Šie būs mani otrie Ziemassvētki un Jaunais gads, kurus pavadīšu pie skaidras apziņas, nelietojot alkoholu. Vai vari iedomāties savas svētku svinības bez stipriem dzērieniem? Ģimenes viesības, darba balles, ciemošanās un citi svētku pasākumi nereti norisinās alkoholisku dzērienu pavadībā. Kā šogad svinēt svētkus skaidrā?
Autora ziņas
Vakariņas Spānijā nav tikai ēšanai un sāta sajūtas sasniegšanai, bet gan kopābūšanai. Tas ir laiks, kad ģimene un draugi sanāk kopā, lai baudītu kompāniju. Ja brokastis un pusdienas Spānijā ir tradicionālas, tad vakariņas ir ēdienreize, kad maltītes pārtop gastronomiskos šedevros, līdz ar to mielasts nereti ir veģetārs, veselīgs, vienkāršs un ne tik tradicionāls. Salāti parasti tiek gatavoti lielās bļodās, – tā, lai pietiek visiem. Uz galda vienmēr būs šķēlītēs sagriezts svaigas maizes klaips, olīvas, kā arī neliela siera un žāvētas gaļas plate.
Vienmēr pēc viesošanās ārzemēs ieviešu savā ēdienkartē kādu no tur iepazītajiem ēdieniem. Pēc nodzīvota gada Spānijā apguvu vienkāršas un garšīgas receptes, kuras man ierādīja vietējie spāņi. Pēc sastāvdaļām nav jābrauc uz Spāniju, jo nepieciešamo vari iegādāties piemājas tirgū vai kādā no lielveikaliem tepat Latvijā. Apkopoju savus iecienītākos brokastu ēdienus, kurus pirmajos mēnešos devos baudīt kafejnīcās, taču ar laiku iemācījos pagatavot mājās. Uzskatu, ka gatavošana ir māksla, tāpēc man patīk savu radošumu izpaust, izmēģinot receptes, kuras ir valsts gastronomiskā vērtība.
Vasara vēl turpinās, tāpēc turpinās arī veldzējošu kokteiļu sezona! Izmēģini kādu no pieciem košiem bezalkoholiskajiem kokteiļiem, ko iecienījusi LSM.lv autore Daniela Studente, kura pieņēma izaicinājumu pavadīt gadu bez alkohola lietošanas.
Šajā pavasarī pametu Spāniju, kur nodzīvoju pēdējos 13 mēnešus un apguvu sporta masāžas terapijas prasmes. Ilgāk par gadu vienā valstī nekavējos, tāpēc vasaras sezonā devos strādāt uz Grieķiju. Pirms uzsākt sešu garu darba mēnešu maratonu, divus mēnešus veltīju piecu valstu – Albānijas, Melnkalnes, Horvātijas, Portugāles un Grieķijas – apceļošanai, tāpēc man ir svaigas atziņas par to, kā ceļot lētāk.
Esmu atvadījusies no dzīves Spānijā, par ko stāstīju savās iepriekšējās dienasgrāmatās, kā arī šķīrusies no gada laikā savāktajām mantām, nonullējoties uz dzīvi 33 litru mugursomā. Dodos ceļojumā uz Albāniju, bet pēc tam pārcelšos uz Grieķiju, kur strādāšu savā jauniegūtajā profesijā. Bet par visu pēc kārtas!
Ilgtermiņa ceļotāji Līga Tiesnese un Hardijs Jankovskis astoņus mēnešus nodzīvoja Bali, Indonēzijā. Pāris ceļoja pa Āzijas salām ar motorolleru, bet viss sadzīvei nepieciešamais bija ietilpināts mugursomās. Pēc atgriešanās viņi intervijā LSM.lv bija gatavi atklāt, kas jāņem vērā pirms došanās uz Indonēziju īsākā vai garākā ceļojumā, dalījās ar ieteikumiem par budžeta plānošanu un sadzīves īpatnībām šajā salu valstī.
Vasaras sākumā, pārvācoties no vienas Valensijas apkaimes uz citu, piepeši pamanīju uz stabiem dzeltenas bultas. Divreiz nedomājot, sāku sekot šīm norādēm. Pēc vairāk nekā 10 noietiem kilometriem nonācu pie pirmā dzeltenā gliemežvāka ar norādi "Camino de Santiago" un sapratu – esmu uzkāpusi uz Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļa. Šajā rakstā pastāstīšu par svētceļojumu – kā doties, kur palikt, kā kļūt par svētceļotāju un ko šīs pieredzes sagaidīt.
Pat pārvākšanās no Vecmīlgrāvja uz Teiku ir enerģiju patērējošs vairāku dienu darbs, jo jāpārved mantas, puķpodi, drēbes un mīļlietas. Arī vienas valsts robežās rūpju ir daudz, tāpēc rokas ir pilnas atbildības vairāku nedēļu garumā. Taču kā ir pārvākties uz citu valsti? Dalīšos ar savu pieredzi par izaicinājumiem, ar kuriem sastapos, dodoties dzīvot uz Spāniju.
Pēc garākiem maršurtiem esmu sapratusi, ka vissvarīgāk ir prast sagatavoties izaicinājumam. Soļojot takās ar visvarīgāko uz muguras, iejūties minimālista ādā uz vienu vai vairākām dienām. Kā pārliecināties, vai esi gatavs izaicinājumam? Lūk, ieteikumi garākam pārgājienam kalnos, kurus esmu apkopojusi pēc dažādiem kāpieniem Eiropā.
Vismaz reizi nedēļā dodos ārpus pilsētas, lai izbaudītu meža čalas, jūras šalkoņu un svaigu gaisu garas distances pārgājienā. Tas šķiet tik pašsaprotami – doties pie dabas, taču apmeklēt vienu un to pašu vietu var būt apnicīgi. Šajā rakstā dalīšos ar pārgājienu takām, kuras iesaku izstaigāt Latvijā un tepat kaimiņos.
Latviete Kristīne Žukova ir Tenerifes sērfa skolas “Tenerife Surf Point” dibinātāja, sērfošanas instruktore un uzņēmēja. Viņas ikdiena paiet Tenerifes pludmalē ”Las Americas”, apmācot jaunos sērfošanas instruktorus, vadot sērfošanas skolu un ķerot viļņus. Kristīne sevi sauc par “kapātāju” – dzirksteles viņas acīs deg spoži, sekojot savam aicinājumam.
Vai minimālists ir mūsdienu bezpajumtnieks? Kur ir manas atslēgas? Vai es aizslēdzu durvis? Šie jautājumi pametuši manas domas, kopš pēdējos divus gadus ceļoju pa Eiropu ar dzīvi mugursomā un bez atslēgām kabatā. Atteicos no sava dzīvokļa, kura durvis vairs nav jāslēdz, jo nav mantu, ko tur glabāt. Toties ir neklātienes darbs kā digitālam nomadam medijos un savs uzņēmums. Nebeidzama vēlme iepazīt pasauli, finansiālā neatkarība un iespēja apvienot darbu ar ceļošanu.
Lielākā daļa veikalu Latvijā piedāvā plastmasas maisiņus pie sveramajiem produktiem bez maksas. Tie rada lielu dabas piesārņojumu. Latvijas lielākie pārtikas tirgotāji “Rimi” un “Maxima” neinformē, vai un kad plāno ieviest maksu arī par vieglajiem maisiņiem. Tikmēr Igaunijā “Rimi” plastikāta maisiņi ir maksas.
Latvijā šobrīd nav iespējams šķirot un pārstrādāt tekstila atkritumus. Pēc drēbju, apavu, somu un citu tekstila materiālu novalkāšanas cilvēks izmantoto tekstilu izmet miskastē, un tālāk tas nonāk poligonā. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums „Eco Baltia vide” ar šī gada septembri Rīgā, Mārupes novadā, Babītes novadā un Tukumā izvietos atkritumu konteinerus, kuros varēs ievietot tekstila izstrādājumos, lai tos tālāk šķirotu.
Pirms 800 gadiem senie rīdzinieki rotājās ar pašu darinātām rotām, kas liecināja par mantisko, sabiedrisko un etnisko piederību. Mūsdienās šādas rotas rada uzņēmums „Baltu rotas”. Par godu ceturtdaļas gadsimta gadadienai „Baltu rotas” ir sagatavojušas jaunu kolekciju, kuru varēs redzēt „Latvian Voices” koncertā.
Jūlija mainīgās temperatūras pozitīvi ietekmē mazdārziņos augošo ražu. Dārzeņi, ogas, augļi un zaļumi, pateicoties mainīgajai temperatūrai, attīstās veselīgi. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils norādīja, ka mainīgo temperatūru dēļ papildu uzmanība jāpievērš nakteņu dzimtes augiem, jo tiem vairāk patīk siltums.