezidentu Valdi Zatleru
Prezidents zināmā mērā ir karalis. Saruna ar eksprezidentu Valdi Zatleru
Cilvēki prezidentam grib uzticēties. Viņi ir ar mieru slikti runāt par valdību, bet ļoti nelabprāt grib nonākt situācijā, kad viņiem slikti jārunā par prezidentu. Vai mums patīk vai nepatīk – prezidents zināmā mērā ir karalis, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja eksprezidents Valdis Zatlers, norādot, ka, lai arī prezidents ir ievēlēts demokrātiski, sabiedrības gaidas ir kā no monarha.
«Par Latviju šobrīd man nav bail.» Intervija ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
«Par Latviju šobrīd man nav bail.» Intervija ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
Ir divas jomas, kur prezidentam parlamentārā republikā ir īpašas varas elementi, un tās ir ārlietas un drošība. Nākamajam prezidentam būs jābūt nomodā par to, lai mūsu izpildvara un mūsu aizsardzība turētos līmenī un turētos līdzi mūsu sabiedrotajiem, lai sadarbība ar sabiedrotajiem turpinātos, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pauda – kaut gan seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā, bail par Latviju viņai nav.
Sabiedrībā nav sajūtas, ka zinātne ir svarīga un aizraujoša. Saruna ar profesoru Mārci Auziņu
Sabiedrībā nav sajūtas, ka zinātne ir svarīga un aizraujoša. Saruna ar profesoru Mārci Auziņu
Robeža starp akadēmisko fiziku un fiziku, ko iespējams pielietot industrijās, faktiski neeksistē, jo pat idejām, kas sākotnēji liekas abstraktas, ar laiku tiek atrasts pielietojums. Ja fundamentālajā zinātnē netiek ieguldīts, ja nav speciālistu, kas ar to nodarbojas, valsts savā attīstībā atpaliek. Turklāt interese par zinātni ir jārada jau bērnudārzā vai pamatskolā, jo pēc tam pievērst jauniešus tai jau ir par vēlu, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Mākslīgais intelekts un tas, ko mēs vēl nezinām. Saruna ar profesoru Šķilteru
Mākslīgais intelekts un tas, ko mēs vēl nezinām. Saruna ar profesoru Šķilteru
Ir ļoti daudz pētījumu par mākslīgā intelekta izveidi un par cilvēka bioloģiskajiem procesiem, bet – kā tie savā starpā mijiedarbojas, kāda ir šīs interakcijas specifika, cena, zaudējumi, ieguvumi – tas ir daudz mazāk skaidrs. Šobrīd tehnoloģiskā perspektīva aizskrien priekšā tam, ko zinām par cilvēka uztveres un kognitīvajiem procesiem, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja kognitīvo zinātņu pētnieks profesors Jurģis Šķilters. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd