Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" tās pastāvēšanas pēdējos gados uz ilgāku vai ne tik ilgu laiku dzīvoja 113 bērnu un jauniešu. Pēc atklātajiem bērnu tiesību pārkāpumiem "Naukšēnus" pērn rudenī likvidēja. Pēc iziešanas no "Naukšēniem" ne visiem jauniešiem sniedza psiholoģisko atbalstu. Ne visiem dzīvē ir izdevies nostāties uz stabilām kājām. Kādēļ? Un kāda izveidojusies jauniešu dzīve pēc "Naukšēniem"?
Latvijas sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci" maratona temats šogad notiek ar devīzi "Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt". Kas aiz tās slēpjas?
16 gadus vecais puisis agrā vecumā ilgstoši lietojis alkoholu un marihuānu, tādēļ kavējis arī skolu un palicis uz otru gadu 8. klasē. Taču, pateicoties baiļu pārvarēšanai, viņam izdevies izrauties no nelabvēlīgās situācijas.
"Paši vainīgi! Kāpēc mums viņi jāatbalsta?" Šādi komentāri sociālajos tīklos nereti atskan pie materiāliem, kuros sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad norādām uz problēmām, ar ko saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši, aicinot viņiem palīdzēt. Speciālisti, kas ikdienā strādā ar problēmbērniem, Latvijas Radio atklāja, kāda viņu situācijā varētu būt pieaugušo atbildība.
Izglītības videi ir liela loma, lai pamanītu jauniešu problēmas. Sadarbojoties pedagogiem, vecākiem, ja nepieciešams, sociālajam dienestam, ir iespējams palīdzēt jaunietim, bet bieži riska jauniešu vecāki ir nespējīgi audzināt bērnus, tāpat nav gatavi sadarboties, tāpēc ir nepieciešams tiesisks regulējums skolas un vecāku sadarbībai. Labākam rezultātam ir vairāk jādomā par proaktīvu darbību risku novēršanai, savlaicīgi pamanot problēmu un risinot to.
Piecu gadu vecumā Darinai nomira tēvs, meitene ar mammu pārcēlās uz dzīvi ārpus galvaspilsētas. Skolas gados Darina izjuta spēcīgu vēlmi pēc savas piederības, to atrada rajona pusaudžu vidū, kuri aizrāvās ar cigaretēm, alkoholu un narkotikām.
Atkarību izraisošās vielas kļūst pieejamākas, vecāki aizņemtāki, skolu sistēma aizvien grūtāka – šie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc problēmjauniešu kļūst arvien vairāk. Arī reģionos. Speciālisti Talsos gan atzīst, ka tos gadījumus, kas nonāk viņu redzeslokā, var salīdzināt ar pumpuriņiem uz lielo pilsētu fona. Turklāt mazpilsētām ir priekšrocība – tajās jauniešus var ātrāk saredzēt, sadzirdēt un palīdzēt salīdzinoši agri. Taču reizē ir iespējas, par kurām gan reģionu speciālisti, gan paši jaunieši var tikai sapņot, un nākotnes izmaiņas izglītības sistēmā iezīmē jaunu problēmu vilni.
Lidijai bija tikai 15 gadu, kad viņai pieteicās pirmais bērns. Kaut arī viņa bija ļoti apmulsusi no šīs situācijas, viņa skaidri zināja, ka bērnu vēlas paturēt. No bērna tēva atbalstu viņa nesaņēma, arī pašas ģimenē bija materiāli ļoti spiedīgi apstākļi, tāpēc sociālā dienesta darbinieki ieteica viņai vērsties pēc palīdzības misijā "Pakāpieni". Viņa tur saņēma ne tikai praktisku un morālu atbalstu, bet arī vērtīgas iemaņas un zināšanas visai tālākajai dzīvei.
Latvijā katru gadu mācības priekšlaicīgi pamet aptuveni 7% bērnu – kā sākumskolas, tā vidusskolas audzēkņi, gan tādi, kuriem ir diagnosticēti mācīšanās traucējumi, gan tie, kuriem mācīties šķietami trūcis motivācijas. LSM.lv aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka šo negatīvo statistiku varētu labot, ja vien lielāku uzmanību pievērstu bērnu mācīšanās vajadzībām un to apmierināšanai.
17 gadu vecumā jau atmetusi dzeršanu, narkotikas un izcietusi tiesas piespriesto sodu par narkotiku pārvadāšanu – tas ir Elizabetes stāsts. Jau agrā vecumā meitene piedzīvojusi smagu vardarbību un arī dziļu vientulību. Šī publikācija ir daļa no šī gada labdarības maratonam "Dod pieci!" veltītās stāstu sērijas par jauniešiem, kas sarežģītu apstākļu dēļ nonākuši riskantās situācijās vai nespēj iekļauties sabiedrībā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
