Stratēģiskās komunikācijas grupa atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumu

Kopš Briselē pirms četriem gadiem tika izveidota Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupa, tā atklājusi un atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumu, kurus izplatījuši tādi prokremliski mediji ka RT, "Rossiya Segodnya" un "Sputnik". Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas interneta mājaslapā datubāzē atrodami un apskatāmi visi šie gadījumi, starp tiem arī teju 100, kuros dezinformācija aizvadītājos četros gados izplatīta par Latviju.

ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupa atklājusi un atspēkojusi jau vairāk nekā 6500 dezinformācijas gadījumuEURANET PLUS / Gints Amoliņš

    Eiropas Savienības Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupu Eiropas Ārējās darbības dienesta paspārnē izveidoja 2015. gadā, lai labāk cīnīties pret prokremlisko avotu izplatītajām dezinformācijas kampaņām pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, informētu par viltus ziņām un to radītajiem riskiem.

    Aizvadīto gadu laikā dezinformācijas intensitāte tikai palielinājusies, norādīja Eiropas Komisijas preses pārstāvis Johanness Bārke.

    „Ja salīdzina tikai šo un pagājušo gadu,

    šī gada pirmajos piecos mēnešos mēs atklājām vienu tūkstoti dezinformācijas gadījumu, kamēr pagājušajā gadā tie bija četri simti gadījumu.

    Te jāsaka, ka, protams, ir arī pastiprināti pūliņi, lai atklātu dezinformācijas gadījumus. Proti, jo vairāk tu makšķerē, jo vairāk zivju noķer,” norāda Bārke.

    Šī gada pirmie pieci mēneši bija pirms maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

    Dezinformācija — pārbaudāmi nepatiesa vai maldinoša informācija, ko rada, sagatavo un izplata, lai gūtu ekonomisku labumu vai apzināti maldinātu sabiedrību

    Saskaņā ar 2018. gada eirobarometra datiem (aprīlis, 2018) vairāk nekā trešdaļa (37%) Eiropas Savienības iedzīvotāju ik dienu vai gandrīz katru dienu saskaras ar ziņām, kuras uzskata par dezinformāciju.

    Dati liecina, ka Krievija saviem oficiālajiem medijiem tērē 1,3 miljardus eiro gadā. 300 miljoni eiro, gandrīz ceturtā daļa, aiziet "Rossiya segondya" un RT.

    Dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Komisija publicēja plānu cīņai pret dezinformāciju. Viens no elementiem – prakses kodekss interneta sociālo mediju platformām, zem kura parakstījušas tādi milži kā "Facebook", "Twitter", "Googl". Drīzumā paredzēts publicēt pirmo novērtējumu, cik efektīva bijusi šī iniciatīva. Kodekss paredz tādas lietas kā cīņu pret viltus sociālo mediju kontiem un botiem, politiskās reklāmas caurskatāmību sociālajos tīklos, finansējuma izcelsmi, norāda Bārke.

    „Tas ir interneta platformu un sociālo mediju gigantu pienākums uzturēt savu māju kārtībā. Uz spēles likta viņu uzticamība. Tas nav Eiropas Savienības uzdevums būt policistam internetā. Tas ir viņu uzdevums nodrošināt kārtību. Viņi pilda konkrētas saistības. Piemēram, skaidrāk nodalīt un marķēt politisko reklāmu, cīnīties pret botiem jeb automatizētajiem un viltus kontiem. Svarīgi ir arī sadarboties ar faktu pārbaudītājiem, pētniekiem,” uzsver Bārke.

    Cīņa gan ir nemitīga, svarīgi arī, ka dezinformācijas izplatītāju stratēģija ir mainījusies.

    „Dezinformācija nāk ne tikai no ārpuses, no prokremliskiem avotiem. Ārvalstu aktori arvien vairāk izmanto Eiropas Savienības valstu iekšienē pastāvošus sabiedriski problemātiskus jautājumus, tos izvēršot skaļākus. Piemēram, migrācija vai klimata pārmaiņas. Tiek paņemti strīdīgie jautājumi un uzpūsti vēl lielāki.

    Ja sabiedrībā jau ir plankums, tad šis plankums tiek padarīts arvien lielāks, nekā tas patiesībā ir,” skaidro Eiropas Komisijas preses pārstāvis.

    Un ne tikai.

    „Vēl viena stratēģija ir pāriet no botu tīkliem uz vairāk cilvēku vadītiem tīkliem. Tas joprojām ir viltus tīkls, bet aiz tā stāv cilvēki. Šos kontus nav tik viegli atklāt. [Dezinformācijas izplatītāji] ļoti ātri maina savas stratēģijas, un tāpēc ir svarīgi, lai mēs turētos līdzi un neatpaliktu,” turpina Bārke.

    Viens no šī mēneša skaļākajiem dezinformācijas atmaskošanas projekta atklājumiem bija kāda interneta mājaslapa, kuras mērķauditorija ir Eiropas Parlamenta deputāti.

    Interneta izdevuma nosaukums – „EP Today” jeb „Eiropas Parlaments šodien”. Tas sevi pozicionē kā „Ikmēneša ziņu izdevumu Eiropas Parlamentam.” Dizains ieturēts Eiropas Savienības krāsās un simbolikā, radot iespaidu, ka lapu uztur pats Eiropas Parlaments. "Facebook" lapai ir aptuveni 145 tūkstoši sekotāju, "Twitter" – seši tūkstoši. Interneta lapa publicēt aptuveni 25 rakstu dienā, taču izrādās, ka gandrīz puse – 47% – ir pa taisno nokopēti no Kremļa rupora RT (iepriekš zināms kā "Russia Today").

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ziņu analīze
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti