2013.gadā, sākoties pilsoņu karam Sīrijā un turpinoties nestabilitātei Afganistānā un Irākā, būtiski pieauga migrantu un patvēruma meklētāju skaits, bet 2014.gadā tas jau pārsniedza 600 000. Savukārt 2015. gadā migrantu krīze jau bija acīmredzama. Eiropā ieradās aptuveni 1,3 miljoni patvēruma meklētāju. Pat divreiz vairāk, nekā saasinoties konfliktam Balkānos 1990. gadu sākumā. Gandrīz tikpat patvēruma meklētāju bija pērn.
Karš Sīrijā un nemieri citur rada patvēruma meklētāju krīzi Eiropā
Tikai pilsoņu karš Sīrijā lika bēgļu gaitās doties vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku.
Patiesībā lielākā daļa ir pārvietotās personas. Proti, viņi ir raduši patvērumu mierīgākos savas valsts reģionos. Otra lielākā bēgļu daļa patvērusies kaimiņvalstīs – Jordānijā, Libānā vai Turcijā. Taču, nerodot darba un iztikas iespējas, daļa izvēlējās bēgt uz Eiropu.
To darīja galvenokārt pa jūru uz Grieķiju vai tā dēvēto Balkānu ceļu. Bēgošajiem sīriešiem šeit piepulcējās arī bēgļi no citām vardarbības un sociālekonomisku problēmu pārņemtām valstīm, kā Afganistāna un Irāka. Bet galvenokārt pāri Vidusjūrai no Libānas Maltā un Itālijā ienāca arī liels skaits ekonomisko migrantu no centrālās Āfrikas valstīm, kā arī bēgļi no absolūtās diktatūras pārņemtās Eritrejas.
Bēgļu ainas Balkānu valstīs, Budapeštas stacijā, Vācijas lielākajos satiksmes mezglos, Parīzes ielās un pie Kalē pārpludināja ziņu virsrakstus.
Diskusiju saasināja vairāku valstu līderu ieņemtā aizstāvības pozīcija.
Spilgtākais piemērs bija Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš nekavējās paziņot par robežas slēgšanu, dzeloņstiepļu barjeras veidošanu un piespiedu izmitināšanas nometņu ierīkošanu.
Trijos gados 3,3 miljoni patvēruma meklētāju
Kopumā pēdējo trīs gadu laikā Eiropā ieceļojuši 3,3 miljoni cilvēku.
Pēc "Eurostat" datiem, vairums no tiem apmetās trijās valstīs: Vācijā – 1,2 miljoni līdz šī gada martam, Itālijā – apmēram 236 000 un Francijā – ap 160 000.
Kopš Eirops Savienība (ES) noslēdza vienošanos ar Turciju par bēgļu atgriešanu, patvēruma meklētāju plūsma ir samazinājusies, bet nav izsīkusi.
Ja pagājušā gada sešos mēnešos bīstamo jūras ceļu veikt izvēlējās 156 000 ceļotāju, tad šogad attiecīgajā periodā vien 7000 cilvēku, norāda "International Organization for Migration".
Toties arvien vairāk patvēruma meklētāju izvēlas šķērsot centrālo Vidusjūru, mērojot bīstamo ceļu no Lībijas uz Itālijas piekrasti. Pa šo ceļu pēdējā pusgadā ES ieradies 81 000 cilvēku. Klāt nācis arī jauns migrācijas maršruts Vidusjūras rietumu daļā - no Marokas uz Spāniju. To 2017.gadā šķērsoja 3300 cilvēku.
Bēgļu plūsma no Lībijas uz Itāliju – laiviņās dodoties pāri Vidusjūrai - nav mitējusies. Šie pārsvarā ir ekonomiskie migranti, nevis kara bēgļi. To skaits šogad ir pieaudzis - par 26% salīdzinājumā ar aizvadīto gadu. Teju 2000 šajā ceļā ir noslīkuši. Taču cilvēku kontrabandas bizness uzņēmis vēl nepieredzētus apgriezienus.
"Nav iespējams aizvērt maršrutu Vidusjūras centrālajā daļā. Tas arī nav ES politiskais mērķis," komentē ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Par bēgļiem neatzītos patvēruma meklētājus nav kur nosūtīt
ES liek akcentu uz atšķirīgu pieeju – vispirms stabilizēt pilsoņu kara plosīto Lībiju un tai palīdzēt, tai skaitā ieguldīt vairāk resursu Lībijas krasta apsardzē.
Pie tam - bēgļu ceļu pāri Vidusjūras centrālajai daļai neizdosies nekad slēgt.
"Jūras tiesības nosaka, ka visiem – vai tie ir zvejas kuģi vai karakuģi - ir jāglābj cilvēki jūrā. Nevar slēgt jūras ceļu. Ir morālas un juridiskas saistības glābt tos, kas jūrā. Tikai pēc tam varat debatēt – vai ir tiesības šeit palikt, vai ir tiesības uz bēgļa statusu vai ne, un vai jādodas atpakaļ," saka Mogerini.
Ar to migrantu atpakaļ nosūtīšanu, kas nekvalificējas patvēruma meklētāja statusam, Eiropai neiet ne viegli, ne ātri.
Ar daudzām Āfrikas valstīm ES nav izdevies noslēgt vienošanos par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu. Tāpēc paralēli cenšas risināt problēmu pašā saknē – mazināt nabadzību Āfrikas vidienē, no kurienes lielākā daļa imigrantu ierodas. ES augstā pārstāve ārlietās to salīdzina ar Maršala plānu – kā savulaik ASV palīdzēja Eiropai atkopties pēc kara.
Taču ekonomisko migrantu plūsmā no Āfrikas uz Eiropu pie vainas ir arī paši eiropieši, uzskata Eiroparlamenta zaļo partiju grupas deputāte Ska Kellere. "Ar savu politiku dalībvalstu līmenī un Eiropas līmenī - vai tas ir ieroču eksports, vai lauksaimniecības politika - mēs īstenībā šobrīd paši veicinām daudzus no tiem iemesliem, kāpēc viņi bēg. Tas ir jāizbeidz. Mums jāsāk sadarboties ar tām valstīm, lai tur uzlabotu cilvēku nākotnes izredzes," norāda Kellere.
Tieši viņai piedēvē ideju – uz Latviju pārvietot veselu sīriešu ciematu, lai tā nodrošinātu, ka atbraukušie sīrieši nejūtas vientuļi un mazinātu viņu vēlmi aizbēgt uz Vāciju. Kellere to sauc par pārpratumu, bet uzsver – problēma ar jau Eiropā esošajiem bēgļiem nav mazāka nekā ar tiem, kas vēl tikai grib doties uz Eiropu.
"Mums pavisam noteikti turpinās solidaritātes krīze. Mums joprojām ir problēma – daudzi bēgļi ir iesprūduši Grieķijā, it īpaši Grieķijas salās – vienošanās ar Turciju dēļ. Neviens vairs īsti negrib viņiem palīdzēt, ja vispār kādreiz to gribēja," norāda Kellere.
ES dalībvalstu solidaritāte pret patvēruma meklētājiem tā arī nav parādījusies
Bet pat tās valstis, kas ar sakostiem zobiem tomēr cenšas palīdzēt – ne vienmēr spēj to izdarīt
"Dažās valstīs nacionālās patvēruma meklētāju sistēmas ir dāsnākas nekā citās. Tā dēļ notiek izdevīgākā patvēruma meklēšana. Mēs ļoti labi redzam, kā esošā sistēma netiek ar spiedienu galā," atzīst Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Tomēr reformēt Dublinas regulu tā arī nav izdevies.
Pašreizējie noteikumi paredz, ka migrantam patvērums jāpieprasa tajā ES valstī, kurā viņš pirmajā ierodas. Tas zem smaga sloga palicis Grieķiju un Itāliju.
Patvēruma meklētāju kvotu programma, kas tika radīta, lai atvieglotu šo slogu, nav guvusi atsaucību Polijā, Ungārijā, Čehijā. Tās nav uzņēmušas tikpat kā nevienu patvēruma meklētāju. "Nevar tā būt, ka ir tikai dažas dalībvalstis, kas parāda solidaritāti. Citas konsekventi to nedara," kritiku netaupa ES migrācijas komisārs Dimitrs Avramopuls.
Eiropas Komisija uz to reaģējusi ne tikai ar pirksta pakratīšanu, bet uzsākusi pārkāpuma procedūru pret šīm trim valstīm. Tomēr skaidrs, ka radikālāki risinājumi – kā Eiropai ieviest jaunu politiku bēgļu jautājumā – netiks nopietni aplūkoti pirms Vācijas vēlēšanām šī gada rudenī.
