Piramidene. Kāda šodien izskatās pamestā padomju pilsēta Arktikā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Arktiskās tundras vidū iesaldētā kādreizējā padomju ogļraktuvju pilsēta Piramidene izskatās pamesta vienas nakts laikā. Klusa, vientuļa un cilvēku neapdzīvota apmetne, ko ieskauj Svalbāras fjordu ieloks. Vēl pirms 23 gadiem Padomju Savienības radītajā utopiskajā realitātē ikdienā dzīvoja cilvēki.

Pārsvarā no Ukrainas teritorijas ievestie ogļarači un viņu ģimenes Piramideni sauca par mājām – viņi devās uz kinoteātri, sacentās peldēšanā un ieguva autovadītāja apliecību, braucot pa trīs ielām. Viesojoties pilsētā tagad, rodas sajūta, ka apstājies laiks. Visam, ko šeit darīja un piedzīvoja, pēc cilvēku aizbraukšanas šķiet zudusi vērtība.

Cilvēki Piramideni sāka apdzīvot 1910. gadā. Sākotnēji pilsētu pārvaldīja zviedri, taču 1927. gadā to pārdeva Padomju Savienībai. No Ukrainas šeit ieveda labākos ogļračus ar viņu ģimenēm, lai viņi dzīvotu priviliģētu dzīvi, raktu ogles un attīstītu komūnu. Padomju Savienībai šajā skarbajā vidē bija svarīgi nodrošināt kvalitatīvu dzīvi ogļračiem.

Pamestā spoku pilsēta joprojām ir Krievijas īpašums. Līdz 1998. gadam, kad Piramidenē aktīvu darbību pārtrauca Krievijas kalnrūpniecības uzņēmums “Arktikugol Trust”, tur dzīvoja apmēram 1100 iedzīvotāju.

Piramidenes pilsētas zīme
Piramidenes pilsētas zīme

Uzņēmums mūsdienās joprojām saimnieko Svalbāras otrā lielākajā apmetnē Barentsburgā, kur šobrīd dzīvo 455 iedzīvotāji. Joprojām aktīvajās ogļraktuvēs strādā Krievijas pilsoņi. Barentsburgas apmetne atrodas 37 km attālumā no Svalbāras galvaspilsētas Longjērbīenes. Iedzīvotājiem tur ir sava alus darītava, kuras radītos brūvējumus bauda Svalbāras iedzīvotāji. Barentsburgā ir arī baznīca, viesnīca, muzejs un kultūras nams, pasts un Ļeņina piemineklis.

Padomju Savienība Piramidenē radīja utopiskus dzīves apstākļus.

Šeit dabiski neaug un neuzdīgs neviena zemē iedēstīta sēkla, jo zeme ir sasalusi. Lai to apietu, no Krievijas atveda augsni, kuru pilsētas apkaimē uzklāja divus metrus biezā slānī. Papildus uzstādīja sistēmu siltā ūdens cirkulācijai un iestādīja no Krievijas atvesto zālienu.

Iedzīvotājiem uzbūvēja arī apsildāmu siltumnīcu, kur audzēja tomātus, gurķus, sīpolus un ķiplokus. Savukārt pilsētas nostūrī bija kūts, kur mitinājās govis, cūkas un vistas, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu. Lopkautuve atradās ēkā, kuras otrajā stāvā bija ogļraču pasākumu zāle un ēdnīca.

Labākie padomju arhitekti Piramidenē radīja dārgu arktisko utopiju, kurā labākajiem ogļračiem un viņu ģimenēm būtu nodrošināts viss – skola, bērnudārzs, slimnīca, pirts, peldbaseins, sporta laukums, kino un arī viesnīca. Padomju Savienības mērķis bija pierādīt, ka Arktikā estētiska un augstas kvalitātes dzīve ir iespējama. 

Galveno ielu  Piramidenē nosauca Elizejas lauku vārdā, savukārt saimniecības ēku nodēvēja par Londonu. Dzīvi nekurienes vidū, salīdzinoši šauro kopienu un ierobežoto komunikāciju ar ārpasauli apmetnes īpašnieki iedzīvotājiem vēlējās kompensēt ar īpašu vidi.

Šodien pilsēta izskatās tāpat kā laikā, kad aizgāja pēdējie ļaudis. Nonākot pamestajās ēkās, rodas iespaids, ka apstākļi šeit bija baudāmi un ikdienā rosība bija aktīva. Telpas ir labā stāvoklī – tūrisma dēļ tās atjauno ar cerību arī nākotnē sagaidīt jaunus viesus, kuriem sniegt iespēju izbaudīt Arktisko utopiju arī uz savas ādas. 

Ziemeļpolam tuvākais Ļeņina piemineklis
Ziemeļpolam tuvākais Ļeņina piemineklis

Piramidenes galvenajā laukumā ar elpu aizraujošu skatu uz kalniem panorāmu joprojām vēro “Ļeņins” – viņa piemineklis atrodas blakus kultūras centram, kurā ir aktīvs kinoteātris, 2019. gadā šeit norisinājās filmu festivāls. Kino tur baudīt ir iespējams vēl šodien. Pilsētā glabājas Padomju Savienības filmu kolekcija, kuras apskatīt var tūrisma sezonā.

Piramideni iespējams apmeklēt no maija sākuma līdz oktobra vidum, kad tiek organizēti braucieni uz apmetni. Lai apskatītu pamestās mājas, jāpiesaka vizīte, jo citādi to durvis ir slēgtas. Taču, ja dodas ar gidu (jā, tas noteikti ir tā vērts!), telpās iekļūt un apskatīt pamesto dzīvi varēs bez iepriekšējās pieteikšanās.

Tūrisma periods ir tik īss, jo Svalbāras arhipelāgā valda polārā nakts un polārā diena. 

No oktobra vidus līdz janvāra beigām Svalbāras iemītnieki dzīvo nebeidzamā tumsā, taču vasaras laikā, no maija vidus līdz septembra vidum, nebeidzamā gaismā.

Tūrisma sezonā Piramidenē dzīvo 10–16 cilvēki, taču polārās nakts laikā apmetni uzrauga 2–6 cilvēki.

Viesojoties ir iespēja palikt pilsētas viesnīcā “Pyramiden Hotel” ar 90 gultasvietām, mieloties ar Padomju Savienībā iecienītiem ēdieniem un dzērieniem, nosūtīt pastkarti uz mājām no pasta nodaļas, apskatīt muzeju un iegādāties suvenīrus. Ēdienkartē piedāvājumā ir borščs, pelmeņi, gaļas pīrāgi, zivju kotletes, krievu pankūkas un citi gardi ēdieni. Pie pusdienām var pasūtīt groku vai kaimiņu apkaimē Barentsburgā brūvēto alu. 

Piramiden pilsētas gide.
Piramiden pilsētas gide.

Pēc ienākšanas telpās nolikt skapītī bisi Svalbārā ir tikpat pieklājīgi kā citviet novilkt cepuri. Tā kā globālā sasilšana un ledāju kušana lāčiem ierobežo pārvietošanās iespējas, ziņkārības un izsalkuma vadīti tie mēdz apciemot apdzīvoto vietu. Dzīvnieku viesošanās Piramidenē ir ierasta.

Pārvietoties ārpus pilsētas bez pavadoņa šeit nav atļauts, tāpēc doties apskatīt apkaimi var tikai kopā ar vietējo. Tāpat bisi nēsāt drīkst tikai ar atļauju, nokārtojot sertifikātu, kas ļauj kļūt par ieroča īpašnieku. Viesojoties Svalbārā, acis un ausis ir jātur vaļā, jo jebkurā brīdī vari satikt polārlāci. Arhipelaga daba ir ļoti skaista, skarba un patiesa.  

Piramideni var sasniegt ar ātrgaitas laivu no maija sākuma līdz oktobra vidum, kad ir aktīva tūrisma sezona. Nokļūt uz Svalbāru no Rīgas var ar trīs lidojumiem, lidojot caur Oslo uz Trumsi un tad uz galvaspilsētu Longjerbīeni. Jārēķinās ar pilnu dienu lidojot, jo attālums no Rīgas līdz Svalbāras galvaspilsētai ir 2392 km. Pēc tam vēl priekšā septiņas stundas ilgs brauciens ar ātrgaitas laivu līdz Piramidenei, kas maksā 200 eiro. Cenas aviobiļetēm ir atkarīgas no brīža, kad iegādājas.

Lai nepaliktu bešā, pirms brauciena rezervēšanas ieteicams apjautāties par piekļūšanu salai. Pavasara sezonā, mainoties temperatūrai, kūst ledus, līdz ar to salai var nebūt iespējams piekļūt. Ir bijušas reizes, kad Piramideni apskatīt nav iespējams, jo ledus gabali neļauj piekļūst krastam.

Brauciens ir interesants un tā vērts – tā laikā var uzzināt vairāk par Svalbāras arhipelāgu un ar binokli apbrīnot savvaļas dzīvniekus. Ir liela iespējamība redzēt vaļus un polārlāčus. Arī fjordi un kalni atstās iespaidu uz mūžu. Laivas telpās iespējams bez maksas malkot karstu tēju un kafiju, kā arī paēst garšīgu veģetāru zupu. 

Ceļā uz salu tiek apskatīts Nordenšelda ledājs, fjordi un kalni. Klimata pārmaiņu dēļ ledājs katru gadu sarūk vismaz par metru. Līdz ar to, iespējams, reiz 14 kilometru garais ledājs vairs nebūs daļa no Svalbāras arhipelāga. 

Brauciens uz Piramideni bija tiešām iespaidīgs notikums, kurš paliks atmiņā ilgi. Šeit dzīvot šķiet kā sirreālā sapnī. Ogļraktuves nekad nav bijušas rentablas. Kad 1991. gadā sabruka Padomju Savienība, iespaidīgās subsīdijas, kas līdz tam atbalstīja Arktikas ogļraktuvju darbību, strauji saruka. Iedzīvotāji zināja, ka viņi tur nedzīvos visu mūžu. Lielākai daļai bija līgums uz diviem gadiem, turklāt daudzi atstāja savas ģimenes mājās, lai dotos uz Piramideni. Tomēr atvadīšanās no pilsētas daudziem bija rūgta. 

Barenstburgā un Piramidenē padomju laikā bija sava valūta
Barenstburgā un Piramidenē padomju laikā bija sava valūta

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti