RSU profesore: Garais Covid-19 raksturīgs katram trešajam nevakcinētajam saslimušajam, vakcinētajiem – daudz retāk

Garais Covid-19 ir jauns un aizvien neizzināts fenomens, par to liecina arī dažādie nosaukumi – ilgais Covid, pēc-Covid sindroms vai pēcakūtā Covid-19 stadija. Garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā, vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcaktūtajā fāzē. Tāpēc ir neprātīgi paļauties uz tā saucamās “dabīgās imunitātes” iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.

Skaidrs ir tas, ka daudzi Covid-19 pacienti atveseļojas pāris nedēļu laikā, bet diemžēl daļa piedzīvo nepārejošus simptomus vai jaunas sūdzības pat ilgāk nekā četras nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas brīža, liecina ASV Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze. [1] Savukārt Vašingtonas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka dažkārt šīs pēc-Covid komplikācijas var ilgt pat mēnešiem (pat deviņus mēnešus). [2] Žurnāls Becker’s Hospital Review  publicējis pētījuma rezultātus, kurā speciālisti, kas strādā ar garā Covid pacientiem, atzīt, ka tās piedzīvo 10% - 30% cilvēku, kuriem diagnosticēts Covid-19. [3]

Tikmēr vakcinēto vidū ilgais Covid ir sastopams ārkārtīgi reti, liecina tikko publicēts pētījums zinātniskajā žurnālā Lancet. [4] Konstatēts, ka iespējamība ciest no ilgtermiņa sekām pēc inficēšanās ar Covid-19 vakcinētajiem ir uz pusi mazāka nekā nevakcinētajiem. Turklāt visās pētījuma grupās, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas un blakus slimībām, garais Covid (vismaz 28 dienas un vairāk) tika konstatēts daudz retāk tajos gadījumos, kad to dalībnieki bija pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu – saņēmuši abas vakcīnas devas. Pētījums arī pierāda jau citos pētījumos apstiprināto, ka garā Covid-19 smaguma pakāpe [5] un norises ilgums [6] ir atkarīga no tā, vai akūtās slimības pirmajā nedēļā inficētajam ir vairāk nekā 5 simptomi. Arī šī iemesla dēļ vakcinētajiem iespējamība piedzīvot garo Covid-19 ir ievērojami zemāka, jo vakcinēto vidū inficēšanās gadījumā raksturīgs mazāks simptomu skaits (līdz pieciem), kamēr nevakcinētajiem bieži tas ir lielāks.

Garais Covid - arī nevakcinētajiem, kuri izslimo bez simptomiem

Līdz šim nozīmīgāko un apjomīgāko pētījumu par garo Covid veikusi "FAIR Health" – neatkarīga, nevalstiska bezpeļņas organizācija ASV, kas analizējusi no 2020. gada februāra līdz decembrim ar Covid-19 slimojošu vairāk nekā divu miljonu pacientu datus. [7] Pētījumā uzmanība tika pievērsta tādiem parametriem kā vecums, dzimums un  Covid-19 norise (t.i., asimptomātiska, simptomātiska, hospitalizācija, tikai ožas un garšas zudums), tālāk pētot pēc-Covid seku izpausmi  30 dienu laikā pēc sākotnējās diagnozes noteikšanas un ilgāk.

 

Pēc-Covid klīniskie stāvokļi lielākā mērā tika konstatēti pacientiem, kuri pārslimojuši šo infekciju smagākā formā, taču no tiem cietusi arī būtiska daļa pilnībā asimptomātisku Covid pacientu.

23% Covid-19 pārslimojošo pacientu bija vismaz viens pēc-Covid klīniskais stāvoklis vai sūdzība. Pēc-Covid sūdzības tika konstatēti\as 50% hospitalizēto, 27,5% pacientu, kuri nebija hospitalizēti, bet kuriem bija  slimības simptomātika, un 19% asimptomātisko pacientu.  

Biežāk sastopamās pēc-Covid sekas

Pieci visbiežāk  konstatētie pēc-Covid klīniskie stāvokļi jeb sūdzības (uzskaitīti izplatības secībā) visās vecuma grupās bija: sāpes, elpošanas grūtības, hiperlipidēmija (paaugstināts lipīdu līmenis organismā (lipīdi ir organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un tiem līdzīgas vielas)), bezspēks un nogurums, kā arī paaugstināts asinsspiediens.

Sāpes

Pētījumā visbiežāk konstatētas pēc-Covid sūdzības, ko izjūt 5,1% pacientu 30 dienu laikā (vai pat ilgāk) pēc sākotnējās diagnozes. Tās izpaudās kā neiralģija un/vai neirīts (nerva iekaisums), mialģija (muskuļu sāpes).

Elpošanas grūtības

. Otrā pētījumā visbiežāk konstatētā pēc-Covid sūdzība, kas tika novērota 3,5% pacientu. Novēroti tādi elpošanas traucējumi kā aizdusa, apgrūtināta elpošana, elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējumi, kas, starp citu, kā vieni no izplatītākajiem ir konstatēti arī citos pētījumos.[8],[9]

Hiperlipidēmija un hipertensija

Jāatzīmē, ka šīs diagnozes noteiktas pat tiem pacientiem, kuriem šādi veselības traucējumi nekad iepriekš nav bijuši. Šīs diagnozes ir saistītas ar lipīdu un asinsspiediena negatīvām izmaiņām jeb paaugstināšanos.

Pētījums liecina, ka izplatīti pēc-Covid stāvokļi jeb sūdzības ir arī hronisks nogurums, kognitīvas grūtības (‘miglaina apziņa’), galvassāpes, nejutīgums/tirpšana, ožas un garšas zudums, drebuļi, paātrināta sirdsdarbība, sāpes krūšukurvī, klepus, kakla iekaisums, locītavu un muskuļu sāpes, pārmērīga svīšana, bezmiegs, depresija, trauksme un drudzis. [10],[11] 

Kā būtisks veselības pasliktinājums pēc-Covid periodā tiek minēta arī dzirdes pasliktināšanas un/vai tinīts (izpaužas kā džinkstēšana, sīkšana u.c. trokšņi ausīs), kas vienlīdz skar kā vīriešus, tā sievietes.

 

Pēc-Covid klīnisko stāvokļu vidū būtiski ir arī garīgās veselības traucējumi – trauksme, depresija un adaptācijas traucējumi.

Pēckovida simptomi sievietēm un vīriešiem

"FAIR Health" pētījuma ietvaros vairums izvērtēto pēc-Covid seku biežāk (par aptuveni 5 procentpunktiem) tika konstatētas sievietēm, proti, dati liecina, ka dažādu pēc-Covid simptomu sastopamība vīriešu un sieviešu vidū atšķiras. Ir klīniskie stāvokļi un sūdzības, kas vienlīdz piemeklē abus dzimumus, un ir traucējumi, kas vairāk vai mazāk raksturīgi tieši vienam no tiem. 

Tā, piemēram, elpošanas traucējumi un vielmaiņas traucējumi (hiperlipidēmija), insults un sirds iekaisuma slimības, paaugstināts asinsspiediens pēc-Covid periodā teju vienādā apmērā (ar nelielu procentuālo atšķirību) novērots abiem dzimumiem (ar visaugstāko ‘paritāti’ miega un dzirdes traucējumu radītājos).  Savukārt garīga rakstura traucējumi (depresija, trauksme), neiroloģiskas dabas sūdzības un traucējumi (galvassāpes, migrēna ) daudz lielākā mērā raksturīgi tieši sievietēm – attiecībā 70% pret 30%. Vīriešu īpatsvars ir lielāks to pacientu vidū, kuri saskaras ar nieru darbības traucējumiem, elpceļu funkcijas traucējumiem un sirds slimībām. No visiem pacientiem, kuri miruši 30 vai vairāk dienu laikā pēc slimības diagnosticēšanas, vairums bija vīrieši.

Neatkarīgi no Covid-19 norises (hospitalizācija, simptomātiska vai asimptomātiska), vīriešu vidū arī biežāk tika konstatēti nāves gadījumi 30 dienu laikā pēc slimības diagnostikas.

Pēc-Covid seku un to apmēra un ietekmes pētījumi noteikti turpināsies, iegūstot aizvien precīzākus datus, taču jau tagad skaidrs ir viens – šī slimība daudzos gadījumos nav tikai viegla, asimptomātiska īstermiņa epizode. Tai var būt arī nopietnas un veselību apdraudošas ilgtermiņa sekas. Un tās skar lielākoties tieši nevakcinētos cilvēkus.

Vēres:

1. Centers for Disease Control and Prevention (CDC), “Post-COVID Conditions,” updated April 8, 2021, Saite šeit.

2. Jennifer K. Logue et al., “Sequelae in Adults at 6 Months after COVID-19 Infection,” JAMA Network Open 4, no. 2 (February 19, 2021): e210830. Saite šeit.

3. Erica Carbajal, “Emerging Trends among COVID-19 Long-Haulers: 6 Physicians Weigh In,” Becker’s Hospital Review, April 16, 2021. Saite šeit

4. Antonelli, Michela et al. 2021. “Risk Factors and Disease Profile of Post-Vaccination SARS-CoV-2 Infection in UK Users of the COVID Symptom Study App: A Prospective, Community-Based, Nested, Case-Control Study.” The Lancet Infectious Diseases 0(0), (October 17, 2021). Saite šeit

5. Sudre CH, Lee KA, Lochlainn MN. Symptom clusters in COVID-19: a potential clinical prediction tool from the COVID Symptom Study app. Sci Adv. 2021;7

6. Sudre CH, Murray B, Varsavsky T. Attributes and predictors of long COVID. Nat Med. 2021;27:626–631

7. FAIR Health (2021). WHITE PAPER A Detailed Study of Patients with An Analysis of Private Healthcare Claims

8. CDC, “Post-COVID Conditions.”

9. Angelo Carfi et al., “Persistent Symptoms in Patients after Acute COVID-19,” JAMA 324, no. 6 (July 9, 2020): 603-605. Saite šeit

10. Edith L. Graham et al., “Persistent Neurologic Symptoms and Cognitive Dysfunction in Non‐hospitalized Covid‐19 ‘Long Haulers,’” Annals of Clinical and Translational Neurology 8, no. 5 (May 2021): 1073-85. Saite šeit

11. Yong Huang et al., “COVID Symptoms, Symptom Clusters, and Predictors for Becoming a Long-Hauler: Looking for Clarity in the Haze of the Pandemic,” medRxiv (March 5, 2021). Saite šeit

 

Raksts tapis Nacionālā veselības dienesta Zinātnes komunikācijas projekta ietvaros
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt