Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
''Padomju represijas Latvijā”, ''Padomju spēki sagrābuši Latvijas iekšlietu ministriju'', ''Vardarbībai un bailēm Latvijā ir seja'' – šādi virsraksti tieši pirms 30 gadiem bija lasāmi ''The Guardian'', ''The New York Times'', ''The Washington Post'' un citos ietekmīgos ārzemju laikrakstos. Par notiekošo Baltijas valstīs un Latvijā ziņoja arī CNN, BBC un citi pasaules televīzijas un radio kanāli. Baltijas valstu centienos pēc neatkarības tas bija ļoti svarīgs informatīvs atbalsts, tāpat kā demonstrācijas baltiešu atbalstam, kas notika Amerikā, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā un vēl citviet pasaulē.
Šogad aprit 30 gadu kopš janvāra barikādēm. Gan tiem, kuri toreiz cēla un apsargāja barikādes, lai saglabātu atjaunoto Latvijas neatkarību, gan tiem, kuri tolaik vēl nebija dzimuši, tiek piedāvāta plaša un daudzveidīga barikāžu atceres un izzināšanas programma Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un citos formātos. Pandēmijas apstākļos tā notiks attālināti.
Šogad aprit 30 gadi kopš janvāra barikādēm – viena no Atmodas laika kulminācijas brīžiem. Atminoties šos notikumus, Latvijas Televīzija (LTV) kopā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) aicina ikvienu pārmeklēt savu vai savas ģimenes foto arhīvu, uzrunāt tuviniekus un arī zināmos fotogrāfus-amatierus, kuru personīgajā arhīvā varētu būt attēli no barikāžu nedēļām Rīgā vai ar tām saistītiem notikumiem reģionos. Fotogrāfijas aicina anotēt, pievienot savu barikāžu stāstu un augšuplādēt muzeja izveidotajā vietnē “Gadsimta albums”.
Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Jānis Blūms 1991. gada janvārī bija piecpadsmitgadnieks un tā laika notikumus atceras visai labi – būdams informēts par Trešās atmodas procesiem un sagadīšanās pēc gana tuvu redzējis apšaudi pie Iekšlietu ministrijas, tolaik viņš labi izprata, kas notiek, un labi atceras Latvijas iedzīvotāju vienotību barikāžu laikā.