Jaunākā Rozes Stiebras filma "Sirds likums", kā režisore vairākkārt uzsvērusi, ir tik koša, ka gribas uzlikt saulesbrilles. Šo mērķi sasniedzis gleznotājs Aleksejs Naumovs, kurš līdz šim nekad nebija strādājis kino. Sadarbība ar Stiebru ir izrādījusies īpaši veiksmīga, ņemot vērā, ka mākslinieka rokās ir nonācis "Lielais Kristaps"; šis darbs saņēma balvu arī par labāko animācijas režiju un kā labākā pagājušā gada animācijas filma. Filma ir balstīta Jāņa Ezeriņa novelē "Jaunais likums", taču tai ar oriģinālu ir maz sakara – šis caur un cauri ir Rozes Stiebras stāsts.
Autora ziņas
Atverot Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) programmu, filmu piedāvājumā ikreiz var nojukt un apmaldīties. Var meklēt pērles pats, var paļauties uz draugu ieteikumiem un zināmiem režisoru vārdiem, var iet uz dullo vai, ja gribas palikt savā dīvānā, meklēt, kas pieejams tiešsaistē. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka Riga IFF, kas šogad piedzīvo savu desmito sezonu, ir Latvijas kultūrtelpā kļuvis par kvalitātes zīmogu, tādēļ, lai vai kādu izvēli jūs veiktu, garām nošauts nebūs. Tomēr, lai orientēties būtu nedaudz vieglāk, LSM piedāvā trīs nelielas, tematiski izkārtotas filmu izlases. Tās var izmantot, lai kūrētu līdzīgā noskaņā iekrāsotu festivāla pieredzi vai atlasītu pa kādai filmai no dažādām kategorijām, vai vispār izvēlētos tieši to, kas nevienā ieteikumu sarakstā neparādās, – galvenais ir iet un piedzīvot.
Signes Baumanes otrā pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem "Mans laulību projekts" stāsta par autores piedzīvojumiem laulības ostās un ceļā uz tām. Par tik intīmiem stāstiem ir grūti runāt klasiskā recenzijas stilā, tādēļ šis drīzāk ir personīgu pārdomu birums, kas cēlies no filmas izraisītajiem impulsiem.
Svaigi noslēgušies gada lielākie kino svētki – Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Šogad tajā piedzīvojām četras pirmizrādes latviešu pilnmetrāžas filmām, Pjēra Paolo Pazolīni simtgades retrospekciju, sarunas par koloniālismu un kopumā vairāk nekā 100 filmu. Laiks atskatīties uz piedzīvoto, savilkt kopsakarības un noglabāt turpmākai lietošanai.
Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) programmā šogad ir vairāk nekā 100 filmu. Kaut gan saprotama ir vēlme redzēt pilnīgi visas, tas diemžēl nav fiziski iespējams (toties liela daļa filmu ir pieejamas gan klātienē, gan tiešsaistē, tā palaižot vaļīgāk laika plānošanas stingrās važas). Šis ir mēģinājums dot aptuveni tematiski sadalītus orientierus, pēc kuriem vadīties plašajā filmu klāstā, bet noteikti iesaku pašķirstīt festivāla mājaslapu arī patstāvīgi – īpaši tādēļ, ka šajā sarakstā nav iekļautas īsmetrāžas filmas un bērnu programma.
Šārudens vietējo pirmizrāžu maratons sākās ceturtdien, 8. septembrī, ar Aika Karapetjana filmas "Sema ceļojumi" (2022) nonākšanu uz ekrāniem. Šī drūmā pasaka, kas seko "M.O.Ž." (2014) un "Pirmdzimtajam" (2017), turpina režisora uzsākto ceļu Latvijā visai neiestaigātajā šausmu un spriedzes žanra lauciņā.
Kad man jādomā par Latvijas animācijas vietu pasaulē, vienmēr prātā nāk frāze, ko man reiz kāds teica sarunā par to: "Tas, kas pasaulei šķiet īpašs andergraunds, mums ir ikdiena." Nudien, Latvijas animācija visos laikos ir bijusi mākslinieciskā avangardā, un pēdējos gados mēs varam runāt par latviešu animācijas jauno vilni – uz spēcīgām tradīcijām balstītu augstvērtīgu kino, kuru atzīst arī pasaules festivāli. Varētu pat gadīties, ka ārzemēs mūsu animāciju pazīst labāk nekā mājās. Tāpēc Latvijas Animācijas asociācija un Latvijas Televīzija jūnijā piedāvā ielūkoties pēdējo gadu animācijas izlasē.
Pārlēcieni laikā, moderns vizuālais un saturiskais tēls, nenovecojoša asprātība un cilvēkmīlestība nodrošina to, ka Rolanda Kalniņa filmas būs mūžīgi interesantas. 7. maijā izcilajam režisoram apritēja 100 gadi. Ar viņa devumu ikviens var iepazīties Nacionālā kino centra filmu datubāzē filmas.lv, kur padarītas pieejamas principā visas Kalniņa kinolentes. Taču ko tajās ierauga mūsdienu skatītājs?