Vai sods pārtrauc vardarbību – kā efektīvāk cīnīties ar vardarbību ģimenē
Gandrīz vienmēr vardarbības upuri, vēršoties policijā pēc palīdzības, jau vairākkārt ir cietuši no varmākas. Savukārt, kad vainīgais tiek sodīts, nereti sods pāridarītāju neapstādina. Piemēram, aptuveni 40% gadījumu tiek pārkāpts tiesas lēmums par netuvošanos. Policija stāsta, ka vardarbībai ir augsta atkārtotība. Kāds būtu visefektīvākais sods, lai vardarbība tiktu pārtraukta?
Vardarbība. Vai baznīcā var saņemt mierinājumu?
Vardarbībai patīk klusums. Par to, kas noticis mājās, parasti klusē gan varmāka, gan cietušais. Cilvēkiem ir kauns atzīties, ka perfektā ģimene nemaz nav perfekta, ka kāds šajā ģimenē cieš. Par uzticības personām dažkārt kļūst reliģisko draudžu locekļi. Taču ne vienmēr vardarbības upuri saņem cerēto atbalstu.
Lāsma par vardarbību ģimenē: Man bija kauns. Es, meitene no labas ģimenes, biju iestigusi tādā zampā
Lāsma ir 46 gadus veca studente ceļā uz savu pirmo augstāko izglītību. Šobrīd viņa ir jaunas dzīves ceļa sākumā. Viņa ir bijusi divreiz precējusies, abās laulībās saskaroties ar fizisku un morālu vardarbību. Ar šo atklāto stāstu viņa vēlas dalīties pieredzē, "lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās". Sava stāsta ievadā viņa iepazīstināja ar savu ceļu uz jaunu dzīvi.
«Sēdēju sarāvies un lūdzu, lai tētis ātrāk atrod, kur esmu.» Kārļa ģimenē vardarbīga bija mamma
Vairumā ģimeņu, kurās ir vardarbība, tās veicējs parasti ir tēvs, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija. Kārļa (vārds mainīts) gadījumā gan varmāka bija viņa mamma. Tēvs bieži devās komandējumos un reti bija mājās, tādēļ Kārlis lielāko daļu savas ikdienas pavadīja ar māti. Viņai bija problēmas ar alkoholu, kas arī bija galvenais vardarbības katalizators.
Kā rīkoties, ja pamanīta vardarbība citā ģimenē
Māte, kas nespēj pamest vardarbīgo bērnu tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos un noraugoties viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē ikdienas sabiedrotais ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt?
Vai varmākas ir iespējams «pāraudzināt»? Četras pieredzes
Ja to nepiespriež tiesa, uzvedības korekcija varmākām Latvijā ir brīvprātīga. Speciālisti uzskata – kursiem jābūt obligātiem. Ideja iestrēgusi strīdā, kam par to jāmaksā – varmākām vai valstij. Tikmēr "Re:Baltica" pēta, cik šīs programmas ir efektīvas.
Jaunākās ziņas
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt