Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pienākumus arī turpmāk, visticamāk, veiks Urzula fon der Leiena. Tiesa, izskan arī dažādas versijas par to, kas varētu notikt, ja viņa tomēr nesaņems nepieciešamo atbalstu Eiropas Parlamentā. Daļa deputātu uzskata, ka viņa ir pārāk liberāla un Leienas īstenotais zaļais kurss ir aizgājis par tālu, kas jo īpaši sadusmojis konservatīvi noskaņotos vēlētājus.

Runāts tiek arī par iespējamo nākamo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, un Eiropas Tautas partija vēlētos, lai Roberta Metsola, kas šo amatu ieņēmusi līdz šim, tajā paliktu arī uz nākamajiem divarpus gadiem.

Tikmēr Eiropas Sociālistu partija varētu cerēt gan uz šo amatu, lai arī pretendentu vēl nav izvirzījusi, gan arī vēlas iegūt Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta amatu, kurā šobrīd ir Šarls Mišels. Viņa pilnvaru termiņš jau drīzumā beigsies, tāpēc šajā krēslā Mišels palikt nevar.

Šim amatam, visticamāk, varētu virzīt bijušo Portugāles premjerministru Antoniu Koštu.

Tikmēr lielākais neatbildētais jautājums šobrīd ir par to, kurš varētu kļūt par ES augsto pārstāvi ārlietās. Pagaidām ļoti bieži pieminēts Igaunijas premjeres Kajas Kallasas vārds, taču pastāv šaubas, vai viņa savā amatā nebūs pārāk tieša.

Pārāk lielu tiešumu – jo īpaši saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā – itin bieži Baltijas politiķiem pārmetuši diplomāti no Francijas, Vācijas un citām rietumvalstīm, kas vēlētos mērenāku attieksmi.

Tikmēr par Francijas prezidenta Emanuela Makrona stratēģiju pēc EP vēlēšanu rezultātu pasludināšanas izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas šobrīd notiek ļoti asas diskusijas.

Daudzi uzskata, ka viņš spēlējas ar uguni un ka tiešām varētu būt ļoti dažādi iznākumi. Taču pats Makrons uzskata, ka uzvarēs šajās vēlēšanās un spēs vienot Francijas iedzīvotājus. 

Uz uzvaru cer arī Francijas Nacionālā apvienība un tās līdere Marina Lepēna.

"Esmu patiesības piekritēja. Tādēļ esmu vienmēr teikusi Francijas iedzīvotājiem, ka Žordans Bardela un es jau mēnešiem strādājam kopā, lai pēc iespējas labāk izpildītu tos pienākumus, ko mums ir uzticējuši Francijas iedzīvotāji.

Es mērķēju uz prezidenta pili, bet viņš uz premjerministra rezidenci," sacīja Francijas Nacionālās apvienības vadītāja Marina Lepēna.

Šobrīd Francijā pirms vēlēšanām cenšas apvienoties gan galēji labie, gan arī kreisie spēki. 

Līdz pirmajai vēlēšanu kārtai 30. jūnijā atlikušas tikai 19 dienas, un tā ir īsākā priekšvēlēšanu kampaņa kopš mūsdienu Francijas dibināšanas 1958. gadā, vēstīja ziņu aģentūra AFP.

Pirmdien publicētā "Harris Interactive-Toluna" aptauja liecina, ka Makronu atbalstītu tikai 19% cilvēku, bet galēji labējo Nacionālo apvienību krietni vairāk jeb 34% balsstiesīgo.

Makrona premjerministrs Gabriēls Attāls, kurš, kā ziņots, mudināja tomēr nesasaukt šīs vēlēšanas, sacīja partijas deputātiem, ka viņš "darīs visu, lai izvairītos no sliktākā iznākuma", paziņoja viņa birojs.

"Šīm vēlēšanām ir dramatiskākas un vēsturiskākas likmes nekā 2022. gada vēlēšanām, jo galēji labējie ir pie varas vārtiem," viņš atzīmēja.