Ir vecāki, kas saviem bērniem diemžēl nepievērš uzmanību, bet ir tādi, kuri ļoti cenšas, taču pusaudža dzīvē kaut kas tik un tā noiet greizi. Šis vecumposms ir īpatnējs – perfektu pusaudžu nav, tāpēc vecākiem nekad nevajadzētu kautrēties lūgt atbalstu no malas, vienmēr var vērsties pie kādas nevalstiskas organizācijas vai terapeita, intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona studijā pauda "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja.
Pārāk daudz bērnu un jauniešu joprojām nonāk ārpusģimenes aprūpē – pie aizbildņiem, audžuģimenēs vai bērnu aprūpes iestādēs. Ja atbalsta pakalpojumu pieejamība būtu lielāka, būtu mazāk bērnu un jauniešu, kuru situācijas ir tik smagas, intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona stikla studijā pauda Sociālā atbalsta un izglītības fonda pārstāve Guna Krēgere-Medne.
Vienam vispirms vajag nopirkt zābakus, lai ziemā plānajās kedās nesalst kājas, bet citu vajag apķert un sasildīt. Taču pilnīgi visiem jauniešiem ir nepieciešama sajūta, ka viņu saprot. Par to 15 darbības gados pārliecinājušies labdarības organizācijā "palīdzēsim.lv", kurā kā brīvprātīgie šobrīd darbojas ļoti daudzi kādreizējie problēmbērni – pusaudži, par kuriem ziņojis kādas pilsētas sociālais dienests, ceļot trauksmi par jaunieša uzvedību, atkarībām vai ko citu. Visiem palīdzēt nevar, taču parādīt to, ka iespējams dzīvot citādi, gan var.
Katrs vecāks savu bērnu jūt un spēj pamanīt izmaiņas viņa uzvedībā, kas liecina par sarežģījumiem. Savus bērnus pamanīt ir vieglāk, bet tāpat uzmanība jāpievērš arī citiem apkārt esošajiem pusaudžiem. Nevajag daudz – apjautāšanās, kā iet, kas notiek, kādam problēmās nonākušam bērnam jau var būt ļoti nozīmīgi, intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona studijā pauda psihoterapijas speciāliste, biedrības "Esi brīvs" valdes priekšsēdētāja Dace Caica.
Rit sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" ceturtā diennakts, un līdz 18. decembra plkst. 18.00 saziedoti 137 657 eiro riskam pakļautu bērnu un jauniešu atbalstam. Līdz šim brīdim bezpeļņas organizācijas Latvijā saņēmušas vairāk nekā 60 palīdzības pieteikumus. Palīgā saucieni ir visdažādākie – jauniešiem nepieciešams gan emocionāls atbalsts, gan ļoti praktiska palīdzība.
"Man bija miljoniem bišu galvā, man asaras tecēja, es nevarēju acis atvērt, viss sāpēja. Tā bija elle uz zemes, un man šķita, ka tas ir tas, kā tu mirsti," Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" par reizi, kad apzināti vēlējās izbeigt savu dzīvi, stāstīja sociālo tīklu satura veidotājs Armands Jaunzems. Līdz pašnāvības mēģinājumam viņu noveda uzvedība, kas sākās kā protests pret vecākiem un viņu reliģiju, bet noveda pie apzinātas sevis iznīcināšanas.
Ziemassvētku pārdomu laikā aizkustinošas un izglītojošas labdarības akcijas šogad aicina sabiedrību sadoties rokās bērnu labā. Ļoti vērtīgi, jo tā ir lielākā atbildība – izaudzināt perspektīvu nākamo paaudzi.
Grūtībās nonākuši jaunieši ne ar ko nav sliktāki par citiem, viņiem vienkārši nepieciešams pabūt mierā un drošībā, lai viņi spētu atgūties no smagās ikdienas, lai nerastos vēlme meklēt citus veidus, kā "atslēgties". "Bieži dzirdam, ka mammām vajag retrītus un fāterīšiem vajag iekapāt visīti, jo visa kā šķiet par daudz, bet viņi neredz, kas notiek ar viņu bērniem. Pēc tam iepleš acis un brīnās, ka viņu bērns rij ripas," intervijā "Dod pieci!" labdarības maratona studijā pauda "OPEN" radošo centru idejas autors un direktors Edijs Klaišis.
No pilnīgas atkarības bedres – narkotisko vielu lietošanas, skolas kavēšanas un klaiņošanas – līdz pasaules čempionātam ielu vingrošanā un vairāk nekā 1000 sekotājiem "Instagram", kur iespējams vērot ielu vingrošanas notikumus. Tāds ir liepājnieka un karostnieka Edgara Furnika stāsts. Viņš ir bijis viens no tiem jauniešiem, kurus vairums izliekamies neredzam. Edgaram palīdzējuši mentori, viņš sācis nodarboties ar ielu vingrošanu, atsācis mācīties un tagad jau piemēru rāda citiem. Viņš nākotnē gribētu kļūt par sporta skolotāju vai treneri.
Ludmila uzauga pārtikušā un mīlošā ģimenē, līdz viņas vecāki zaudēja darbu. Meitenes tēvs kļuva vardarbīgs pret viņas mammu. Kad Ludmilai bija 13 gadi, viņš abas izlika no mājas pavisam. Neskatoties uz mammas centieniem Ludmilai nodrošināt normālu dzīvi, meitene nākamos gadus pavadīja lielā nabadzībā – bez siltuma, elektrības un bieži vien arī bez pārtikas. Skolā viņu tādēļ apcēla, bet krīzes centrā lika aizvērties un gulēt. Šobrīd Ludmila dzīvo labos apstākļos, studē maģistrantūrā un palīdz citiem bērniem līdzīgā situācijā. Savu stāstu viņa atklāja "Dod pieci!" labdarības maratona studijā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
