Bezpilota lidaparātu izmantošana ir ikdiena daudzu valstu bruņotajos spēkos. Ar mazākiem lidaparātiem notiek izlūkošana, bet lielākie, piemēram, ASV ražotie “Predator” vai “Reaper” var nest raķetes un aviobumbas pretinieka iznīcināšanai.
Pērn ASV Ārvalstu militārās palīdzības ietvaros Latvijai nolēma piegādāt trīs bezpilota novērošanas iekārtas “RQ 20A Puma” teju 2,5 miljonu eiro vērtībā.
Taču pasaules klases bezpilota lidaparātus ražo arī Latvijā. Tagad tos testē Nacionālie bruņotie spēki.
“Mēs domājam, ka jebkurā gadījumā šādi lidaparāti ir nepieciešami, jo mēs ejam laikmetam līdzi un, ja mums ir kvalitatīvs, konkurētspējīgs piedāvājums, salīdzinot ar citiem pasaules ražotājiem, mēs pirmkārt izvēlēsimies Latvijas preci,” uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).
Viens no šiem aparātiem ir Mārupē ražotais “Penguin C” lidaparāts. Tas gaisā spēj noturēties vismaz 20 stundas un nolidot ap 100 kilometriem, veicot nepārtrauktu novērošanu līdz pat piecu kilometru augstumam, pašam paliekot nepamanītam.
Šo modeli jau izmanto ārvalstu bruņotie spēki, kuri to pārbaudījuši gan -30 grādu salā, vējā sniegputenī un slapjdraņķī, gan +50 grādu svelmē un putekļu vētrā.
Galvenā konkurences priekšrocība ir cena.
“Kvalitāte mums ir ļoti laba, mēs varam konkurēt ar Izraēlu un amerikāņiem. Cenas ziņā mēs varam novinnēt ļoti daudz. Iemesls – mēs ražojam līdz pat 90% no veselās sistēmas,” skaidroja SIA “UAV Factory” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks.
“Mēs esam tas, kurš nosaka gan kvalitāti, gan komplektāciju, gan performanci. Konkurenti nosaka 30% - 40% paši, jo pērk dzinējus no citiem piegādātājiem, kameras - no citiem, un nekontrolē to, cik kvalitatīvi vai droši lidaparāts var pildīt savu funkciju,” sacīja Popiks.
Ar šādiem lidaparātiem varēs veikt ne tikai izlūkošanu kaujas laukā, bet arī koordinēt glābšanas darbus jūrā vai ugunsgrēku dzēšanu.
Ieguvums – vērot notiekošo no drona ir lētāk, nekā šiem darbiem sūtīt helikopteru. Tomēr kājnieku vajadzībām vajadzīgi mazāki droni.
Tos Latvijā ražo “Atlas Aerospace”. Arī šī sistēma tiek būvēta uz vietas. Iekārtas komplektā nāk ne tikai drons ar pulti, bet arī īpaša saules enerģijas uzlādes vieta, kuru iespējams paslēpt un pēcāk attālināti pacelt dronu.
Atšķirībā no citiem droniem tas spējīgs lidot cauri aizaugušām vietām, ar rotoriem burtiski pārcērtot zāli vai lapas.
“Šobrīd to izmanto Vācija, Holande, tātad NATO dalībvalstis. Pašlaik tiek izmantots Afganistānā miera misijā,” atklāja SIA “Atlas Aerospace” pārstāvis Kristaps Magone.
Pēc viņa teiktā, atsauksmes ir labas, “sistēma strādā, nav bijušas nekādas problēmas”.
Magone uzsvēra – liela priekšrocība ir iekārtu serviss, vajadzības gadījumā te tās var salabot 48 stundu laikā, kamēr citiem ražotājiem tas prasa pat vairākas nedēļas.
Kādi ir Latvijas militāristu testa rezultāti, pagaidām netiek atklāts. Tomēr ar Aizsardzības ministrijā bezpilota lidaparātiem lolo lielus plānus.
“Mēs nespēsim atļauties kā valsts arī tuvākajā laikā iegādāties kaujas lidmašīnas. Bet ja runājam par droniem, par bezpilota lidaparātiem, tad tur ir nākotne,” sacīja Pabriks.
“Es negribētu izslēgt iespēju, ka nākotnē Latvijā, tas gan nav tuvākie gadi, bet es domāju, ka mums būs gaisa flote no droniem, kas būs izmantojama kaujā, ne tikai novērošanā,” prognozēja ministrs.
Galvenā dronu priekšrocība ir ne tikai lētākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī iespēja neapdraudēt to pilotu dzīvības. Vienlaikus tiek domāts par šīs nozares tālāku attīstību.
Jau nākamgad grantu formā šiem ražotājiem tālāku produktu izstrādei ministrija plāno piešķirt līdz pat pusmiljona eiro lielu finansējumu tālākai produktu attīstībai.
