Katrs jauns inficēšanās gadījums ar SARS-CoV-2 vīrusu (Covid-19 infekcijas izraisītāju) nes līdzi mutāciju risku. Proti, vīruss, nonākot cilvēka organismā, dabisku mutāciju procesa rezultātā var mainīties. Šobrīd pasaulē lielu satraukumu un diskusijas izsaucis jaunatklātais vīrusa paveids, kas nodēvēts par omikronu. Tam konstatēts īpaši daudz mutāciju, un zinātnieki šobrīd pēta, vai tam ir raksturīgs paaugstināts lipīgums, vai tas biežāk izsauc smagu saslimšanu nekā iepriekšējie varianti, vai tas spēj pārvarēt vakcīnu sniegto aizsardzību. Kas par vīrusa jauno variantu zināms šobrīd?
Autora ziņas
Inficēšanās un saslimšanas ar Covid-19 gadījumi bērniem tiek reģistrēti visā pasaulē. SARS-CoV-2 vīrusa infekcija bērniem parasti norit klīniski relatīvi vieglā formā, ko visbiežāk raksturo drudzis, klepus, iesnas vai aizlikts deguns, muskuļu sāpes vai nogurums. [1]
Vienlaicīga vakcinācija pret Covid-19 un gripu nerada bažas par drošību un imūnās atbildes reakcija tiek nodrošināta pret abu slimību izraisītājiem, liecina septembra nogalē platformā SSRN (Social Science Research Network) publicētais pētījuma t.s. "preprint" raksts* par vakcīnu pret sezonālo gripu un Covid-19 ievadīšanas drošību un imunogenitāti. (1.)
Kā ikvienam medikamentam, arī vakcīnām ir savi ieguvumi un riski. Pat būdama augsti efektīva, neviena vakcīna nav 100% iedarbīga konkrētās slimības novēršanā vai 100% droša visiem vakcinētajiem cilvēkiem. Tie Eiropas Savienības (ES) likumdošanas dokumenti, kas regulē zāļu un vakcīnu apriti, nosaka, ka jebkuru, arī Covid-19 vakcīnu, sniegtajiem ieguvumiem aizsardzībā pret konkrēto infekciju ir jābūt lielākiem par jebkādiem blakusparādību vai citiem potenciālajiem riskiem. Ir vairāki iemesli, kāpēc Covid-19 vakcīnas tika izstrādātas un reģistrētas ātrāk nekā citas vakcīnas, to izpētes procesā neizlaižot vai nesasteidzot nevienu posmu.
Jo ilgāks laiks paiet kopš tā brīža, kad augsta riska grupu pārstāvji (medicīnas darbinieki, seniori utt.), kā arī citas sabiedrības grupas dažādās pasaules valstīs pabeidza pilnu vakcinācijas kursu, jo lielāka rodas interese par to, cik tad ilgstoša ir vakcīnu sniegtā aizsardzība un cik efektīvas tās ir ilgtermiņā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunajām jeb ziņneša/informācijas RNS – iRNS (no angļu valodas mesendžera RNS – mRNS vai mRNA) vakcīnām, ar kurām kā speciālisti, tā sabiedrība saistīja īpašas cerības. Tieši šī iemesla dēļ, ka "Pfizer/BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pamatā ir viena un tā pati ‘mRNA platforma’ un arī sākotnējie klīniskie pētījumi uzrādīja ļoti līdzīgu efektivitāti pret simptomātisku Covid-19 norisi: 95% – "Pfizer/BioNTech", 94% – "Moderna", tās tika uzskatītas par vairāk vai mazāk ekvivalentām.
Vakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina ne vien inficēšanās un smagas slimības gaitas iespēju, bet arī infekcijas tālākas izplatības risku. Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, ir mazāka iespēja izplatīt vīrusu pat tad, ja viņi inficējas ar to, un šī vīrusa pārneses iespēja ir reāla īsāku laiku.
11. oktobrī publicēts Epi-Phare – Francijas veselības sistēmas, nacionālā veselības apdrošināšanas fonda (l’Assurance Maladie – CNAM) un valsts ANSM medicīnas aģentūras izveidotās zinātniskās grupas pētījums, kura rezultāti pierāda, ka vakcīnas samazina smaga Covid-19 risku par 90% un arī pasargā no dominējošā vīrusa paveida – delta varianta – radītajām smagākajām izpausmēm. Šis ir līdz šim lielākais šāda dizaina pētījums, kas atkārtoti apliecina vakcīnu efektivitāti.
Garais Covid-19 ir jauns un aizvien neizzināts fenomens, par to liecina arī dažādie nosaukumi – ilgais Covid, pēc-Covid sindroms vai pēcakūtā Covid-19 stadija. Garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā, vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcaktūtajā fāzē. Tāpēc ir neprātīgi paļauties uz tā saucamās “dabīgās imunitātes” iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.
Eiropas zinātnieki ir vienisprātis, ka Covid-19 pandēmija atsevišķas Eiropas valstis skars smagi, bet citas – salīdzinoši viegli. Viss atkarīgs no vakcinācijas aptveres: valstīs, kur vakcinēto daudz, pietiks vien ar nelieliem piesardzības pasākumiem, savukārt valstīs, kur iedzīvotāji vakcinējas kūtri, kā tas līdz šim bijis Latvijā, sagaidāma smaga ziema ar plašiem ierobežojumiem.
Vakcīnu klīniskie pētījumi uzrāda interesantu saistību starp blakusparādību sastopamību pēc vakcinācijas pret COVID-19 un cilvēka vecumu: gados vecākiem cilvēkiem un senioriem blakusparādības ir mazāk sastopamas nekā gados jaunajiem vakcīnas saņēmējiem. Tāpēc senioriem vismazāk būtu jābažījas par vakcīnu pret COVID-19 ietekmi uz pašsajūtu un nevajadzētu atlikt vakcināciju, jo pats COVID-19 vīruss gan vissmagāk skar tieši seniorus.