Kā ietilpināt visu sadzīvi vienā mugursomā. Minimālistes 3. dienasgrāmata

Šoreiz stāstīšu par minimālista vezumu jeb mugursomas ABC. Lai būtu vieglāk pārvietoties un nepiesaistītu sevi vietai, mugursomā ir jābūt tikai funkcionālām lietām. Tas man ļauj savu iedzīvi dažādām dzīves situācijām ietilpināt 28 litrus lielā mugursomā.

Prioritātes

Atteikties no sev piederošā var šķist ekstrēmi un neloģiski. Nopirkt sen kāroto, kolekcionēt to, kas rada prieku, ir pats labumiņš. Iepriekš pieķēru sevi, pērkot pirkšanas, garlaicības vai ieraduma pēc. Minimālisma mērķi ir būt to lietu īpašniekam, kuras nodrošina funkcijas. Ja lieta netiek izmantota, tad kāda no tās jēga? Citreiz gribas ko skaistu, kas šarmē ar savu daili, citreiz gribas iztērēt naudu, jo es varu. Man nav daudz mantu, jo manam dzīvesstilam, hobijiem un darbam pietiek ar lietām, kuras ietilpst 28 litru lielā mugursomā.

Dzīve bez atslēgām

Mans vārds ir Daniela Studente, esmu 25 gadus jauna un neapzināti esmu kļuvusi par minimālisti. Vairākās rakstu sērijās stāstīšu par ačgārno minimālismu, individuālismu, finansiālo brīvību un prasmēm adaptēties dažādās valstīs. 

Ko es daru ikdienā? Pašreiz veidoju saturu gan Latvijas, gan ārzemju medijiem par klimata pārmaiņām un energoefektivitāti. Man ir savs uzņēmums, izstrādājot digitālos ekskursiju maršrutus. Reizi mēnesī palīdzu nevalstiskajām organizācijām risināt klimata pārmaiņu un komunikācijas izaicinājumus. Mani hobiji ir kāpšana kalnos, salsa un improvizācijas teātris.

Tramplīns

Vai atceries to sajūtu, kad no augstākas virsmas ielec dabiskā ūdenstilpē? Apturēta elpošana, vēsa ūdens skavas un neliels satraukums. Tāds pats satraukums pārņēma mani no sākuma, kad sāku atvadīties no lietām. Vispirms šķita, ka esmu tas, kas man pieder. Vai katrs apģērbs, grāmata, trauks simbolizē rakstura iezīmes un uzskatus? Visvairāk pieķēros velosipēdam, to pārdot nebija nekāds prieks, jo biju emocionāli tam pieķērusies piesātināto atmiņu dēļ. Vajadzīgs ilgs un pakāpenisks process, lai saprastu, kas ikdienā ir vajadzīgs un bez kā var iztikt.  Mans mērķis nav tev likt izmest visu miskastē un pārvākties uz svešu valsti. Ar šo es cenšos pateikt, ka nereti paši  sev radām problēmas, kuras ir ļoti viegli atrisināt, jo bieži vien sevi raksturojam ar lietām, kuras mums pieder, lai atstātu iespaidu uz apkārtējiem.

Modes skate

Cilvēki, kurus biežāk satieku, jau ir pieraduši, ka ikdienā valkāju vienu un to pašu. Tev neapnīk? Jā, apnīk, taču apģērbs un mode nav manas laimes avots. Citreiz jūtos kā multeņu varonis, kuram autors ir piešķīris vienu drēbju komplektu, tikai ironija slēpjas tajā, ka autors esi tu pats. Manuprāt, tas ir maldinošs sabiedrības radīts priekštats, ka katru dienu ir jāvelk atšķirīgs drēbju komplekts. Mode ir valoda, kā izpaust savu personību. Svarīgi ir ģērbties tā, lai justos ērti un pašpārliecināti par sevi.

Praktiskums

Somas saturs mainās pēc aktivitātēm, temperatūras un laikapstākļiem. Pašreizējo somas saturu esmu pielāgojusi temperatūrai no +5 līdz +30 grādiem, jo atrodos Spānijā. Kad apmetos tur uz ilgāku laiku, devos kleitas medībās. Kleitu meklēju vairākas nedēļas, jo zināju kādām funkcijām tai jāatbilst. Kleitai ir jābūt ērtai, elegantai, profesionālai un neitrālai, lai tajā var dejot salsu, kā arī vadīt un apmeklēt pasākumus. Materiālam ir jābūt elpojošam, kā arī tādam, kas neburzās. Ātrās modes veikali noteikti nebūs tie, kur iegādāties daudzfunkcionālu apģērbu.  Pēc trīs nedēļu kleitas medībām atradu meklēto vietējā spāņu dizaineru veikalā. Atrastā kleita ir īsts dārgums, jo nodrošina visas vajadzīgās funkcijas un prieks tajā tērpties ir katru reizi.

Par savējiem

Apģērbu pērku labdarības, lokālo dizaineru vai mazlietotu apģērbu veikalos, jo nēsāt to, kas katram ceturtajam ir mugurā, nav interesanti. Starp man zināmajiem žurnālistiem ir teiciens: "Nekad nepērc to, ko redzi uz lielajiem plakātiem." Tas nozīmē, ka pirkt vietējo produkciju no mājražotājiem ir daudz svarīgāk ekonomikai, lai vai kurā valstī atrastos. Ātrās modes veikali ir īslaicīgs risinājums, jo apģērbs izskatīsies novalkāts jau pēc trešās mazgāšanas reizes. Tad atkal gribas nopirkt jaunu, līdz attopies  brīdī, kad skapī vairs nav vietas. Tāpat ir ar virtuves priekšmetiem, grāmatām un hobija inventāru.

Kas ir mugursomā?

Ērts un elpojošs pilsētas komplekts, svinīgs un elegants vakara tērps, pārgājienu un kalnu apģērbs, skriešanas un treniņu apģērbs. 28 litru mugursomā ietilpst dažādi komplekti, kas ir pielāgoti attiecīgajai fukcionalitātei.

Lūk, lai vieglāk saprast, ieskats mugursomas saturā.

 

Prioritātes

Varētu jau atteikties no kosmētikas, kleitas un vēl dažām lietām, taču nereti piedalos saviesīgos pasākumus, kuros vēlos justies un izskatīties labi, tāpēc nēsāju līdzi to, kas ir nepieciešams. Ikdienā nelauzu galvu par to, ko vilkšu, stundām stāvot pie skapja. Vislielākais izaicinājums ir laikapstākļi, jo, mainot augstumus un lokācijas, temperatūras izmaiņas ietekmē tērpu. Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ziemas periodos esmu tur, kur ir siltāks, lai nepieciešams mazāk mantu.  

Aizņemies un izīrē

Pārvietošanās līdzekļus var izīrēt, tāpēc būt par to īpašnieku uz īsāku laika periodu nav izdevīgi. Ja esi pilsētā vismaz uz nedēļu, bieži vien vietējie piedāvā izīrēt savu braucamo uz ilgāku laiku par daudz lētāku summu nekā tūrisma kompānijas. Kad uz vairākām dienām eju kalnos, kur nav namiņu nakšņošanai, ir nepieciešama telts un guļammaiss, ko arī izīrēju no vietējiem vai palūdzu kādam aizdot domubiedru grupās. Visur ir tūrismam oficiālās īres vietas, bet nereti tie ir karstākie tūristu slazdi, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Sadzīve

Ikdienā gatavoju sev pārtiku trīs dienām. Trauki, dvieļi, eļļa, garšvielas un gultasveļa tāpat ir nepieciešami, bet somā tiem nepietiek vietas. Palieku hosteļos, apmetnēs un kopmītņu mājās vai ciemos, kur varu uztaisīt ēst un sagatavoties ikdienas gaitām.

Cenšos katru ēdienreizi gatavot sev pati, gan finansiālu iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka tā ir videi draudzīgāk, jo samazinu plastmasas patēriņu.

Ļoti noderīgi ir auduma maisiņi un pusdienu līdzņemšanas kārbiņa. Ēdienu pērku trīs dienām un gatavoju viegli pagatavojamas maltītes (rīsi, griķi, pupiņas, zirņi, kukurūza, tomātu mērce, rieksti, svaigi dārzeņi un augļi, kafija). Maltītes saglabā sāta sajūtu vismaz uz četrām stundām, bet par to jau citā rakstā.

24/7

Pieaugušajam ir jāpieceļas līdz plkst. 8.00 no rīta, jāstrādā četras stundas, jāatpūšas stundu un tad jāstrādā vēl četras. Pēc darba ir jāiet uz pulciņu, vakarā jātaisa ēst un jāgatavojas nākamajai dienai. Nedēļas nogalēs scenārijs pamainās, taču laika izmantošanu nosaka rutīnas gaitas katrai dienai – klasika. Ja darba dienu sadala pa stundām, tad aptuveni tās ir astoņas miegam, astoņas darbam, bet kas notiek atlikušajās astoņās? Mana pieredze rāda, ka nereti darbus var padarīt krietni īsākā laika periodā, līdz ar to paliek vēl vairāk laiks dienā. Kā šo laiku izmantot?

Ikdiena

Vienmēr cenšos aiziet gulēt līdz pusnaktij, lai varētu piecelties pirms astoņiem, tāpēc labākam miegam telefonu neizmantoju no desmitiem vakarā līdz septiņiem no rīta. Pastaiga vai treniņš pirms brokastīm piešķir dienai ritmu un rosību, jo īpaši, kad esi pārcēlies uz jaunu pilsētu. Rutīna ir ļoti svarīga, taču, esot aktīvā kustībā, prioritāte ir miegs.  Jo labāk jūtas ķermenis, jo vieglāk ir noturēt fokusu dienas gaitās.

Katru mēnesi pakārtoju projektiem, pie kuriem strādāju. Ir nedēļas, kad jāstrādā arī līdz vēliem vakariem, taču ekrānos neblenžu pēc pulksten desmitiem vakarā, lai smadzenes var atpūsties. Kustība katru dienu ir ļoti svarīga. Pa dienu sēžu sakņupusi pie datora, taču, lai nebūtu jāsēž uz viena un tā paša krēsla četrās sienās, mainu atrašanas vietas. Rīta pastaiga jaunā pilsētā, ciematā vai kalnu reģionā motivē produktīvai dienai. Mēnesī cenšos apmeklēt sešas jogas nodarbības, pa vienai mākslas izstādei, koncertam un izrādei, četras nodarbības pašizaugsmei. Ieplānoju arī trīs pārgājienus un divas dienas mēnesī, kurās nedaru neko. Kāpēc mēneša rutīna? Jo nekad nevar paredzēt, kas notiks ceļā. Apsolīšana sev un neizpildīšana rada pārlieku lielu stresu, tāpēc pieturēties pie mēneša rutīnas ir daudz reālāk.

Valstis

Šobrīd esmu bijusi 24 valstīs. Savas ceļa gaitas sāku ar Poliju, jo Igauniju un Lietuvu paspēju iepazīt jau bērnībā, uz Krieviju tikt ir pārāk sarežģīti, kā arī apciemot Baltkrieviju politisku iemeslu dēļ ir riskanti. Polijā pavadīju 18 naktis – Varšava (četras naktis), Krakova (trīs naktis), Zakopane (11 naktis). Pilsētas ir lētākas nekā Rīga, līdz ar to kafejnīcās ēst nav dārgi. Tur ir lielas porcijas, lēts un garšīgs alus, piesātināta kultūra un krāšņi apskates objekti. Tatru kalnu masīvs ir elpu aizraujošs, tāpēc ir vērts pavadīt vairāk laika mazajā pilsētā, lai paspētu uzkāpt kalnu virsotnēs un ļautu elpai aizrauties pēc izaicinošā kāpiena. Ja dodies kāpt Tatros, iesaku izstaigāt Risiju (Rysy), Svinicu (Svinica), Piecu ezeru aleju, Kuznici (Kuznice) un Jūras acs ezeru (Morskie Oko).  Lai viegls kāpiens!

Domu gājiens

Minimālismu neuzskatu par filozofiju, bet gan disciplīnu un kārtību. Esmu izstrādājusi rutīnu, pie kuras pieturos, lai varētu dzīvot kā minimālists. Man ir tikai daži apģērbu komplekti, taču tas nenozīmē, ka esmu minimālists emocijās un pieredzēs. Nekad neesmu mācējusi atteikt iespējām un ierobežot sevi ar pieredzēm. Pagurt no salsas Andalūzijā, uzrāpties augstākajās Balkānu virsotnēs, izmērcēties Budapeštas termālajos baseinos, sagaidīt saullēktu uz Polijas un Slovākijas robežas, malkot svaigu vīnu Prāgā, sist glāzes un saukt “Priekā!” ar domubiedriem. Katra pieredze ir klātbūtnes vērta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt