Vai Horens Stalbe stāsta patiesību, ka bērnu vakcīnas izraisa vēzi?

Medicīnas zinātnē pastāv pamatota versija, ka dažas vakcīnas, kuras tiek potētas bērniem, pēc gadiem izraisa vēzi, paziņojis dīdžejs un dziedātājs Horens Stalbe. “Melu detektora” pārbaudē noskaidrojās, ka šim izteikumam nepiekrīt ne Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūtā, ne Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Pasaules Veselības organizācijā. Tomēr šāds viedoklis nav radies tukšā vietā.

Citāts 14. decembrī, Rīga TV24:

"Vai Horens vakcinēsies?

Nē, es esmu pret vakcinēšanu pilnīgi noteikti, un tas nav nekādā veidā saistīts ne ar demonstrācijām, ne ar ko tamlīdzīgu. Tā ir mana pārliecība.

Jebkāda veida vakcināciju, vai tikai pret Covid?

Ja mēs pajautātu ārstiem par vakcināciju, tad ir ļoti daudzi viedokļi. Viens no viedokļiem ir, ka šīs  vakcīnas, ko, piemēram, bērni saņem bērnībā, vēlāk pieaugušajiem cilvēkiem izraisa vēzi. Ir tāda versija medicīnā? Ir.

Zinātnē balstīta?

Jā, protams, zinātnē balstīta. Tas nav šobrīd populārs un vispārpieņemts lēmums, tā ir cita lieta."

No kurienes cēlušies strīdi

Strīdi par iespējamo vakcinācijas un onkoloģisko slimību savstarpējo saistību nav radušies tukšā vietā – diskusijas un pētījumi par vakcīnu pret poliomielītu notikušas desmitgadēm, un daudzi zinātnieki publikācijās atzinuši, ka šim jautājumam par saistību ar onkoloģiskajām slimībām raksturīga “liela nenoteiktība”. Tiesa, šo gadījumu var nosaukt par īpašu, jo vakcīna pret poliomielītu, ar kuru ASV un Eiropā masveida imunizācija notika 50.–60. gados, bet citās pasaules valstīs vēl līdz 80. gadiem, bija “brāķis”.

Lai radītu vakcīnu, bieži tiek izmantoti vīrusi, kas izaudzēti šūnu kultūrās. Celmi poliomielīta vakcīnai tradicionāli tika izaudzēti pērtiķu nieru audu kultūrās, taču, kad kļuva zināms, ka vakcīna satur pērtiķu vīrusu SV40, sākās ilga apstākļu noskaidrošana. Domājams, ka no vakcīnām ar šo vīrusu varēja inficēties simtiem miljonu cilvēku.

SV40 tiek uzskatīts par nekaitīgu, primātiem tas neizraisa nopietnas slimības. Tomēr 90. gados, veicot pētījumus laboratorijās ar dzīvniekiem, tika noskaidrots, ka vīruss var izraisīt dažādus ļaundabīgos audzējus – žurkām un kāmīšiem. Tā parādījās hipotēze par iespējamo dažādu vēža veidu saistību ar vakcināciju pret poliomielītu. Tika veikts daudz pētījumu ASV (skatīt piemēram .pdf) un virknē Eiropas valstu, kuru gaitā tika mēģināts noskaidrot arī to, cik bieži ar onkoloģiskajām slimībām slimo pieaugušie, kuriem bērnībā potēta tā pati “brāķa” vakcīna. Rezultātā zinātnieki nekonstatēja paaugstinātu onkoloģiskās diagnozes risku tiem, kuri bijuši inficēti ar vīrusu SV40, tomēr galīgi šis jautājums nav noskaidrots līdz šim laikam, un, piemēram, ASV tēma par iespējamajām briesmām, ko varētu radīt vakcīnās iekļuvušie “guļošie vīrusi”, izskanējа arī pavisam nesen – saistībā ar pētījumiem, kas turpinās.

Var konstatēt, ka Horenam Stalbem daļēji ir taisnība – tajā ziņā, ka daži zinātnieki izvirzīja hipotēzi par vakcīnu un onkoloģisko slimību savstarpējo saistību, tomēr tikai attiecībā uz atsevišķām vakcīnām, un pagaidām šī hipotēze nav pierādīta ar faktiem.

Ko saka PVO un Stradiņa universitāte

Dokumentā “Mīti un fakti par imunizāciju” ( .pdf), kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) izstrādājusi, lai atspēkotu ar vakcīnām saistītos mītus, ir atbilde arī par vakcinācijas saistību ar onkoloģiskajām slimībām: "Vakcīnas neizraisa vēzi.”

Turpat paskaidrots, ka dažas vakcīnas, gluži pretēji, pazemina vēža risku.

Piemēram, vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu tiek izmantota uzreiz vairāku vēža veidu, tostarp dzemdes kakla vēža, profilaksei.

“Zinātniskajā literatūrā nav atrodami pierādījumi tam, ka vakcinācija izraisītu vēzi,” Rus.lsm.lv pavēstīja Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece docente Inese Čakstiņa. “Tieši pretēji – ir analizētas vakcīnas, kas spēj apturēt vēzi. Piemēram, cilvēka papilomas vīrusam ir daudz veidu, no kuriem vairums ir zema riska vīrusa tipi, taču ir arī augsta riska tipi, kas var veicināt izmaiņas šūnās, izraisot priekšvēža un vēlāk vēža attīstību. Mūsdienās tas ir novēršams, pateicoties vakcīnai.” 

Mūsdienu pētījumi, kas veikti pēdējos 10–15 gados, rāda, ka vakcīnas aizsargā pret onkoloģisko saslimšanu risku, Rus.lsm.lv pavēstīja arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Bez jau minētās vakcīnas pret papilomas vīrusu ir arī citi līdzīgi piemēri.

“Vēl kāds pētījums, sadarbojoties vairākiem zinātniekiem Kanādā, parādījis, ka vakcinācija agrīnā bērna vecumā, vadoties pēc imunizācijas kalendāra, samazina risku dažādu mikroorganismu iespējai ietekmēt bērnu DNS un tādējādi samazina iespēju attīstīties leikēmijai. Kā galvenās vakcīnas šajā kontekstā tiek minētas vakcīnas pret tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un Haemophilus influenzae B tipu," pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra pieaugušo vakcinācijas speciāliste Zane Kobiaka.

“Turklāt viena no senākajām vakcīnām, kas mazina tieši onkoloģisko risku, ir vakcīna pret B hepatītu, jo kā zināms, hroniska vīrushepatīta B infekcija tieši paaugstina risku attīstīties aknu, žultsceļu un kuņģa audzējiem līdz pat 40%. Ar vakcināciju pret B hepatītu tiek novērsts risks hroniska B hepatīta attīstībai, jo pasargā mūs no inficēšanās ar B hepatītu, tātad mazinās arī risks augstākminēto audzēju attīstībai,” norādīja Zane Kobiaka.

“Ja tiek runāts par dažu vakcīnu palīgvielām, tad tehniski pie noteiktas koncentrācijas tās var būt kancerogēnas substances, bet vakcīnās tās sastopamas tik niecīgā daudzumā, ka nevar izraisīt onkoloģisku slimību attīstību, un to klātbūtne mūsdienu vakcīnās bieži vien vairs nav nepieciešama,” piebilda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciāliste.

“Būtiski apzināties, ka daļai populācijas un tostarp arī vakcinētiem pacientiem ir risks attīstīties onkoloģiskai slimībai un tā diemžēl arī attīstās, bet tas nenozīmē, ka to izraisa vakcinācija un ka starp audzēju un vakcīnu ir cēloņsakarīga saistība.

Vakcinācija joprojām uzskatāma par drošāko profilakses pasākumu un nav asociējama ar onkoloģiskas [saslimšanas] attīstību, gluži pretēji – vakcinācija vairākos gadījumus pat samazina onkoloģisko saslimšanu risku,” rezumēja Zane Kobiaka. 

Ko atbildēja Horens Stalbe

Horens Stalbe nevarēja pateikt, kuru vakcīnu konkrēti viņš domājis, runājot par vakcīnu saistību ar onkoloģisko slimību attīstības risku. Uz “Melu detektora" jautājumu par informācijas avotiem viņš atbildēja: “No vairākiem pasaules ārstiem, ka viņi apšauba vakcīnu labumu, vispār par vakcīnām.”

“Detektors” norādīja, ka vadošie Latvijas speciālisti runā par vakcinācijas derīgumu, īpaši Covid-19 kontekstā. Vai nebūtu saprātīgi paļauties uz viedokli, kāds ir profesionāļiem, kuri zinības savā jomā apguvuši daudzus gadus?

“Acīmredzot viņi nemāk paskaidrot, ka tā vakcīna ir laba un kā tā mūs iespaidos,” atbildēja Horens. “Ne tik sen izglītoti ārsti teica, ka pīpēt ir ļoti labi un ka tabaka uzlabo veselību. Cigaretes, konkrēti. Paskatieties, kā Latvijas laikā līdz [19]40. gadam izskatījās cigarešu paciņas. Kā varēja būt tāds absurds? Varas institūts ir pats par sevi degradēts, jo mums daudz ko stāsta, un izrādās, ka tā nav patiesība. Tāpēc, kad mums pat stāsta taisnību, mums rodas šaubas. No savas pieredzes, esmu apceļojis lielu pasaules daļu pa ekvatoru, dzīvojis džungļos, un nekad neesmu saņēmis nevienu poti.” 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt