Ziņu analīze
Daugavas ledus halles būvēšanas epopeja turpinās ar parādu gūzmu
Daugavas ledus halles gala pieņemšanas nodošanas akts vēl aizvien nav parakstīts, lai arī tajā jau notikuši gan treniņi Pasaules čempionāta hokejā ietvaros, gan pēc tam  halle lietota vēl pusgadu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Pasūtītājs vēl nav saņēmis arī apdrošināšanas polisi, kam būtu finansiāli jānodrošina būvobjektam solīto desmit gadu garantiju. Taču aiz visa šī slēpjas fakts, ka ģenerāluzņēmēja pārstāvis aizvien nav norēķinājies ar apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, lai gan valsts puse par jau paveiktajiem darbiem ir samaksājusi. 
Krievijas manevri pie Ukrainas robežas – gatavošanās karam vai blefs?
Pēdējos mēnešos Krievija netālu no Ukrainas robežas koncentrē lielus militāros spēkus. Ukrainas un NATO valstu aplēses liecina, ka runa ir par karavīru skaitu tuvu 100 000. Ukrainas militārais izlūkdienests sagaida kaujas jau janvārī vai februārī. Kā šovakar vēsta LTV raidījums “De facto”, daļa no Krievijas aktivitātēm varētu arī nebūt tieši saistītas ar Ukrainu, bet kalpot kā pastiprinājums Baltkrievijas darbībām. 
Bērnu vakcinācija pret Covid-19, kas plānota arī Latvijā. Ko par to zina pasaulē
Pirms dažām dienām Eiropas Savienībā (ES) un līdz ar to arī Latvijā pirmo reizi apstiprināta izmantošanai vakcīna pret Covid-19 piecus līdz 11 gadus veciem bērniem. Šo vakcīnu ražo “Pfizer”/”BioNTech”. Vairākās valstīs pret Covid-19 jau tiek potēti šī vecuma bērni. Rus.lsm.lv apkopoja informāciju par to, kā tika izmēģināta šī vakcīna, kādas blaknes tika novērotas, kādi ir argumenti par un pret bērnu potēšanu un kādas vēl bērnu vakcīnas pret Covid-19 var parādīties nākotnē.
Pandēmija – iespēja topošajiem mediķiem gūt pieredzi. Mudina domāt par viņu noturēšanu nozarē
Pandēmijas laikā lielākā problēma veselības aprūpes nozarē Latvijā ir cilvēkresursu trūkums. Lai nodrošinātu aprūpi simtiem Covid-19 pacientu, slimnīcās talkā nāk rezidenti, medicīnas un ārstniecības studenti. Topošajiem mediķiem pandēmija ir lieliska iespēja iegūt pamatīgu pieredzi un rūdījumu, taču veselības aprūpes sistēmā ir vēl daudz darāmā, lai piesaistītos jaunos speciālistus noturētu arī ilgtermiņā, norāda speciālisti.
«De facto»: Latvijā 90 000 ar «Janssen» vakcinēto būtu vajadzīga papildu pote pret Covid-19
Vai iepriekšējās kļūdas, par vēlu pieslēdzoties vakcinācijas aktivitātes veicināšanai, neatkārtosies ar revakcināciju? Šis jautājums kļuvis aktuāls īpaši “Janssen” vakcīnas gadījumā. Tā reģistrēta kā vienas devas vakcīna pret Covid-19, kuru tieši šī iemesla dēļ daudzi izvēlējās. Tomēr ilgstošai aizsardzībai vajadzīga papildu deva, turklāt ātrāk nekā citu ražotāju potēm. Pretējā gadījumā vakcinācijas aptvere var izrādīties ilūzija patiesai aizsardzībai. Latvijā jau ir gandrīz 90 tūkstoši cilvēku, kuriem šī papildu pote būtu vajadzīga, bet nav veikta, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.
Jauno SAB direktoru starp politiķiem nemeklēs; plāno bez steigas un cer ar vienprātīgu atbalstu
Jau uzreiz pēc tam, kad naktī uz Lāčplēša dienu mūžībā aizgāja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, no atsevišķiem politiķiem izskanēja aicinājumi nevilcināties ar jauna vadītāja iecelšanu. Šai valsts drošības iestādei, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, direktoru ievēl Saeima, bet izvirza Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome (NDP). Padome SAB direktora meklēšanu nesasteigs, jo ir vēlme panākt, lai atlasītajam kandidātam būtu ļoti pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsts, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijā atkal iezīmējas Covid-19 vakcīnu deficīts
Covid-19 vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja ziemā un pavasarī, atkal iezīmējas novembrī, lai gan tas nav tik akūts. Taču tā iemesls ir tāds pats – Veselības ministrijas ierēdņu pirms gada (ne)izdarītais. Pašreizējo problēmu izdevies atrisināt ar Lietuvas palīdzību, tomēr tuvākajos mēnešos vajadzība pēc vakcīnām var strauji palielināties, un viens no iemesliem – tā dēvēto trešo devu kampaņa, kas pieņemas spēkā. Rus.Lsm.lv  skaidroja, cik vakcīnu vēl var būt nepieciešams un cik, pēc valsts iestāžu sniegtajām ziņām, vēl jāsaņem.
ASV ekonomists: Jūsu pasūtījums no Ķīnas gan kavēsies, gan kļūs dārgāks gigantisko kuģu dēļ
Konteinerkuģi palēninājuši globālo komerciju un padarījuši to mazāk uzticamu nekā pirms divdesmit gadiem. Situāciju vēl vairāk pasliktinājis Covid-19 pandēmijas izraisītais straujais pieprasījums pēc mājsēdes laikā izmantojamajām precēm 2020. gada vasarā un piegādes ķēžu pārrāvums. Savu versiju par to, kas tagad mainīsies kravu pārvadājumu nozarē, izklāsta amerikāņu ekonomists.
Nesaprātīgās slodzes. Skolotāju trūkst, bet daudzi nestrādā pat pilnu slodzi
Viens no būtiskajiem izglītības nozares strīdus āboliem Latvijas publiskajā telpā ir bijis strīds par to, cik daudz strādā skolotāji un vai tas ir daudz vai maz. No vienas puses, paši mācībspēki saka – mēs strādājam par daudz! No otras puses, šur tur manāms arī satraukums par tiem pedagogiem, kuri it kā strādājot par maz. Cik tad patiesībā strādā vidējais skolotājs Latvijā, to skaidroja Latvijas Radio.
Kur paliek kādreizējai partijai «KPV LV» piešķirtā valsts nauda? (precizēts) (papildināts)
“Kam pieder valsts?” Ar šo saukli uz lūpām un partijas nosaukumā Artuss Kaimiņš iepriekšējās vēlēšanās Saeimā ieveda 16 dumpinieciski noskaņotus jaunos politiķus. Tagad no otras lielākās Saeimas frakcijas palikušas tikai drupas. Partijas reitingi jau ilgi grozās ap vienu procentu, arī nosaukums cits, tomēr tā turpina saņemt lielu naudu no valsts budžeta – vairāk nekā pusmiljonu eiro ik gadu.
Kā Covid-19 pandēmijas sekas ietekmēs Latvijas sabiedrības veselību?
Ar Covid-19 izplatības ierobežošanu vien krīze veselības aprūpes jomā nebeigsies – pandēmijai būs ilgas un smagas sekas un ietekme uz sabiedrības veselību. Pēc tam, kad šā brīža vilnis būs pierimis, slimnīcās ieradīsies tie, kuri savu veselības problēmu risināšanu ir bijuši spiesti atlikt Covid-19 pacientu pieplūduma dēļ, bet daļa cilvēku pēc Covid-19 pārslimošanas saskarsies ar grūti pieejamiem rehabilitācijas pakalpojumiem. 
«Izmisuma zonā»: Slimnīcas pilnas ar nedziedināmi slimiem, arī ģimenes ārsts nevar palīdzēt
Pat vairākas reizes manā mūžā gadījies, ka lietvede universitātē, skolotāja, vēl citā gadījumā profesore – maģistra darba vadītāja – piepeši aiziet mūžībā. Tiesa, "piepeši" – tas ir tikai apkārtējiem. Izrādās, līdz pēdējam šie cilvēki gājuši uz darbu. Nedziedināmi slimi pacienti savu pēdējo dzīves nogriezni var izvēlēties pavadīt darbā arī tāpēc, ka baidās – viņi nespēs samaksāt par nepieciešamo aprūpi.
Pašvaldības nesteidz atlaist uz tiesas sola nonākušu uzņēmuma vadītāju
Talsu un Tukuma pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra”, kā arī tā vienīgais valdes loceklis Ēriks Zaporožecs un uzņēmuma poligona “Janvāri”  bijušais un esošais vadītājs nonākuši uz tiesājamo sola. Apsūdzības celtas par izvairīšanos no dabas resursu nodokļa nomaksas un  atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Jau tuvākajā laikā “Piejūra” plāno startēt ar vērienīgu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu, taču pašvaldības nav lēmušas ne par uzņēmuma vadītāja nomaiņu, ne valdes paplašināšanu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
Pieaug aizdomīgo Covid-19 vakcinācijas sertifikātu skaits slimnīcu pacientu vidū
Palielinoties ar Covid-19 saslimušo skaitam, pieaug arī aizdomas par viltotiem vakcinācijas sertifikātiem. Izmeklēšanas iestādēs ir atsevišķas krimināllietas, kurās ir runa pat par simtiem, iespējams, neīstu vakcinācijas sertifikātu. Arvien vairāk aizdomīgu paraugu nāk no slimnīcām par it kā vakcinētiem pacientiem, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Pavļuta nenotikusī demisija: «Attīstībai/Par!» pārmet premjera partijas biedriem mediķu organizāciju uzkūdīšanu
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (''Attīstībai/Par!''), kura demisiju šonedēļ pieprasīja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un citas mediķu organizācijas, esot darījis visu, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju Latvijā, tāpēc viņa sodīšana politisku motīvu dēļ nebūtu godīga – ar šādiem argumentiem pret savu ministra demisiju iebilda apvienība “Attīstībai/Par!”. Apvienības pārstāvji arī pauž aizdomas par premjera Krišjāņa Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” (JV) politiķu dalību veselības nozares uzkūdīšanā pret Pavļutu, vēsta  Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
Senioru bailes laikus nav kliedētas; novēloto vakcināciju cer iedzīt līdz decembrim
Latvijā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma nomiruši vairāk nekā 3200 Covid-19 slimnieku. Vairāk nekā 2800 no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem. Tās ir sekas nepietiekamai senioru vakcinācijai, kam nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan jau pavasarī bija redzams, ka šajā grupā vakcinācijas rezultāti izpaliek. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, vakcinācijas organizētāji aktīvāk sāka rosīties tikai līdz ar jauno uzliesmojumu rudenī, un tagad izvirzīts mērķi piecu nedēļu laikā līdz decembrim sasniegt 90% aptveri šajā grupā. 
Dīkstāves leiputrija. Covid-19 atbalstu saņēmušas arī pelnošas nozares
Iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā līdzās uzņēmumiem, kuri pandēmijā patiešām cieta zaudējumus, pie valsts atbalsta jeb nodokļu maksātāju miljoniem ir tikušas arī nozares, kuras pandēmijā auga un pat sildīja ekonomiku. Cik lietderīgi izmaksāti vairāk nekā simt miljoni eiro būvniecībai un lauksaimniecībai?
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt