Raksta ceļvedis:
Par ceļotājiem
Līga ikdienā strādā par skaistumkopšanas speciālisti, bet Hardijs darbojas kā fitnesa treneris. Abus vieno degsme redzēt pasauli. Pāris kopā ir četrus gadus un līdz šim jau paguvuši doties neskaitāmos ceļojumos pa Eiropu, tāpat četru mēnešu garumā ar automašīnu izbraukājuši Albāniju, Melnkalni, Portugāli, Itāliju, Spāniju, Grieķiju un citas valstis, mērojot vairāk nekā 20 000 kilometru garu ceļu un nelielu automašīnu saucot par savām pagaidu mājām.
Pēc Eiropas apskatīšanas ceļotāji nonāca pie secinājuma, ka laiks ir spert soļus ārpus Eiropas kontinenta.
Kā sagatavoties ceļojumam ārpus Eiropas?
"Esam izbraukājuši neskaitāmas Eiropas valstis, tāpēc sapratām, ka ir laiks doties tālāk. Sākām meklēt, kur braukt. Plānošanu uzsākām pandēmijas laikā, meklējām vietu, kur nebūs daudz tūristu un cenas būs mūsu maciņam draudzīgas. Pandēmijas laikā Bali šķita laba iespēja, jo valstī varēja iekļūt tikai un vienīgi ar biznesa vīzām, tūristiem ieeja valstī bija liegta. Biznesa vīza katram izmaksāja 250 eiro uz sešiem mēnešiem. Pirms došanās vienmēr ir svarīgi apskatīt aktuālos pandēmijas ierobežojumus, lai atrastu sev labāko uzturēšanās laiku un finansiāli ērtāko situāciju," skaidroja Līga.
Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Indonēzijā vīza nav nepieciešama, ja valstī uzturas līdz 30 dienām, un pasei jābūt derīgai vismaz sešus mēnešus pēc plānotā brauciena beigām. Ceļotāji savu biznesa vīzu kārtoja ar privāta uzņēmuma starpniecību. Papīru sakārtošana Eiropas pamešanai aizņēma apmēram divus mēnešus.
"Izlēmām, ka ilgtermiņa ceļojumam tas būs vislabākais variants, jo mums nebūs jāsatraucas par milzīgiem tūristu pūļiem un varēsim atļauties vairāk, izbaudot salas burvību. Izrēķinājām, ka, lai iekļūtu Bali, mums būs jāiztērē vairāk, jo pavadījām arī trīs dienas karantīnas maksas hotelī, bet ilgtermiņā sanāca lētāk, jo Indonēzija ar Eiropas algām ir ļoti lēta."
Galu galā vīzas, aviobiļetes, karantīnas hotelis un citi ar loģistiku saistītie izdevumi "savācās" līdz aptuveni 2000 eiro.
Budžets
Sešus mēnešus ilgajam ceļojumam uz vienu cilvēku ikmēneša budžets bija 500 eiro mēnesī. Šajā summā ietilpa ēšana, naktsmājas, motorollera īre un degviela, kā arī maksa par dažādām aktivitātēm. Pirms došanās ceļā pāris sakrāja sešus tūkstošus eiro, lai varētu apceļot Indonēziju bez liekas panikas un izbaudīt vietējo kultūru, kulināriju un aktivitātes, ko vieta piedāvā.
Kad doties?
Indonēzijā ir divi gadalaiki – no oktobra līdz martam ir lietus sezona, bet no aprīļa līdz septembrim ir sausā sezona. Vidējā gaisa temperatūra ir stabila – zemākā ir aptuveni 22/25 grādi, bet augstākā – aptuveni 30/32 grādi visu gadu. Bali sala atrodas tuvu ekvatoram, tāpēc diennakts gaišā daļa ir 12 stundas gara. Bali laika starpība ar Latviju ir sešas stundas jeb tad, kad pie mums pulkstenis ir 12, tur jau pievakare, pulkstenis ir 18.
Indonēzijas salu arhipelāgs, kurā ietilpst arī Bali, atrodas starp Indijas un Kluso okeānu un sastāv no vairāk nekā 17 000 salām. No tām vien 30% ir apdzīvotas. Pie Indonēzijas pieder Javas sala, uz kuras ir 45 aktīvi vulkāni, tāpēc 2010. gadā notikušā Merapi vulkāna izvirduma sekas, kad gāja bojā vairāk nekā trīs simti cilvēku un tūkstošiem māju izpostītas, redzamas vēl šobrīd. Vulkāns ir aktīvs arī šodien, regulāri nokvēpinot pilsētu pelēku.
Indonēzija ietilpst tā saucamajā "Uguns lokā", kur tektoniskās plātnes bieži vien pārvietojas, tādējādi radot lielākas vai mazākas zemestrīces. Vietās, kur tektoniskās plātnes krustojas, ir ārkārtīgi auglīga augsne. To pierāda arī sulīgi zaļās rīsu plantācijas, kas ir lielākās pasaulē, piesakot Indonēziju kā vienu būtisku spēlētāju pasaulē lauksaimniecības jomā.
Indonēzija ar savu bagāto kultūru, eksotisko klimatu, reliģijām un paradumiem ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem.
"Lai nonāktu Indonēzijā, lidojām uz Džakartu, pārsēdāmies divas reizes. Jāņem vērā, ka ceļš līdz arhipelāgam ir garš un nogurdinošs. No sākuma bija ļoti grūti pierast pie mitruma un laika maiņas, taču ar to rēķinājāmies, ka tā ir daļa no pieredzes. Ar katru dienu pielāgojāmies pārmaiņām, jo beidzot bijām nonākuši vietā, par kuru agrāk vienīgi sapņoju," atzina Līga.
Kur sākt?
Ir vērts sākt ar Džakartu, kur, visticamāk, nolaidīsies lidmašīna, nonākot Indonēzijā. Metropolē ir izbūvēts sabiedriskais transports – metro, vilcieni un autobusu līnijas. Maršrutu visērtāk ir izplānot Indonēzijā izstrādātajā lietotnē "Traveloka", kā arī ņemot talkā, piemēram, "Google Maps". Pa galvaspilsētu var viegli pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai taksometru.
"Mēs devāmies uz Bali, jo mērķis bija piedzīvot tropus, iepazīties ar mums nezināmu kultūru, smelt ūdeni zem ūdenskritumiem, kāpt vulkānos un iemācīties sērfot," dalījās ceļotāji.
Ko ņemt līdzi?
Ceļotāji savu iedzīvi satilpināja trīs mugursomās, paņemot no mājām drēbes četriem gadalaikiem, jo uz Bali aizbrauca tieši lietus sezonas sākumā. Ņēma to, kas šķita noderīgs – ziemas drēbes nakts pārgājieniem vulkānos augstu virs jūras līmeņa; vieglus vasaras tērpus laiskām pludmales dienām; rudens apģērbu vēsākiem vakariem un lietus kārtu iknedēļas lietusgāzēm. No mājām tika paņemta arī tehnika mirkļu iemūžināšanai: drons, "Go Pro", kamera, dators, atmiņas kartes un lādētāji.
Arī kosmētiku, higiēnas preces un ikdienai noderīgo, lai nebūtu nekas jāpērk uz vietas un jātērē ierobežotais budžets, ceļotāji paņēma līdzi no mājām. "Iesaku paņemt līdz savu dezodorantu, pirmajai palīdzībai nepieciešamo, medikamentus pret vēdergraizēm, galvassāpēm un alerģiskiem izsitumiem," norādīja Līga.
"Pēc dažām nedēļām uz salas sapratām, ka esam paņēmuši līdzi krietni par daudz. Mums patiesībā vajadzēja mazāk, nekā plānots. Tropos nedomāju par matiem, nagiem, saskaņotiem tērpiem saviesīgām vakariņās, iepirkšanos un pucēšanos. Uz salas domas grozījās ap kultūras izzināšanu, ūdenskritumiem, vulkāniem, dabas parkiem, meditāciju, ceremonijām un pieredzēm, ko sala nodrošina. Ikdienā valkājām ērtu apģērbu, kurā nebija žēl izlīt, tāpēc priekšroka noteikti ir jādod komfortam. Galvenais ir ņemt līdz ikdienai nepieciešamo, – pārējo visu var nopirkt, jo uz salas cenas ir zemākas nekā Latvijā," viņa pamācīja.
Pārvietošanās Indonēzijā
Indonēzijā visvieglāk ir pārvietoties ar motorolleru. "Satiksme uz ielām nav salīdzināma ar to, kā brauc Eiropā. Uz rolleriem brauc ar kravām trīs metru augstumā un pieciem cilvēkiem uz viena transportlīdzekļa, bet tas nenozīmē, ka var braukt, kā pagadās. Braucamo var izīrēt par četriem eiro dienā. Uz ielām pārdod divu litru pudeles ar degvielu, kuras izmaksā vēl divus eiro. Transports ir ļoti izdevīgs, taču vietējie zina, ka esi tūrists, tāpēc policija tevi noteikti apstādinās. No Indonēzijas negrasījāmies doties prom drīz, tāpēc uztaisījām vietējās tiesības Hardijam, lai izspruktu no nedienām ar likumsargiem, jo tūristus bieži vien apstādina, lai pārbaudītu dokumentus," skaidroja Līga.
Pāris šādā veidā izbraukāja Bali, Lomboku, Lembonganu un citas salas, jo šis transportlīdzeklis nodrošina brīvību un ļauj ietaupīt laiku.
Internets
Mobilie dati uz salas, izmantojot Latvijas operatoru SIM kartes, būs ļoti dārgi, tāpēc izdevīgāk ir iegādāties vietējo SIM karti. Ceļotāju vidū uzticama ir "Telkomsel". SIM kartes var iegādāties veikalos un kioskos, piemēram, "Indomar", "Alfamart" – neierobežots interneta datu daudzums mēnesī izmaksās 15 eiro. Iztērētajiem datiem ērti var sekot līdz "Telkomsel" lietotnē.
Stāvvietas
Ja īrē motorolleru, automašīnu vai motociklu, tad jāņem vērā, ka, piebraucot pie veikala, apskates objekta, kafejnīcas vai tirgus, vietējie var lūgt divus tūkstošus Indonēzijas rūpiju (0,13 eiro) par stāvvietu rollerim, taču 5–10 tūkstošus rūpiju par stāvvietu automašīnai. Pārliecinies, ka tie tik tiešām ir stāvvietas īpašnieki formastērpos, kā arī lūdz biļeti par pakalpojumu, jo jāņem vērā, ka vietējie bez formastērpiem šādi mēdz piepelnīties un mānīt tūristus, pieprasot naudu par stāvvietu pie apskates objektiem.
Palīgs Indonēzijā
Ja nepieciešama kāda palīdzība, vienmēr var izmēģināt vērsties "Facebook" domubiedru grupās "(vietas nosaukums) Expats".
Dažādas lietotnes, piemēram, "Gojek" nodrošina ēdiena piegādi un taksometra pakalpojumus, automašīnas vai motorollera atvešanas pakalpojumus.
Savukārt "Wise" palīdzēs ar naudas pārsūtīšanu, – šī lietotne darbojas līdzīgi kā plašāk zināmais "Paypal". Bet lietotne "PeduliLindungi" tiek izmantota Indonēzijas lielākajās pilsētās, lai apmeklētu veikalus un citas sabiedriskas vietas. Lietotnē var ielādēt kvadrātkodu jeb QR kodu, lai samazinātu dažādu slimību un vīrusu izplatību. Savukārt "Traveloka" lietotne palīdzēs atrast naktsmājas, sabiedriskā transporta biļetes, lidojumus starp salām, un tajā var maksāt ar visa veida kredītkartēm.
Uzskaitītās lietotnes tiek plaši izmantotas Āzijas valstīs un noderēs kā palīgs ikdienas dzīvē.
Vietējā virtuve
Indonēzijā gaļēdājiem un jūras velšu cienītājiem iesaka nogaršot dažādus gaļas iesmiņus, piemēram, sate ayam, sate blora; grilētu vistu (ayam bakar, taliwang), zivi (ikan). Savukārt veģetāriešiem būs piemēroti tādi vietējie ēdieni kā gudeg, kas sastāv no sautēta džekfrūta augļa; rīsi ar piedevām, izvēloties dārzeņus (nasi campur); petai pupiņu ēdieni; martabak pildītās pankūkas saldajā; īpatnējais duriāna auglis, vietējie dārzeņi, citi eksotiskie augļi un daudz kas cits.
"Ja vēlies ēst izdevīgi, garšīgi un iepazīt vietējo kultūru, tad noteikti ir vērts pamainīt savu diētu, atteikties no āboliem, kartupeļiem un krējuma, lai izbaudītu vietējo gastronomiju. Ēdiens ir lēts, vietējs un augstas kvalitātes. Vietējā virtuve ir ļoti garšīga, kā arī augļi un dārzeņi ir sezonāli un garšīgi," skaidroja Līga.
Ko apskatīt?
"Ir vērts atvērt karti, atrast pludmali, ūdenskritumu, templi, rīsu lauku vai sev interesējošāku vietu, uzkāpt uz motorollera, nopirkt no vietējās tantes augļus un doties izbaudīt Indonēziju. Noteikti iesaku aizbraukt uz Javas salu, Lomboku, Sumbu, Floresu, Džili, Penidu. Papildus pabijām Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā, jo vīzas pagarināšanas vajadzībām bija nepieciešams izbraukt no valsts. Galvenais nelīst džungļos, kur teritorija pieder dabai, un saglabāt vēsu prātu," iesaka Līga.
