Rudens sākumā Tukumā, Rīgā un tās apkaimē izvietos 20 testa tekstila atkritumu urnas. Izmesto tekstilu savāks un vedīs šķirot uz Tukumu. Tur atrodas uzņēmuma „Eco Baltia vide” otrreizējo materiālu šķirošanas filiāle.
Šobrīd aprīko iekārtas speciāli tekstila šķirošanai. Ir plānots apkopot datus, kādus tekstila materiālus iedzīvotāji izmet visbiežāk un cik daudz.
Uzņēmums ir noslēdzis vienošanos ar sadarbības partneri, kurš šos materiālus pārstrādās, bet tā nosaukumu neatklāj. Zināms vien tas, ka tekstilu neplāno dedzināt, bet gan pārstrādāt.
Uzņēmuma „Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts Latvijas Radio stāstīja, ka vēsturiski tā bijis un tā diemžēl ir arī šobrīd, nekas nav mainījies, ja cilvēks pirms tam nav nodevis tekstilu kādā ziedošanas konteinerā, tad, nonākot atkritumu urnā, tas nonāks arī poligonā.
“Plāns kopumā no 2020. gada līdz 2025. gadam ir palielināt [konteineru skaitu], lai visā Latvijā tie būtu 1000 konteineru. Tas būs pietiekoši liels pārklājums, lai ikvienam Latvijā būtu pieejams šķirot tekstilu,” atzina Aizbalts.
Latvijas iedzīvotāju atkritumu tvertnēs izmesto tekstilu pagaidām nepārstrādā un nešķiro.
Taču ir tādi uzņēmumi, kas ieved no ārvalstīm lielu daudzumu tekstila un to sašķiro, lai pārdotu citām valstīm.
Viens no tādiem uzņēmumiem ir „HBTextiles”. Drēbes iepērk no Anglijas un šķiro Latvijā, jo tā ir lētāk. Augstākās kvalitātes drēbes nonāk Latvijas mazlietoto drēbju veikalos, vidējās kvalitātes - pārdod Āfrikai, bet zemākās kvalitātes - Pakistānai. Bojāto - izmet.
Par tekstilu, kas nonāk Latvijas poligonā, stāstīja uzņēmuma „HBTextiles” rīkotājdirektors Kristaps Lepsis.
“Mēs mēnesī sašķirojam 80 tonnas apģērbu. Uz atkritumu urnām mēnesī mēs nogādājam 700-800 kilogramus apģērba. No tiem jānoņem nost ir iepakojuma materiāls, kas ir plastmasas maisiņi. Tie tiek nodoti otrreizējai pārstrādei.
Runājot par apģērbu, kas aiziet uz miskasti, tie ir 400-500 kg katru mēnesi,” atzina Lepsis.
Iedzīvotāji drēbes nereti izvēlas nodot labdarībai. Viena no biedrībām ir Latvijas Sarkanais Krusts.
“Diemžēl ziedošanas kultūra Latvijā, arī citās valstīs, nav labākajā stāvoklī, jo 40% -50% no ziedotām mantām nākas utilizēt, jo turpmākai lietošanai nederīgas. Mantu stāvoklis netiek pietiekami izvērtēts. Tāpēc vienlaicīgi ar pateicības vārdiem par ziedojumiem mēs aicinām mantu turpmākās izmantošanas iespējamību izvērtēt, pirms tās tiek nestas ziedošanai,” sacīja Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.
Gadā poligonos nonāk aptuveni 40 000 tonnu tekstila atkritumu. Tie tiek ierakti zemē.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības dalībvalstis 2018. gada 22. maijā apstiprināja jaunus noteikumus atkritumu pārstrādē. Tiesību aktos paredzēts, ka Eiropas Savienības valstīm jāpalielina pārstrādājamo atkritumu skaits. Latvija nav izņēmums. Sadzīves atkritumi ir arī tekstila izstrādājumi, kurus Latvijā pārstrādāt nav iespējams. Noteikumos paredzēts, ka līdz 2025. gadam 55% atkritumu ir jābūt otrreizēji pārstrādājamiem.
