Ziņas
Nav pamata šaubām par alianses gatavību un spēju aizstāvēt visus sabiedrotos, NATO austrumu flanga jeb tā sauktā Bukarestes devītnieka sanāksmē Rīgā otrdien uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pirmo reizi šajā samita formātā piedalījās arī Somija un Zviedrija, kas alianses valstu pulkam pievienojās visnesenāk.
Vecāku gādātas dāvanas skolotājiem, audzinātājiem, skolu un bērnudārzu direktoriem izlaidumos, jubilejās vai citos svētkos joprojām daudzviet ir nerakstīta tradīcija. Tiesībsarga birojs šogad saņēmis vairākus jautājumus par to, vai vecākiem tiešām obligāti jāpiedalās apdāvināšanā un kādas ir samērīgas summas. Birojā norāda, ka dāvanas ir brīvprātīgas, un iesaka mācību iestādēm noteikt savas nostājas politiku.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) šobrīd strādā pie atsevišķa risinājuma, lai īpašos gadījumos vidusskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventi varētu agrāk saņemt vidējās izglītības dokumentus, ja tie nepieciešami iesniegšanai ārvalstu augstskolās, informēja VISC.
Ielu un māju numuru plākšnīšu nomaiņa Rīgā sākta jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, taču tā aizvien ir procesā. Galvaspilsētas domē vērtēja, ka iedzīvotāju aktivitāte ir laba – patlaban izņemti 80% jauno plāksnīšu. Ir ielas, kuru nosaukumu zīmju noliktavā vairs nav, taču Latgales ielas norādes izņemtas mazāk nekā puse. Tiesa, tās varēja sākt izņemt tikai pirms nedēļas. Rīgas dome mudina iedzīvotājus plāksnītes izņemt un nomainīt šomēnes.
Lai bērni nometnēs un viņu vecāki varētu justies droši, plānots noteikt papildu prasības bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem, otrdien, 11. jūnijā, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, trešajā lasījumā atbalstot grozījumus Izglītības likumā. Tie deleģētu Ministru kabinetu noteikt minētās prasības.
Ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas šī mēneša beigās ir gaidāmas Francijā, joprojām ir viens no galvenajiem sarunu tematiem Briseles varas gaiteņos. Daudzi politiķi, žurnālisti un eksperti prāto par Francijas prezidenta Emanuela Makrona izvēlēto stratēģiju un strīdas par tās pareizību. Tomēr šķiet, ka Francijas vēlēšanas nebūs par šķērsli, lai līdz jūnija beigām vienotos par amatu sadali Briselē.
Tikai vēlēšanu iecirknī uzzināt, ka nobalsot nebūs iespējams – šāda situācija izveidojusies latvietei, kura uz ilgāku laiku apmetusies un dzīvesvietu deklarējusi Nīderlandē. Atnākot sestdien, 8. jūnijā, uz vēstniecību balsot Eiroparlamenta vēlēšanās, izrādījies, ka viņas vairs nav Latvijas vēlētāju reģistrā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atzīst, ka vēlētāju datu izmaiņām ar citām valstīm nevar izsekot, tāpēc nesaredz iespēju ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem nodrošināt kādu tiešu atgādinājumu rīku par izmaiņām reģistrā.
Lai nodrošinātu Latvijā esošo Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas apgūt latviešu valodu un integrēties sabiedrībā, valdība otrdien, 11. jūnijā, atbalstīja Izglītības ministrijas ieceri Ukrainas bēgļu bērniem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, no šī gada 1. septembra likt obligāti pamatizglītību apgūt klātienē kādā no Latvijas skolām.
Tiesībsargs vērsies pie premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība"), aicinot steidzami rast risinājumu un izsniegt vidusskolas centralizēto eksāmenu sertifikātus skolēniem, kuri vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vai Valsts izglītības satura centrā (VISC) ar pamatotu lūgumu saņemt dokumentu ātrāk, nekā VISC to ir plānojis izsniegt.