RSU profesore: Vakcinētajiem saslimšanas gadījumā ir mazāka iespēja Covid-19 infekciju nodot tālāk

Vakcinācija pret Covid-19  būtiski samazina ne vien inficēšanās un smagas slimības gaitas iespēju, bet arī infekcijas tālākas izplatības risku. Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, ir mazāka iespēja izplatīt vīrusu pat tad, ja viņi inficējas ar to, un šī vīrusa pārneses iespēja ir reāla īsāku laiku.

Tāpat, izpētot vairākus Covid-19 uzliesmojumus, zinātnieki secinājuši, ka vakcinētie vīrusu pārsvarā izplata vien tad, kad Covid-19  noris ar simptomiem. Savukārt nevakcinēto vidū vīruss brīvi izplatās arī gadījumos, kad slimība norit bez simptomiem vai simptomi vēl nav parādījušies.

Covid-19  infekciju izraisošais vīruss izplatās no inficēta cilvēka mutes vai deguna ar mazu elpceļu sekrēta pilienu starpniecību, kas izdalās cilvēkam klepojot, šķaudot, runājot, dziedot vai izelpojot. Šie pilieni var būt lielāki – 5–10 μm diametrā vai mazāki – 5 μm diametrā vai mazāki. Otrajā gadījumā tie tiek dēvēti par aerosolu. Pašreizējie pierādījumi liecina, ka galvenokārt vīruss izplatās, cilvēkiem atrodoties ciešā kontaktā vienam ar otru (viena metra robežās).

Cilvēks var inficēties, ja pilieni vai aerosols, kas satur vīrusu, tiek ieelpots vai nonāk saskarē ar acīm, degunu vai muti.

Vīruss var izplatīties arī slikti vēdinātās un/vai pārpildītās iekštelpās, kur cilvēki mēdz pavadīt ilgāku laiku, jo aerosols var palikt gaisā ilgāku laiku, kā arī pārvietoties tālāk par vienu metru.

Šie pilieni var nosēsties arī uz dažādām virsmām, kurām pēc tam pieskaras arī citi cilvēki, un vīruss nonāk organismā, ar rokām pēc tam pieskaroties mutei, degunam vai acīm (ja rokas netiek nomazgātas vai dezinficētas). Tomēr iespēja vīrusu nodot vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem ir atšķirīga.

Vakcinētie – mazāk infekciozi

ASV Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati rāda, ka kopumā vakcinētie cilvēki inficēšanās gadījumā ir mazāk infekciozi: paraugos, kas ņemti no pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, tika konstatēts mazāks vīrusa ģenētiskā materiāla daudzums nekā no nevakcinētiem cilvēkiem ar Covid-19.   

Nelielas atšķirības šajos datos vērojamas attiecībā uz jauno, krietni lipīgāko Covid-19 vīrusa delta variantu: iepriekšējie pētījumi liecināja, ka cilvēkiem, kuri inficējušies ar šo variantu, līdzīgs vīrusa ģenētiskā materiāla daudzums ir konstatēts gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem. Tomēr jaunākie pētījumi pierāda, ka vakcinētiem cilvēkiem iespēja nodot vīrusu tālāk citiem ir mazāka, jo:

* vakcinēti cilvēki vīrusu izplata īsāku laiku sakarā ar to, ka viņiem vīrusa ģenētiskā materiāla daudzums (t.s. vīrusa slodze organismā) pēc inficēšanās samazinās ātrāk nekā nevakcinētiem cilvēkiem;

* vakcinētiem cilvēkiem no deguna veiktās uztriepes satur mazāku infekciozā vīrusa daļiņu, salīdzinot ar nevakcinētajiem.

Delta variants – gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem lipīgāks

Viens no plašākajiem pētījumiem par vīrusa izplatīšanas risku veikts Apvienotajā Karalistē, analizējot datus par 95 716 ar SARS-CoV-2 inficētiem cilvēkiem un 139 164 viņu tuvākajām kontaktpersonām. Pētnieki secināja, ka cilvēkiem, kuri ir vakcinēti, bet tomēr inficējušies ar vīrusa delta variantu, kopumā ir divas reizes lielāka iespēja to nodot tālāk kontaktpersonām, nekā cilvēkiem, kas bija inficēti ar vīrusa alfa variantu.

Pētījums arī rāda, ka delta vīrusa varianta gadījumā vakcīnas pozitīvā ietekme, samazinot infekcijas transmisijas risku tuvām nevakcinētām kontaktpersonām, laika gaitā mazinās, un visefektīvākā tā ir apmēram pēc divām nedēļām kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas.

Piemēram, cilvēki, kuri vakcinējušies ar Oksfordas Universitātes un “AstraZeneca” radīto vakcīnu, iespēja, ka vakcinēts inficēts cilvēks nodos infekciju nevakcinētai tuvai kontaktpersonai, ir 57% divas nedēļas pēc vakcinācijas, bet 3 mēnešus vēlāk – 67%.  Šie rādītāji personām, kuras vakcinējušās ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu, attiecīgi bija 42% un 58%. 

Tādējādi, nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem izlēmīgi rīkojoties un masveidā vakcinējoties, ir iespējams īsā laikā samazināt strauji augošo Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu.

Kopumā vakcinētiem cilvēkiem tuvu kontaktu gadījumā ar inficētu cilvēku ir aptuveni 8 reizes mazāka iespēja inficēties ar SARS-CoV-2 alfa variantu un piecas reizes mazāka iespēja inficēties ar SARS-CoV-2 delta variantu. 

 

Turklāt vīrusa nodošana tālāk asimptomātiskos gadījumos, kad cilvēks ir vakcinējies, ir ļoti maza.  ASV Brauna Universitātes Sabiedrības veselības skolas dekāns, doktors Ashish K. Jha, atsaucoties uz līdzšinējiem novērojumiem un vīrusa uzliesmojuma gadījumu analīzi, norāda, ka, lai gan vakcinēti cilvēki saslimšanas gadījumā vīrusu var nodot tālāk, pārsvarā tas notiek tikai laikā, kad viņiem parādījušies kādi vīrusa simptomi.

Tātad vakcinācija ne vien efektīvi samazina paša indivīda iespēju inficēties ar Covid-19  infekciju izraisošo vīrusu, piedzīvot smagu slimības gaitu un letāla iznākuma iespēju, bet dod būtisku ieguldījumu infekcijas izplatības mazināšanā sabiedrībā kopumā – vakcinētam cilvēkam inficēšanās vai saslimšanas gadījumā iespēja nodot vīrusu tālāk savām kontaktpersonām ir ievērojami mazāka nekā nevakcinētajiem.

Raksts tapis Nacionālā veselības dienesta Zinātnes komunikācijas projekta ietvaros

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt