Sadaļas Sadaļas

Atvērtie faili

#38 Noklusētā diagnoze: vismaz puse demences pacientu Latvijā nav diagnosticēti

Atvērtie faili

#40 Bēgļi Latvijā: patvēruma meklētājiem nelabvēlīgā sistēma trāpa arī baltkrieviem

#39 Stokholmas diēta: veselīga tievēšana vai naudas mašīna

«Stokholmas diēta» – naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas

Stokholmas nosaukums, slavenības reklāmās un agresīvs mārketings – tie ir vaļi, uz kuriem balstās "Stokholmas diētas" popularitāte. Bet "Atvērto failu" savāktā informācija liek domāt, ka aiz brīnumainus panākumus sološās diētas slēpjas prasta naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas. Speciālistiem par pārsteigumu apšaubāmās diētas piedāvātājs Latvijā tagad ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde. Kā tas bija iespējams? Kā darbojas "Stokholmas diētas" bizness?

ĪSUMĀ:

  • Tievēšanas programma radīta pirms 10 gadiem; tās atbalstītāju vidū arī Latvijas Diētas ārstu asociācija.
  • PTAC atklāja vairākus pārkāpumus – pozitīvās atsauksmes reklāmās snieguši neeksistējoši cilvēki.
  • Lietuvas patērētāju tiesību aizsardzības centrs slavenību atsauksmes uzskata par maldinošām.
  • Aiz "Stokholmas diētas" biznesa stāv apņēmīgs jaunietis Kristofs Blaus, "manabalss.lv" līdzdibinātājs.
  • Viens no Blaua bijušajiem partneriem: "Stokholmas diēta" – blēdīga shēma, kas veiksmīgi realizēta.
  • Blaus bijušā partnera Baltiņa komentārus sauc par absurdiem safabricējumiem un klajiem meliem.
  • Visvairāk sūdzību ir par automātisku ikmēneša maksājumu pēc tievēšanas plāna iegādāšanās.
  • PTAC sāka pārbaudi; tagad "Stokholmas diētas" lietošanas noteikumi ir mainīti.  
  • Uztura plānus vērtējusi Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija.
  • Sekojuši ieteikumi ēdienkarti papildināt ar graudaugu un piena produktiem, zināja teikt PTAC.
  • Tomēr nozarē "Stokholmas diētas" uztura plānus joprojām uzlūko kritiski.
  • Uzņēmums "Science22.com", kas pārstāv zīmolu "Stockholm diet", kļuvis par ārstniecības iestādi.

Pirms 10 gadiem. "Bez tabu" izmēģinājums 

"Viss sākas ar bezmaksas testu, pēc kura tev tiks izstrādāts individuāls uztura plāns… Ja godīgi, es vēlētos, kaut būtu par šo metodi uzzinājis pirms kādiem gadiem desmit…" reklāmas video saka aktieris Imants Strads.

Tievēšanas programma tik tiešām radīta pirms desmit gadiem. Un jau pirmsākumos tā piesaistīja dažu mediju uzmanību.

"Kārtējais tievēšanas brīnums, par kuru ārsti klusē, mūs atkal uzrunā no interneta ar solījumiem nedēļas laikā kā minimums nomest 7 kilogramus…" Reklāmās redzamo cilvēku pārsteidzošās "pirms un pēc" fotogrāfijas un vilinošie solījumi 2013. gadā diētu, kurai gan tolaik bija cits nosaukums – "NordenHealth" –, pamudināja izmēģināt TV3 raidījuma "Bez tabu" žurnālisti. "Sazināties ar Agnesi Braunu, Skaidrīti, Daci un Robertu gan neizdodas, sociālajos tīklos šādu cilvēku nav, tomēr kārdinājums uzzināt, kas aiz tā visa slēpjas, ir pārāk liels…"

Lai saņemtu individuālo tievēšanas plānu, žurnālistei internetā bija jāaizpilda bezmaksas tests. Tieši tāpat kā tagad. "Pirmajā dienā saņemu instrukciju e-pastā un sāku dienu ar zaļo tēju un kartupeļu vārīšanu, jo šodien ēdienkartē ir tikai kartupeļi bez sāls."

Toreiz diēta bija papildināta ar rūdīšanās uzdevumiem, piemēram, pirms miega 25 minūtes jāpatur ledus paka pie kakla aizmugurējās daļas. "Šis ir vistrakākais tajā, kas nav pareizi, – sākas ar ledus aukstu vannu četras minūtes, normāls cilvēks taču cistītu var dabūt vai vēl kaut ko;  viegli pateikt – tu neiekāpi ledus aukstā, tāpēc tu nenotievēji…" raidījumam komentēja dietologs Atis Tupiņš.

Iepazinies ar septiņu dienu ēdienkarti, Tupiņš tomēr to nosauca par klasisku mazkalorāžas diētu un atzina, ka īstermiņā tā kaitējumu veselībai nenodarīs. "Bet nu vienīgais ir tas, ka tev sasola zili zaļus brīnumus, tev sasola, – cik tur bija? – 7 vai 9 kg, viņi ir iespējami tikai tad, ja cilvēkam ir tūska…"

Tagad, pēc astoņiem gadiem, Latvijas Diētas ārstu asociācija, kuru pārstāv arī Tupiņš, kļuvusi par "Stokholmas diētas" oficiālo atbalstītāju.

Zili zaļi brīnumi ar "Bez tabu žurnālisti" toreiz nenotika, viņa atbrīvojās no diviem kilogramiem.

Par diētas plānu sastādītājiem informācijas nebija, tikai norāde, ka to atbalsta kāda Ziemeļeiropas veselības aģentūra.

Vēlāk uzņēmuma komercpraksi vērtēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un atklāja vairākus pārkāpumus. Pozitīvās atsauksmes reklāmās, izrādās, sniedza neeksistējoši cilvēki un pašu diētas piedāvātāju radīta biedrība.

"Un viens no tiem bija saistīts ar Ziemeļeiropas veselības aģentūras logotipu, kas tika izmantots maldinošā veidā, cilvēkiem domājot, ka tā ir kaut kāda valsts iestāde un ka tā principā ir kaut kāda nozīmīga iestāde, kas apliecina šī pakalpojuma kvalitāti…" klāstīja PTAC Patērētāju uzraudzības departamenta vadītāja Ieva Baldiņa.

Patiesībā Ziemeļeiropas veselības aģentūras vienīgā amatpersona bija diētas uzņēmuma pārstāvis.

Aiz "Stokholmas diētas" biznesa stāv apņēmīgs jaunietis Kristofs Blaus, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis kā sabiedrības iniciatīvu portāla "manabalss.lv" līdzdibinātājs. Tagad Blaus no "manabalss.lv" ir prom.

Intervijai par diētu biznesu Kristofs Blaus nav pierunājams, uz Latvijas Radio jautājumiem viņš atbild rakstiski. Par diētas atbalstītāju – Ziemeļeiropas veselības aģentūru – Blaus skaidro, ka tā dibināta ar domu nākotnē izveidot platformu, kurā apvienot vietējos un ārvalstu uztura speciālistus. Tomēr ieceres palikušas "prototipa līmenī".

Gatavojot šo raidījumu, raidījums "Atvērtie faili" aprunājās ar četriem cilvēkiem, kas savulaik strādājuši vai stāvējuši klāt ar Blauu saistīto diētu projektiem. Tikai viens no viņiem bija ar mieru runāt atklāti ar savu vārdu, un viņš ir Vilnis Baltiņš.

"Kamēr būs aitas, būs arī cirpēji jeb, kā Kristofs Blaus saka, tās resnās govis ir jāslauc. Nu tā... (pauze) To var likt virsrakstā," saka Baltiņš.

Vilnis Baltiņš sevi dēvē par digitālā mārketinga speciālistu. Noprotams, ka abu ceļi šķīrušies ar konfliktu.

"Es personīgi viņam pastāstīju principā, kā var no cilvēkiem ar liekā svara problēmu izkrāpt naudu. Ar to īpaši nelepojos, bet to es esmu izdarījis. Viņš šo shēmu – tā ir tīri blēdības shēma – ir veiksmīgi realizējis, cepuri nost," atzīst Baltiņš.

Arī pārējie kādreizējie darbinieki stāsta, ka pirmsākumos uztura ieteikumus izdomāja nevis sertificēti speciālisti, bet Blaus kopā ar mārketinga komandu. Un "Stokholmas diēta" ir latviešu, nevis zviedru izgudrojums.

"Par pašu Stokholmas diētu – teiksim tā, tas ir vienkārši naudas izblēdīšanas mehānisms, bet, ja ņem vērā, ka skola maksā naudu, tad tie pāris eiro, ko tie nelaimīgie cilvēki samaksā un atkal kārtējo reizi saprot, ka viņi ir kļūdījušies, varbūt tas viņus ātrāk novedīs pie reāliem speciālistiem, kas viņiem reāli palīdzēs," piebilst Baltiņš.

Blaus sauc Baltiņa komentārus par absurdiem safabricējumiem un klajiem meliem un norāda, ka pret to autoru savulaik vērsies policijā par izspiešanas mēģinājumiem.

Rakstiskajās atbildēs Blaus uzbur pavisam citu vīziju. Diētas biznesam viņu pievērsusi apjausma, ka nav tehnoloģisku risinājumu, kas padomus par liekā svara problēmām padarītu pieejamākus. 

Blaus rakstiskajās atbildēs skaidro: "Projekta izstrādes laikā studējām zinātnisko literatūru un ārpakalpojumā piesaistījām uztura speciālistu. Kad ieviesām šo risinājumu un redzējām, ka cilvēkiem Latvijā tas šķiet ļoti noderīgs, sākām strauju attīstību. Komandai pievienojās vairāki pilna laika uztura speciālisti štatā.

Bizness turpināja augt, jo tievētgribētāju netrūka.

Kintija, Ksenija un Katija

Uzņēmums cītīgi strādāja pie tā, lai diētu sāktu reklamēt tās lietotāji. Klientiem par dalīšanos pieredzē piesolīja dažādus labumus.

"Pēc tam jau tā viņu motivācija, īpaši sievietēm, bija tā fotosesija, ka viņas dabūja tās smukās bildes," stāsta uzņēmuma bijusī darbiniece. Viņas balss radio ierakstā ir mainīta, jo sieviete baidās no kādreizējā darba devēja atriebības. Darbiniece atceras, ka tievētāju veiksmes stāstus piepušķoja, apstrādāja arī fotogrāfijas. Izvēršot biznesu citās valstīs, apmierināto klientu vārdus pielāgoja attiecīgajai auditorijai. "Jā, lai būtu lielāks "click-through rate", skatījumus tas varbūt mazāk ietekmēja, bet tieši to, cik daudz cilvēku nopirka pēc tā raksta, jo, ja tas bija tas lokālais vārds, tad cilvēki tiešām vairāk pirka no tā raksta."

Šādu praksi īsteno joprojām. Piemēram, "Stokholmas diētas" mājaslapas latviešu versijā publicēta intervija ar divu bērnu māmiņu no Gulbenes – Kintiju Jundzi. Krievu auditorijai viņa stādīta priekšā kā Ksenija, savukārt igauņiem – Katija. "Atvērtie faili" Kintiju uzrunāja vietnē "Facebook", un viņas atbilde bija: "Es prasīju viņiem, kāpēc citās valstīs man ir savādāks vārds, bet īsti nesapratu atbildi. Bet, ja godīgi, man tas netraucē."

Kristofs Blaus stāsta, ka klientu vārdu maiņa citās auditorijās esot saskaņota sadarbības līgumos un to dara, lai nenoslogotu klientu sociālo tīklu profilus un viņu pieredzi padarītu uztveramāku vietējai auditorijai.

"Stokholmas diēta" vairākkārt ir nonākusi patērētāju tiesību sargu redzeslokā. Ieva Baldiņa no PTAC stāsta, ka vēlākās pārbaudēs nereālu personu reklāmas stāstus vairs neatklāja, taču centrs nevērtēja, kā "Stokholmas diētas" lietotājus piesaka citu valodu auditorijai.

"Jā, šo informāciju mēs vēl noteikti pārskatīsim un pārbaudīsim, un, ja konstatēsim pārkāpumus, tad noteikti to varētu prasīt novērst, jo tā ir maldinoša komercprakse."

Visvairāk sūdzību gan bijis par citu diētas pārdevēja praksi. Proti, to, ka, iegādājoties tievēšanas plānu, klients neapzinoties piekrīt automātiskam ikmēneša maksājumam. Daudzi pārtrauca izmantot pakalpojumu un nepamanīja, ka ik mēnesi turpina maksāt nelielu naudas summu. Uzņēmums toreiz skaidroja, ka nespēj izsekot, vai visi klienti pakalpojumu tiešām izmanto, bet bijušie darbinieki uzskata, ka šāda prakse bija apzināta.

"Ja tas cilvēks netaisīja skandālu, tad viņam arī to naudu neatgrieza, jo pēc tā visa "set-up" iznāk, ka tas cilvēks pats tam ir piekritis," klāsta bijusī darbiniece.

"Atvērtie faili" sazinājās ar vairākiem "Stokholmas diētas" klientiem, kuri par abonementa maksu izteikuši neapmierinātību sūdzību portālā. Viens no viņiem atzina: "Nepiefiksēju, ka man tāda automātiskā  naudas atskaitīšana ir, un tad, kad es to konstatēju, tad bija jau vairāki mēneši pagājuši.”

Par neizmantoto pakalpojumu kliente bija iztērējusi 109 eiro. Viņai piedāvāts pārtraukt automātisko maksājumu. "Es, protams, biju laimīga. (Smejas) Pēc tam es pat neiedziļinājos, ka es varētu kaut ko rakstīt un sūdzēties par to naudiņu."

Citiem veicies labāk. Kādai sievietei nauda atskaitīta pēc sūdzības uzrakstīšanas. "Man dienas laikā reaģēja toreiz meitene, es izstāstīju visu, kā tas bija, un prasīju, kad tas beigsies, vai līdz miršanas stundai." Sievietei atmaksāja visu naudas summu – 129 eiro. Uzņēmuma konsultante stāstījusi, ka citi atpakaļ saņem tikai daļu, bet citiem jāsamierinās, ka vienkārši pārtrauc ikmēneša maksājumu.

PTAC par automātiskā maksājuma sūdzībām sāka pārbaudi, un tagad "Stokholmas diētas" lietošanas noteikumi ir mainīti. 

"Ja viņš vēlas turpināt šo pakalpojuma saņemšanu, tad viņam ir konkrēti jāpiekrīt abonēšanas pakalpojumam, tas ir ļoti svarīgi, jo tieši tas bija tas, par ko cilvēki sūdzējās, ka viņi nesaprata, ka viņi ir piekrituši šai abonēšanai," komentē PTAC pārstāve Ieva Baldiņa.

Patērētāju tiesību sargu pieaicinātās iestādes – Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija – ir vērtējušas arī klientiem piedāvātos uztura plānus.

"Tur bija daži ieteikumi, piemēram, papildināt ar graudaugu produktiem un attiecīgi arī piena produktiem, un ēdienkarte attiecīgi arī tika papildināta pēc šiem ieteikumiem," 

Tomēr nozarē "Stokholmas diētas" uztura plānus joprojām uzlūko kritiski. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve Gundega Rudzīte-Aņiščenko pērn septembrī raidījumam "Atvērtie faili" komentēja: "Spriežot pēc tā, ko atnes daži pacienti, tad noteikti šīs ēdienkartes nesaskan ne ar kādiem Pasaules Veselības organizācijas veselīga uztura ieteikumiem un vadlīnijām, pilnīgi noteikti neko tādu mēs tur neredzam, lai mēs spriestu par efektivitāti vai arī kaitējumu kaut kādu, tad mums tās informācijas nav pietiekami.”

"Stokholmas diētas" pārstāvji šim vērtējumam nepiekrīt. Blaus atsūtījis pretēju uzņēmuma algotās uztura speciālistes Elīnas Balodes atzinumu, ka "Stokholmas diēta" atbilst Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Atzinumā izklāstīts, kādi produkti un kādā daudzumā jāēd, un "Stokholmas diētas" divu dienu ēdienkaršu piemēri. Tāpat Blaus uzskaitījis vairākus ārstniecības jomas pārstāvjus, kuri atzinuši diētu par labu esam.

"Atvērtie faili" sazinājās ar pirmo sarakstā minēto ārsti Gunu Havensoni, kuras atsauksme redzama arī diētas mājaslapā. Taču Havensone atteicās no jebkādiem komentāriem par "Stokholmas diētu", jo ar uzņēmumu viņai esot juridisks konflikts.

Tikmēr uzņēmuma kādreizējie darbinieki stāsta, ka slavenības un ārsti saņem pilnvērtīgākus uztura plānus.

PTAC stāsta, ka pēc viņu iejaukšanās ir publicēta korektāka informācija diētas mājaslapā. Piemēram, pazudis sauklis "Zaudē svaru 7 dienās".  Sarunas laikā gan "Atvērtie faili" pārliecinās par pretējo – mājaslapā arvien rādās šāds uzraksts, uz ko PTAC pārstāve norāda: "Protams, ka arī ir tāda iespējamība, ka no dažādām IP adresēm, ieejot lapā, parādās dažāda informācija, ka, piemēram, ir piefiksēta mūsu Patērētāju tiesību aizsardzības centra IP adrese.”

Vēlāk "Atvērtie faili" pārliecinās, ka atrodamas dažādas mājaslapas versijas – ar un bez uzraksta par svara zaudēšanu 7 dienās.

Ārstniecības iestāde

"Stokholmas diētu" sociālajos tīklos slavē lietuviešu dziedātāja Nijole Pareigaite-Rukaitiene (Nijole Pareigyte Rukaitiene). Tā pamanīta gan Lietuvas, gan Igaunijas medijos.  ''"Stokholmas diēta" vai Rīgas bads?'' – kādas publikācijas virsrakstā jautā Igaunijas "Delfi" izklaides lapas veidotāji.

"Apšaubāmi paradumi turpina iekļūt Lietuvā – arvien vairāk slavenību slavē "Stokholmas diētu", kas it kā dara brīnumus. (..) Pēc dietologu domām, tā ir pilnīgā pretrunā ne tikai ar fizisko veselību, bet arī veselo saprātu," tā 2018. gada aprīlī vēstīja lietuviešu portāls "Diena".

Reaģējot uz sūdzībām, pārbaudi veica Lietuvas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tas atklāja, ka slavenību atsauksmes ir iepriekš sagatavotas, tāpēc uzskatāmas par maldinošām.

"Vērtējot sadarbības noteikumus starp uzņēmumu un slavenībām, atklājām, ka personības par "Stokholmas diētas" reklamēšanu saņem samaksu, un vienošanās arī paredz, ka slavenībām ne tikai jāreklamē uzņēmuma piedāvātais pakalpojums, bet arī jāsniedz tikai un vienīgi pozitīvas atsauksmes," klāsta Lietuvas Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Daļa Malinauskiene (Dalia Malinauskiene).

Lietuvas patērētāju tiesību sargi informāciju pārsūtīja Latvijas kolēģiem. "Stokholmas diēta" lietuviešiem atbildi parādā nepalika. "Pēc lietas nodošanas Latvijas kolēģiem mēs pamanījām, ka uzņēmums sāka piekopt vēl agresīvāku mārketingu. Sievietes saņēma e-pastus, kuros tika kaunināts viņu augums un jautāts, vai viņas vasaru pavadīs apkaunotas pludmalē vai tomēr atradīs septiņas dienas, lai ieturētu Stokholmas diētu."

E-pastā tika piedāvāta 80% atlaide diētas plānam, liekot saprast, ka akcija ir spēkā tikai konkrētajā dienā. Lietas izpētē iesaistījās Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

"Tad attiecīgi tika izņemts ārā šis piedāvājums par samazināto cenu, tad arī mēs pārbaudījām  sniegtās atsauksmes un pārliecinājāmies, ka vismaz šīs personas ir reālas," saka Latvijas PTAC pārstāve.

Lietuvieši lietu slēdza, bet Latvijā pārbaude vēl turpinās. Baldiņa pieļauj, ka varētu vērtēt arī Latvijā pazīstamo personu sadarbību ar uzņēmumu.

"Vai tur tiešām nav kaut kādas apmaksātas atsauksmes, vai tur nav kaut kāds iepriekš saskaņots teksts, – tā nedrīkstētu būt," piebilst Baldiņa.

Kāda ir sadarbība ar slavenībām, ļauj apjaust divas reklāmas. Vienā aktrise Evija Krūze dalās pieredzē par ''Stokholmas diētu", otrā fitnesa modele Paula Freimane stāsta par tievēšanas programmu "MonacoFit", kuru piedāvā ar "Stokholmas diētu" saistīts uzņēmums.

Blaus rakstiskajās atbildēs faktiski atzīst, ka slavenības atalgo. Dažkārt tas ir barteris. "Gadījumos, kad no slavenību puses tiek pieprasīti honorāri, tie ir simboliski, jo, kā liecina mūsu pieredze, pamatmotivācija ir vēlme un nepieciešamība notievēt."

Šo gadu laikā "Stockholm diet" nav piemēroti sodi. PTAC vadījies pēc principa – konsultē vispirms, lai pārkāpumus novērstu labprātīgi.

Tikmēr uzņēmums "Science22.com", kas šobrīd pārstāv zīmolu "Stockholm diet", pirms diviem gadiem Latvijā kļuva par ārstniecības iestādi un tagad reklamējas kā Eiropas Savienībā sertificēta medicīnas iestāde ar Eiropas Savienībā sertificētiem medicīnas darbiniekiem.

Lai ārstniecības iestādi reģistrētu, tajā jābūt vismaz vienai sertificētai ārstniecības personai. Šajā gadījumā Veselības inspekcijā saņemts apliecinājums par divām uztura speciālistēm – Elīnu Balodi un Anci Paulu Auziņu.

Speciālisti pacientu gan neapskata, konsultācijas sniedz attālināti – čatā, un diētu izstrādā, balstoties uz tiešsaistes testu.

Vai šādas darbības metodes piedien ārstniecības iestādei – to iepriekš apšaubīja Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve Gundega Rudzīte-Aņiščenko.

"Labi, pieņemsim, ka viņi ir telemedicīna, bet uztura speciālistiem ir noteikti protokoli, pēc kā mēs vērtējam, kā mēs izvēlamies diētu. Tas nav tikai svars un augums, vai kaut kāds ideālais vīrieša skatījums, jo mēs skatāmies arī mērījumus, kas ir, piemēram, vidukļa vai gurnu apkārtmērs, mēs skatāmies ēšanas veidus, kā šis cilvēks ēd, kāds ir viņa mentālais stāvoklis, kādas ir ārsta uzstādītās diagnozes, kā jūtas pats pacients, vai viņam ir kaut kādi uztura ierobežojumi," stāsta Rudzīte-Aņiščenko.

Kamēr uztura speciālistu asociācija pauž neizpratni, kā "Stokholmas diētu" varēja reģistrēt par ārstniecības iestādi, Veselības inspekcijā citē Ministru kabineta noteikumus, kas nošķir uztura speciālista un dietologa profesijas. Dietologs ārstē pacientus, savukārt uztura speciālists līdzdarbojas pacientu veselības veicināšanā. 

"Šeit ir vairāk skaistuma un labsajūtas efekts, es teiktu tā. (..) Te ir daudz jautājumu, un tas viss ir uz šīs iestādes sirdsapziņas, kā viņi to dara, un arī klients jau var izvēlēties, vai viņam tas ir labi un atbilstoši," atzīmē Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Dace Roze.

Konsultēt tikai attālināti ārstniecības iestādei nav liegts. Reģistrējoties iesniegti visi prasītie dokumenti. Ja minimālās prasības izpildītas, inspekcija nevar liegt kādam darboties.

Ārstniecības iestādi Veselības inspekcija apmeklēja, kad tā savu darbību vēl nebija uzsākusi. Vajadzību pārbaudīt vēlreiz tā neredz, jo sūdzību nav, un iestādei arī nav augsta riska – medicīnas pakalpojumus tā faktiski nesniedz.

Kad "Atvērtie faili" jautāja, vai divas uztura speciālistes sagatavo individuālus tievēšanas plānus 3 miljoniem mājaslapā norādīto klientu, Blaus izlabo, ka reģistrēto lietotāju skaits ir vēl lielāks – teju 6 miljoni. Taču ne visi aktīvi. Uz lielāko daļu jautājumu atbild automatizēti vai klientu apkalpošanas speciālisti. Uztura speciālistes koncentrējoties tikai uz specifiskiem uztura jautājumiem.

Kāpēc slēpties?

Kristofs Blaus savulaik kļuva par biznesa ideju konkursa ''Ideju kauss'' laureātu. Viņa iecere bija radīt mācību lietotnes. Taču bizness neaizgāja. "Ko mēs izdarījām? Aši atradām citas nozares, kurās, pieliekot tās zināšanas, ko bijām uzkrājuši, veidojot tos produktus telefonos, mēs varējām nopelnīt daudz, daudz vairāk. (..)" "Youtube" video stāsta Blaus.

Ja jūs būtu radījis unikālus zīmolus un strādātu uzņēmumā, kas tos pārstāv – kāpēc ar to nelepoties?  "Stokholmas diēta" internetā tiek aktīvi reklamēta, taču uzņēmuma darbinieki ar to sociālajos tīklos nedalās. Viņi norāda, ka strādā kompānijā ar nosaukumu „Creative.gs”. Arī Blaus.

Apskatot mājaslapu, gan netop īsti skaidrs, ar ko tā nodarbojas. Norādīts, ka tā palīdz miljoniem cilvēku vairāk nekā 160 valstīs dzīvot veselīgāku un priecīgāku dzīvi. Veido lietotnes, kurās apvienotas rūpes par veselību un 21. gadsimta tehnoloģijas.  Kuras lietotnes, Kristofs Blaus nenosauc: "Tā kā darbojamies sīvas konkurences apstākļos, kur uzņēmumi cenšas izzināt viens otra tālākos attīstības soļus, niansēs neizklāstīšu".

Savukārt "Creative.gs" viņš sauc nevis par uzņēmumu, bet darba devēja zīmolu un mājaslapu vakancēm.

Kopumā firmas, kas piedāvā zīmolu "Stockholm diet", pēdējo gadu laikā vairākas reizes mainītas vai mainīti to nosaukumi.

"Laika gaitā mainījās projekta uzbūve, darbības reģioni, partneri, dalībnieki, investori, arī mana iesaiste un prioritātes bijušas mainīgas, un šie visi faktori ietekmējuši arī juridisko darbības formu," skaidro Blaus.

"Atvērto failu" intervētā darbiniece atzīst, ka algu saņēmusi no vairākiem uzņēmumiem. "Es nezinu, kur ir līnija, ka tas ir nelegāli, bet nu vismaz agrāk tas bija ļoti izteikti, ka bija daudzi tie mazie uzņēmumi, kas bija tāds nodokļu optimizēšanas veids."

Blaus gan saka, ka viņa uzņēmumi ir godīgi nodokļu maksātāji – pērn nodokļos nomaksājuši vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Internetā atrodamas arī ap 10 līdzīgu nosaukumu mājaslapas, piemēram, "stockholmplan.com" vai "stockholmshape.com", kas piedāvā identisku pakalpojumu vai aizved uz to pašu "Stokholmas diētu". Blaus stāsta, ka gadu garumā uzņēmumā testējuši dažādus nosaukumus.

Taču bijušie darbinieki pieļauj – tas tāpēc, ka brīnumus sološās mājaslapas mēdz bloķēt. Blaus gan noliedz, ka tas jebkad būtu noticis.

"Stokholmas diētas" piedāvātāja – firma "Science22.com" – pieder četriem īpašniekiem, Blaus ir lielākais no viņiem un uzrādās kā patiesā labuma guvējs. Identiska struktūra ir līdzīga profila firmai "MonacoFit". Abu apgrozījums pērn bijis 3,8 miljoni eiro.

Pats Blaus savu lolojumu sauc par vienu no Latvijas lielākajiem medicīnas pakalpojumu eksportētājiem un kā svarīgākos tirgus min Spāniju, Franciju, Vāciju.

Cik daudz tajā Minhauzena stāstu, cik – realitātes, pārbaudīt ir grūti, jo nav skaidrs, ko īsti Blaua uzņēmumi tur piedāvā.

Pats Blaus uzņēmumu ikdienā vairs nevadot, piedaloties tikai stratēģiskos lēmumos. Diētas biznesa īpašnieks dzīvo ārpus Latvijas, Kiprā, un, cik pandēmijas ierobežojumi ļauj, ceļo.

Tikmēr bijusī darbiniece spriež, ka tādam biznesam vispār nevajadzētu būt. "Tur ir tik daudz nepareizu lietu. Normāli visi virzās no tā prom un cenšas veidot savu biznesu kaut kādā veidā, kas ir sabiedrībai ja ne noderīgs, tad vismaz ne ļaunu nodarošs; un šis galīgi nevirzās uz to pusi. Man vienkārši ir ļoti žēl, ka tie cilvēki, kas to pērk, visbiežāk vienkārši nesaprot, ko viņi pērk."

Bet Vilnis Baltiņš filozofē, ka vienmēr būs kāds, kas piedāvās brīnumlīdzekļus un krāps cilvēkus, kuriem ir liekais svars. "Ne par velti šad un tad pa kādam dižgaram no mārketinga tēmas izdara pašnāvības, jo viņi ir iebarojuši miljoniem tonnu zemas kvalitātes pārtikas un padarījuši nelaimīgus cilvēkus. Protams, nopelnījuši naudu, un dažreiz viņiem nāk kaut kāda apziņa. Dažiem nāk, dažiem nenāk."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt