Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Saeima pieņem 2021. gada budžetu

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē: varmāku pāraudzināšana – tikai brīvprātīga

Vardarbība ģimenē: Varmāku pāraudzināšanai valstij trūkst naudas

Jau piekto gadu valsts apmaksā sociālās rehabilitācijas individuālās un grupu nodarbības vardarbīgiem cilvēkiem, taču viņi tās apmeklē nelabprāt. Pašlaik tā ir katra paša izvēle – atzīt kļūdas un mainīties vai to nedarīt. Tieslietu ministrija rosina šos kursus noteikt par obligātiem, bet valstij tam neesot naudas. 

ĪSUMĀ:

  • Andis, kurš apmeklējis kursus vardarbības mazināšanai, tos atzīst par ļoti noderīgiem.
  • Daļa kursu apmeklētāju atveras ļoti lēnām, bet pēc tam novērtē.
  • Tieslietu ministrijai trūkst naudas, lai kursus varētu noteikt par obligātiem.
  • Nākamgad kursiem papildus būtu vajadzīgi gandrīz 142 tūkstoši eiro, bet nākamajos gados gandrīz 155 tūkstoši eiro.

Varmāku pāraudzināšanai valstij trūkst naudasVita Anstrate

Andis pēc kursiem no jauna iepazīst bērnus

Andis, kurš savu īsto vārdu sižetā lūdz neminēt, nāk no kāda ciema Kurzemes pusē. Tas ir vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas. Vīrietis turp pārcēlies pusaudža gados, izaudzis, iemīlējies, kļuvis par tēvu diviem bērniem. Taču ģimenes laime nebija ilga. Kad bērni sāka apmeklēt bērnudārzu, sieva no Anda šķīrās un pameta viņu vienu ar abiem bērniem. Sācis dzert.

"Pirmie gadi bija grūtāki, tāpēc tur vairāk figurēja alkohols. Nevis vairāk, bet izteikti figurēja. Sāku ārstēties, cīnīties, jo apzinājos, ka bērnus man var atņemt. Ir bijis pat tā, ko tur liegties, ka man tika izņemti bērni no ģimenes. Pat vairākkārt," stāsta vīrietis.

Ar bērnu māti Andim kontaktu nav.

"Stress izpaudās, un to agresiju es izpaudu uz bērniem. Tā kā nebija [blakus] pieaudzis cilvēks, iespējams, es būtu uz kādu pieaugušo izrādījis to agresiju, bet, tā kā bērni bija blakus, tad bieži tika viņiem tas viss.

Nepamatoti ir bijis, kad es bērniem uzkliedzu, arī bija reizes, kad fiziski ietekmēju," atklāj Andis

Par sociālās rehabilitācijas kursiem cilvēkiem ar agresīvu uzvedību viņam stāstījusi dienesta psiholoģe.

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

"Bija tā, ka es uz kādu piekto nodarbību tikai atvēros. Es vairāk biju noslēgts sevī. Ir jāuzdrošinās un jāiet. Es zinu, ka tas nav komfortabli, bet ar laiku tās bailes izsijājas un izgaist. Galvenais ir uzdrošināties," uzsver vīrietis.

Andim un bērniem šī programma ikdienu mainīja uz labo pusi.

"Pēc tiem kursiem mēs vairāk runājam, vairāk kopīgas lietas darām, ko līdz šim nebijām darījuši.

Es nezinu, savas aizņemtības dēļ vai savas uzpūtības dēļ? Tā nu ir bijis, ka mēs it kā kopā dzīvojam, bet es apzinos to, ka viņi ir mani bērni, bet tajā pašā laikā mēs bijām cits citam sveši," secina Andis.

Kursos cilvēki atveras lēni

Varmāku sociālo rehabilitāciju valsts apmaksā kopš 2015. gada. Un šo piecu gadu laikā šādu programmu apguvuši 2150 cilvēki – arī vardarbīgas sievietes. Eksperti norāda – motivēt cilvēkus ar vardarbīgām tieksmēm atzīt savas problēmas un vēl nākt uz kursiem jau ir milzīgs izaicinājums. Daļai ir kauns, vēl citi savu vainu neatzīst un uzskata, ka ir pareizi nolikt sievieti vai bērnus pie vietas.

"Sākotnēji atnākot viņi visi ir balti un pūkaini. Neatzīst un nepieņem to, ka kaut kāda vardarbība ir notikusi.

Bet, runājot un uzticoties, viņi saprot, ka viņi var dalīties. Mūsu grupas nostāja ir tāda, ka mēs nevērtējam cilvēku, bet mēs vērtējam viņa uzvedību. Cilvēks pats pēc būtības ir labs," stāsta Rīgas domes programmas "Gādīgie tēvi" nodarbību vadītājs Jānis Broks.

Projekta ideja balstās pārliecībā, ka darbs ar tēviem ir būtisks, lai pārtrauktu vardarbību ģimenē gan pret sievieti – bērna māti, gan pret bērnu. 

"Mūsu sabiedrībā ir diezgan tāda stingra nostāja – sodīšana un sodu saņemšana. Ja mēs arī gribam mācīt cilvēku, tad viņš sagaida sodu. Viņš domā, kur ir āķis? Vai mēs par viņu ziņosim? Kāds viņam būs sliktums no tā, ko viņš pateica? Pakāpeniski mēs sākam runāt par dziļākām, sarežģītākām lietām, par emocijām, jūtām. Kā to izpaust? Kā to saprast?" skaidro Broks.

Daži kursus pamet, bet tie, kas pabeidz, saka, ka ir noderīgi. Acis atvērušās.

Trūkst naudas kursu noteikšanai par obligātiem

Saeimā pašlaik skata iniciatīvu, kas paredz paplašināt tiesas kompetenci, papildināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību ar šādu līdzekli – dot tiesai iespēju personai uzlikt par pienākumu piespiedu kārtā iziet sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. 

"Tas jau, iespējams, kalpos ne tikai šīm konkrētajām attiecībām, bet arī attiecībām uz nākotni, un arī bērniem, kas, iespējams, ir šajās attiecībās. Tas var pavērsties beigās par grūtu posmu, kam ģimene ir izgājusi cauri," stāsta Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.

Taču labā griba atdūrusies pret finansējuma trūkumu. Tieslietu ministrijas pašreizējais aprēķins rāda, ka nākamgad tam būtu papildus vajadzīgi gandrīz 142 tūkstoši eiro, bet nākamajos gados gandrīz 155 tūkstoši eiro.

Vardarbība ģimenē

Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir ticis darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē

Pašlaik obligāti, nevis brīvprātīgā kārtā, vardarbīgas uzvedības labošanas programmas noteiktas krimināli sodītām personām – Valsts probācijas dienesta klientiem. Pēdējos piecos gados tajās piedalījušies 447 cilvēki. Bet atšķirībā no šīm "Gādīgie tēvi" un "Mācību centrs "MKB"" strādā saknē, līdzko problēmas pamana, negaidot noziegumu. Arī tiesneši obligātu rehabilitāciju atbalsta, apstiprina Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

"Rajona tiesneši man ļoti ātri atbildēja uz šiem jautājumiem, kā viņi uz to skatītos, kā viņi lemtu. Uz jautājumu, vai jūs spētu atpazīt, tiesneši teica – protams, tā ir mūsu ikdiena. Mēs saņemam dokumentus, mēs saņemam speciālistu atzinumus. Mēs redzam policijas novērtējumu. Jārēķinās, ka cilvēki bieži vien ir vardarbīgi, paši to nezinot," norāda Celmiņa.

Gadā tiesas pašlaik pieņem ap 900 lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un lēš, ka vismaz trešdaļai no šiem lēmumiem nāktu klāt papildu lēmums – apmeklēt uzvedības labošanas programmas. 

KONTEKSTS:

Labdarības maratonā "Dod pieci!" un projektā "Apburtais loks. Vardarbība ģimenē" sabiedriskie mediji kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re: Baltica" meklē, kas vēl jādara, lai samazinātu vardarbību ģimenē. Viens no faktoriem, kas kavē aiziešanu no vardarbīga partnera, ir ekonomiskā atkarība. Vēl arī nozīmīgi ir vardarbību pierādīt – fiziskās vardarbības gadījumā nozīmīga ir ārstu kompetence.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt