Ko darīt, lai riskam pakļautie bērni un jaunieši riska grupā nemaz nenonāk? Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē otrdien turpinājās diskusijas par uzvedības riska grupu bērniem un jauniešiem un ar tiem saistītajām problēmām un risinājumiem.
Ceturtajā labdarības maratonā "Dod pieci!" 2017. gadā ziedojumus vāca "sistēmas bērnu" nonākšanai ģimenēs no bērnu namiem. Akcijas laikā izskanēja apņemšanās dažu gadu laikā slēgt visus bērnunamus, tomēr tas nav noticis. Līdz 10. jubilejas maratonam, kas sāksies pēc 48 dienām, Latvijas Radio atskatās uz aizvadītajām deviņām kampaņām – kādām problēmām tās bija veltītas, kā saziedotā nauda palīdzēja un kādas izmaiņas ir notikušas.
Trešajā "Dod pieci!" labdarības maratonā 2016. gadā ziedojumus vāca onkoloģisko pacientu psiholoģiskajai atlabšanai. Tas deva grūdienu – valsts kopš 2018. gada apmaksā vēža slimnieku rehabilitāciju, taču tās pieejamība būtu vēl vairāk jāuzlabo. Latvijas Radio ierakstu sērijā katru sestdienu atgriežas pagātnē, lai atskatītos uz katru no deviņiem aizvadītajiem "Dod pieci!" maratoniem un noskaidrotu, kādiem tematiem tie tika veltīti, kā tie pagāja, kur nonāca saziedotie līdzekļi un vai ir panāktas kādas izmaiņas.
Latvijā ir ap desmit tūkstoš jauniešu, kuri pārkāpj likumu, klaiņo, ilgstoši neiet uz skolu un ir atkarību varā. Lai gan nepilngadīgo noziedzība pēdējo desmit gadu laikā mazinās, sevišķi smagu noziegumu skaits nemainās. Nav arī prognožu, ka bērnu ar uzvedības traucējumiem paliktu mazāk. Kāpēc Latvijā ir tik daudz bērnu ar uzvedības problēmām? Un kas tiek darīts, lai šo skaitu mazinātu? To pētīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Pusaudžiem ir nepieciešams drošs atbalsts, pieaugušais, uz kuru var paļauties, atrodoties starpposmā starp bērnu un pieaugušo pasauli, meklējot savu identitāti, pārbaudot robežas un attālinoties no vecākiem. Jaunieši ātri saprot, kura ir droša vide, bet attiecības ar pieaugušajiem ne visi veido ātri. Ja gribam būt autoritāte pusaudžiem, jārāda labs piemērs, Latvijas Radio raidīumā "Ģimenes studija" pauda "Open" radošo centru vadītājs Edijs Klaišis.
Jau 13 gadus Latvijā darbojas mentoru programma, kas sniedz atbalstu tiem jauniešiem vecumā no 12 līdz 21 gadam, kuri aug bez vecākiem. Tas ir īpaši izaicinošs vecuma posms, kad jauniešiem nepieciešamas uzticamas un drošas attiecības ar kādu pieaugušo. Šī programma ir par pieņemšanu un uzklausīšanu, nevis pāraudzināšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja "Mentor Latvia" izpilddirektore Edīte Zvirbule un psiholoģe Liene Bērziņa.
Aicinot nepalikt vienaldzīgiem un vēršot sabiedrības uzmanību uz problēmām, ar ko saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši, sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad no 15. līdz 21. decembrim aicinās palīdzēt tieši viņiem.
Iespēja jaunietim dzīvot patstāvīgi, neatrodoties institūcijā, bet vienlaikus būt sociālā darbinieka vai kādas citas atbalsta personas uzraudzībā, kas viņu pieskata un atbalsta, – tāds būtu vēlamais deinstitucionalizācijas rezultāts. Tomēr šobrīd Latvijā process nereti ir atkarīgs no pašvaldību politiskās gribas – cik lielā mērā tās risina sociālos jautājumus un grib jauniešus atbalstīt. Tāpēc jauniešiem nereti trūkst emocionālā atbalsta, nav skaidrības, kur varēs dzīvot pēc pilngadības sasniegšanas vai tieši pretēji – tiek piešķirts dzīvošanai nepiemērots miteklis. Turklāt valsts nenodrošina jauniešu ārstēšanu un rehabilitāciju no atkarību izraisošajām vielām – tas tiek uzkrauts uz to cilvēku pleciem, kas ar šiem jauniešiem strādā, intervijā LSM.lv atzina Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas aprūpes kvalitātes speciāliste Dace Beināre.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.