Latvijas pilsone Aija Nīderlandē dzīvo vairāk nekā 10 gadus. Viņa tur arī deklarējusi dzīvesvietu. Turpina sekot līdzi norisēm Latvijā, arī iepriekš, jau dzīvojot Nīderlandē, piedalījusies arī Saeimas vēlēšanās. Problēmu ar to nav bijis. Pagājušajā nedēļā Aija plānojusi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un nobalsot par kādu no dalībnieku sarakstiem Latvijā. Taču izrādījies, ka to viņa nevar izdarīt, jo nesen izņemta no Latvijas vēlētāju reģistra.

"Ierodoties 8. jūnijā vēstniecībā, lai nobalsotu, mēs secinājām, ka esmu izslēgta no vēlētāju reģistra. Pateicoties Latvijas vēstniecības darbinieku operatīvai palīdzībai un ieejot "Latvija.lv" portālā, atklājām, ka esmu izslēgta no šī vēlētāju reģistra, jo neatbilstu vēlētāja statusam. Šis lēmums pieņemts 16. maijā, bet man nebija pienākusi ziņa no CVK par statusa maiņu. Tas bija nepatīkams pārsteigums, atrodoties vēstniecībā un gatavojoties nobalsot. Tas man neizdevās," skaidroja Aija.

Paziņojumu par šīm izmaiņām vēlētāju reģistros ārvalstī dzīvojošā vēlētāja nebija saņēmusi, attiecīgi nebija rosinājusi mainīt šo lēmumu. Tāpēc dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās šoreiz izpalika.

Pirms vēlēšanām izplatīts atgādinājums

Vai ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus par datu izmaiņām vēlētāju reģistrā varēja apziņot tiešāk? CVK jau martā publiskajā telpā izplatīja paziņojumu – lai nepaliktu bez balsošanas iespējas šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bija aicinājums izmantot iespēju un pienākumu pārliecināties par atrašanos Latvijas vēlētāju reģistrā, norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas runasvīrs Andrejs Vaivars.

"Tiem iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ uzturējušies kādā citā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir jāpārbauda, kuras valsts vēlētāju reģistrā persona atrodas. To ES valsts automātiski izdarīt nevar. Tas ir jādara pašiem iedzīvotājiem.

Var gadīties, ka, ilgstoši uzturoties kādā citā ES valstī, iedzīvotājs nonācis tās vēlētāju reģistrā. Tas automātiski nozīmē izslēgšanu no Latvijas vēlētāju reģistra.

Katram ES pilsonim ir viena balss. Ja cilvēks iekļauts Nīderlandes, Vācijas vai citas valsts vēlētāju reģistrā, tad citā valstī vairs nobalsot nevar."

Vienlaikus arī Latvijas vēlētāju reģistra uzturētāja – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – no maija publiski vēstīja par iespēju "Latvija.lv" portālā e-pakalpojumā pārliecināties par esamību vēlētāju reģistrā, uzsvēra PMLP pārstāve Madara Puķe. Vienlaikus – izmaiņām Latvijas vēlēšanu reģistrā, kādam Latvijas pilsonim tiekot iekļautam mītnes valsts vēlētāju reģistrā, pārvalde nevarot izsekot, jo šie reģistri nav tiešā veidā savienoti, skaidroja PMLP pārstāve.

Aktivitāte ārvalstīs bija zema

Par gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām informācijas netrūka arī diasporas medijos. Tomēr aktivitāte no ārvalstīm bija zema, atzina Eiropas latviešu apvienības vadītāja Justīne Krēsliņa. Paužot personīgo viedokli, viņa to nesaistīja ar vēlētāju nonākšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts vēlētāju reģistrā:

"Ja cilvēks nebija pats veicis izvēli sevi pārreģistrēt [uz mītnes valsts vēlētāju reģistru], viņš automātiski bija Latvijas reģistrā. Mans viedoklis būtu, ka šīs ir atsevišķas balsis un tas nav lielāks trends, kas rezultējies lielākā balsu kritumā. Tam, ka no ārvalstīm bija maz balsu, ir daudz iemeslu, bet šajā jautājumā, manuprāt, tas būtu atsevišķu balsu dēļ."

CVK dati liecina, ka Eiroparlamenta vēlēšanās ārzemēs piedalījušies 3,81% Latvijas pilsoņu.

Neesot tiešai sasaistei ar citu valstu vēlētāju reģistriem, CVK neapsverot kādu citu, tiešāku apziņošanas rīku Latvijas pilsoņiem par iekļaušanu mītnes valsts vēlētāju reģistrā.

Jāpiebilst, ka šī problemātika attiecas tikai uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai neļautu vienas valsts pilsonim nobalsot divās valstīs.

Tādējādi uz ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu iespējām piedalīties Latvijas parlamenta vēlēšanās tas neattiecas.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.