Latvijā
Pēdējo gadu laikā samazinās adopciju skaits Latvijā, un mazāk bērnu nonāk arī audžuģimenēs. Iesaistītās puses lēš, ka iemesli ir vairāki, sākot ar valsts un pašvaldību nelielo atbalstu un beidzot ar potenciālo vecāku bailēm un neziņu, kas jādara, lai pieņemtu ģimenē bērnu. Šobrīd savas ģimenes un mājas Latvijā gaida vairāk nekā tūkstotis bērnu.
Gandrīz 200 karavīru, ieskaitot daļu Valsts aizsardzības dienesta karavīru, otrdienas rītā uzsāka izturības pārbaudi Ādažu poligona tradicionālajā vingrinājumā "Berešu maršs". Karavīriem jāiziet dažādu uzdevumu kontrolpunkti, veicot kopumā vairāk nekā 50 kilometru. Tos, kuri paveic vingrinājumu, kā apbalvojums finišā gaida smilšu krāsas berete.
Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalsta ieceri, ka partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā kriminālatbildība jānosaka jau pie krietni mazākām summām, nekā šobrīd likumā noteikts. Izmaiņas Krimināllikumā piedāvāja Tieslietu ministrija (TM), un tās otrdien, 23. aprīlī, bija nonākušas līdz vērtēšanai Saeimas komisijā. Kā TM pamato vajadzību slieksni mazināt, un kāpēc tam nebija atbalsta?
Skolās no 2026./.2027. mācību gada sāks pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, to paredz otrdien, 23. aprīlī, valdībā akceptētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos "Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Skolām noteikts pienākums krievu valodu pakāpeniski aizstāt ar vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.
Varakļānu novadu plāno pievienot Madonas novadam līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, to paredz otrdien, 23. aprīlī, valdībā apstiprinātie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Lai novadus apvienotu, grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
Pēdējo divu nedēļu laikā divi augsta līmeņa konkursi beigušies bez rezultāta – nav izraudzīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, savukārt Rīgas domnieku vairākums neatbalstīja bijušās Valsts vides dienesta vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas apstiprināšanu pilsētas izpilddirektora vietnieka amatā, lai arī viņa bija uzvarējusi pašvaldības izsludinātajā konkursā. Abos gadījumos ir aizdomas par politisku lēmumu klātbūtni lēmumu pieņemšanā un tie pievēruši plašas sabiedrības uzmanību.
Kādā attālumā no lauku mājām noteikt pesticīdu lietošanas aizliegumu, par to diskutēja Saeimas Vides apakškomisijā. No deputātiem izskanējis atbalsts iecerei, ka zemes īpašniekiem par pesticīdu lietošanu būs jāinformē iedzīvotāji, kas dzīvo līdz 100 metriem no apstrādājamā lauka un vēlas šādas ziņa saņemt. Tāpat iepriekš apspriests arī priekšlikums par attālumu, kādā no lauku mājām pesticīdus nedrīkstētu lietot vispār. Iesaistoties diskusijās Ārstu biedrībai, tā aicina šo joslu noteikt plašāku.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saredz vairākas problēmas, ko uzrāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora meklējumi. Lai gan ministram ir tiesības noraidīt piedāvātos kandidātus, šādam solim būtu vajadzīgs labs pamatojums. Savukārt neizpratni raisa tas, ka ministram neļauj zināt citus amata konkursa kandidātu vārdus, ko prezidents saista ar pārlieku birokrātiju.
Sabiedrisko mediju uzraugs izstrādājis jaunu pieeju, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzrunā mazākumtautības, lai tās labāk sasniegtu. Viena no prioritātēm būs proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotā informatīvā telpā. Latvijas Radio vadība norāda, ka pagaidām nav skaidrības, ko tas nozīmē, jo par šo jautājumu nav bijušas diskusijas. Tāpat valda neizpratne, kāpēc Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noslepenojusi monitoringa pārbaudes ziņojumu. Jomas pārzinātāji uzskata, ka ir neizprotami slēpt šāda monitoringa datus no cilvēkiem, kuriem zināšanas par to var uzlabot darba kvalitāti.
Latgales rajona tiesā turpina izskatīt lietu par kāda jaunieša piekaušanu pirms gada Daugavpilī, kur nozieguma pamatā bijis naids pret netradicionālu seksuālo orientāciju. Apsūdzētais izrādījis nicinājumu un vēlāk piekāvis cietušo homofobisku motīvu vadīts. Sākotnēji Valsts policija iesākto kriminālprocesu izbeidza, taču prokuratūra policijas lēmumu atcēla un kriminālprocesu atjaunoja. Šobrīd cietušais pieprasījis morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā. Šī ir pirmā šāda veida lieta, kuras motīvā norādīta homofobija, kas nonākusi tik tālu.