Jau vairākus gadus partiju reitinga galvgalī ir apvienība "Saskaņas centrs" (SC). Tā tas ir arī šobrīd – gadā, kad gaidāmas divas vēlēšanas: Eiropas Parlamenta maijā un Saeimas oktobrī. Pirms deviņiem gadiem dibināto apvienību šobrīd veido divi spēki: vairāku partiju saplūšanas rezultātā izveidojusies Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" un Latvijas Sociālistiskā partija, ko jau piecpadsmit gadus vada Alfrēds Rubiks. Ar "Saskaņas centra" zīmolu apvienība startējusi trijās Saeimas, divās pašvaldību un vienās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nu "Saskaņas" un sociālistu ceļi varētu šķirties.
Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" domes sēde vēl februārī notika Kultūras pilī "Ziemeļblāzma", kas ir nesen atjaunota un ar ko bieži lepojas Rīgas mērs un partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs. Partija "Saskaņa" lemj par Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu sarakstu. Pasākums ir ļoti slepens un slēgts. Neviens netiek ielaists pat pār slieksni, jo tiek paziņots, ka notiek privāts pasākums, kurā ieeja ir tikai ar ielūgumiem.
Ieeju "Ziemeļblāzmā" kā mūris sargāja vairāki pieklājīgi, taču bargi apsardzes firmas pārstāvji, kas neļāva pat Kultūras pils vestibilā ienākt nevienam bez ielūguma. Un grezni tērptu cilvēku ar ielūgumiem bija patiešām daudz. Autobusi ar "Saskaņas" viesiem uz brīdi pat radīja sastrēgumu – neparasta parādība sestdienas vakaram Vecmīlgrāvī. Pēc brīža gan izrādījās, ka šo interesi un slepenību tomēr nebija izraisījuši partijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu plāni.
Patieso iemeslu atklāja Nils Ušakovs: "Mums divdesmit gadi Tautas saskaņas partijai. Mums atbrauca no visiem reģioniem, no visām nodaļām cilvēki, un tieši tāpēc mums arī dome notika šodien, lai to pielāgotu tam lielajam pasākumam. 1994.gadā Tautas saskaņas partija tika nodibināta – tās partijas vairs nav, bet būtībā tas ir pamats "Saskaņai"."
Pasākuma apmeklētāju bildes sociālajos tīklos ļauj noprast, ka "Saskaņas" svinības bija grandiozas – ar mūziķiem, flamenko dejotājiem, diskotēku, šampanieti un milzu tortēm.
Pirms tam uz skatuves kāpa partijas reģionālo nodaļu līderi, lai saņemtu jaunos karogus. Tie vairs nav balti ar sarkanu, bet gan zili. Arī tas apliecina, ka "Saskaņa" ir jaunas identitātes meklējumos. Ar to skaidrojams arī lēmums Eiropas Parlamentā startēt atsevišķi no Sociālistiskās partijas, stāsta Jānis Urbanovičs, SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un partijas "Saskaņa" vadītāja vietnieks.
Mērķē uz latviešu vēlētājiem
Taču "Saskaņas" attālināšanās no sociālistiem ir ne vien organizatorisks, bet arī ideoloģisks lēmums. "Mums ir ļoti svarīgi būt kā partijai, lai kļūtu vairāk sociāldemokrātiem, vairāk eiropeiskiem. Mums saikne ir sociāldemokrātiskajās starptautiskajās struktūras, tai skaitā ar pārstāvētajiem Eiropas sociāldemokrātiem un arī, piemēram, Eiropas Sociāldemokrātiskā partiju, kurā mēs caur saviem deputātiem Eiroparlamentā pieliekam punktu. Savukārt no turienes mēs iegūtu impulsu, lai paši pārveidotos, lai iegūtu modernu sociāldemokrātisku partiju. Virzienu viennozīmīgi esam uzņēmuši, bet es varu paškritiski teikt – mums ir garš ceļš ejams," atzina Urbanovičs.
Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka šī jaunā "Saskaņas" pozicionēšanās ir mērķēta uz latviešu vēlētājiem: "Cīņa par nosacīti sociāldemokrātisko vēlētāju Latvijā notiek jau kopš brīža, kad LSDSP zaudēja pārstāvniecību parlamentā. Kas attiecas uz to, ka nonākšana Eiroparlamenta sociālistu grupā varētu nostiprināt partiju, idejiski padarīt to sociāldemokrātiskāku – ir pilnīgi aplami definēta, jo patiesība ir pretēja. Tu vispirms kļūsti par sociāldemokrātu un tad mēģini nonākt Eiropas sociālistu partijā.
Šī pamatā ir spēle uz latviešu vēlētāju, kas ir vienīgā attīstības iespēja "Saskaņas centram", ja tas vēlas palielināt savu klātbūtni parlamentā, jo austrumslāvu, krievu vēlētājs ir lielā mērā izsmelts," norāda Ikstens.
"Saskaņas centrs" mēģina atrādīt savus panākumus Rīgas domē un parādīt, ka kaut kas tāds ir iespējams visas valsts mērogā. Krievu vēlētājam ir svarīgs vispirms SC pozicionējums attiecībā uz krievu valodu, uz krievu skolām, pilsonībām, skaidro politologs.
Par jaunu sadarbību spriedīs pēc EP vēlēšanām
Gan Saeimā, gan Rīgas domē ievēlētie Sociālistiskās partijas pārstāvji SC frakcijas nepametīs, taču par to, vai apvienība tomēr saglabāsies līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām, spriest esot pāragri. Par to tikai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām sola spriest gan "Saskaņas" līderi, gan Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kurš maijā būs "Saskaņas" konkurents.
Par šo faktu Rubiks nav sevišķi priecīgs: "Līdz šim mūsu ceļi nav šķīrušies. Tagad tā nebija mūsu iniciatīva, tā bija "Saskaņas" iniciatīva, ka viņi grib iet atsevišķi. Mēs nepretojamies. Kongresā mēs pieņēmām lēmumu, ka tas ir nepareizs solis, bet ja kolēģi tā grib, tad iesim atsevišķi."
"Tas nenozīmē, ka mūsu ceļi šķiras. Esam vienojušies - paskatīsimies, kā ies katram atsevišķi, tad domāsim, kā turpināt turpmākus darbību. Bet, jā, cīņa būs cīņa – kā draudzības mačs," sacīja Rubiks.
Uz EP cer Cilevičs, Jirgensons, Klementjevs
"Saskaņas" saraksta pirmajam numuram Borisam Cilevičam šis būs trešais mēģinājums no Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu saraksta augšgala nonākt Briselē. Pirms desmit gadiem Tautas saskaņas partijai ar Cileviču kā pirmo numuru pietrūka nedaudz vairāk kā tūkstoš balsu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Savukārt pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamentā tika ievēlēti divi SC pārstāvji. Alfrēda Rubika ievēlēšana nebija pārsteigums, taču otro mandātu ieguva nevis Cilevičs, bet gan krietni zemāk sarakstā bijušais Aleksandrs Mirskis, kurš bija aktīvi izvērsis individuālu priekšvēlēšanu kampaņu.
Cilevičs ir pieredzējis un labi zināms politiķis, kurš ticis ievēlēts Saeimā piecas reizes, tāpēc viņa kļūšana par "Saskaņas" saraksta līderi nav pārsteigums. Taču saraksta otrais numurs ir Rīgas 28.vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kuram pēdējās sekmīgās vēlēšanas bija pirms 13 gadiem. Toreiz no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta viņš iekļuva Rīgas domē un kļuva par Izglītības komitejas priekšsēdētāju. Nākamajā sasaukumā Jirgensons domē netika ievēlēts. Pēdējos gados viņš jau no SC bez panākumiem kandidējis vienreiz Rīgas domes un divreiz – Saeimas vēlēšanās. Taču Eiropas Parlamenta sarakstā augsto vietu viņš ir nopelnījis, jo jau četrus gadus ir partijas "Saskaņa" ģenerālsekretārs, saka Ušakovs. Uzreiz pēc saraksta apstiprināšanas Jirgensons Latvijas Radio atzina, ka tas viņam nebija pārsteigums.
Trešajā vietā sarakstā ir Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs. Viņš iepriekš atzina – ja partijai sociālās sfēras pārzinātāji vai cilvēki, kas spējīgi strādāt Saeimas prezidijā, būs nepieciešami Latvijā, viņš ir gatavs no kandidēšanas uz Eiroparlamentu atteikties.
Uzdevums - piesaistīt pazīstamas sejas
"Saskaņas" Eiroparlamenta sarakstā ir iekļauti vienpadsmit Saeimas deputāti. Arī gandrīz visi pārējie ir ilgstoši saistīti ar partiju, taču ir kāds spilgts izņēmums.
"Saskaņas" valde bija devusi partijas vadītājiem uzdevumu piesaistīt sarakstam pazīstamas sejas. Šo lomu pildīs žurnālists Andrejs Mamikins, kurš tāpēc pārtraucis darbu televīzijā.
Iestāties "Saskaņā" Mamikinu aicināja Ušakovs, kuru viņš pazīst jau vairākus gadus – vēl no laikiem, kad abi strādājuši žurnālistikā. Lēmums iesaistīties politikā Mamikinam neesot nācis viegli.
Socioloģe Līga Rasnača, kas pētījusi partiju programmu sociālo sadaļu, apstiprina, ka, spriežot pēc programmām, "Saskaņa" ir izteikti sociāldemokrātiska. Bet programmā nav pausta partijas nostāja par citām valstij būtiskām lietām un nav pateikts, kur ņems līdzekļus sociālajiem jautājumiem.
Mamikins sarunas laikā vairākkārt uzsver nepieciešamību Latvijas sabiedrībai saliedēties, jo tas esot vienīgais ceļš. Tomēr Ušakova lēmumu publiski paziņot par atbalstu tā dēvētajam valodas referendumam Mamikins nekritizē.
Līgumu ar Putina partiju negrasās pārtraukt
"Saskaņu" ietekmējuši arī notikumi Ukrainā - vai katrā intervijā ar partijas līderiem viņiem tiek vaicāts par sadarbības līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija". Šis pirms četriem gadiem noslēgtais līgums tagad ir publicēts arī "Saskaņas" mājaslapā. Tā teksts ir visai formāls: tajā puses sola konsultēties un apmainīties ar informāciju aktuālos jautājumos, aktīvi attīstīt starppartiju sakarus un atbalstīt dažādu konferenču un semināru rīkošanu.
"Saskaņa" negrasās lauzt līgumu ar Putina "Vienotā Krievija". "Tagad plēst to līgumu driskās – acīmredzot, nav īstā reize, kad rusofobijas līkne iet stingri uz augšu. No tā, ka mēs tagad uzgrieztu muguru kolēģiem, kuri būtībā ļoti daudz palīdzējuši Latvijas ļaudīm. Mūsu līgums ļoti daudz palīdzējis izdarīt Latvijas uzņēmumiem Krievijas tirgū," klāsta Urbanovičs.
Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš atzīst, ka šī brīža situācijā radikālais solis būtu līgumu pārtraukt, ko SC, visticamāk, nevar darīt. Ne tāpēc, ka viņi gūtu konkrētu labumu no "Vienotās Krievijas" līdzdalības viņu politikā, vai šīs sadarbības konkrēti. Tas vēl viens arguments SC elektorātam, kas līguma laušanu varētu uzskatīt par nodevību.
Sadarbība ar Šleseru vēl neskaidra
"Saskaņas" ņemšanu valdībā šobrīd izslēdz visas pārējās Saeimas frakcijas. Taču sev raksturīgus ambiciozus plānus par atgriešanos politikā būvē Ainārs Šlesers, kurš nesen kļuvis par partijas "Vienoti Latvijai" priekšsēdētāju. "Saskaņas centram" šajos plānos ir būtiska loma.
Šlesera dibinātā biedrība "Nācijas izlīgums" jau sākusi nepārprotamu vēlēšanu kampaņu. Tomēr par Šlesera dižajiem plāniem Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" jau visai skeptiski izteicās politoloģe Ilga Kreituse. Viņa norāda, ka Šlesers ir kā vientuļais vilks, kuram nav sekotāju. "Neredzu iemeslu, kāpēc SC ņemtu vienu sakauto, kuram nav reāla spēka, sev par partneri. Ko pašlaik aiz sevis velk Šlesers, izņemot skandālus un paziņojumus? Ar buldozeru ir aizbraukts un raķete ir veiksmīgi startējusi un sabrukusi kosmosā," norāda Kreituse.
Arī Rīgā kopā ar SC pie varas esošā partija "Gods kalpot Rīgai", kuras līderis ir vicemērs Andris Ameriks, plāno iekļaut savus kandidātus SC sarakstos Saeimas vēlēšanās. Gan par to, gan par sarunām ar Šleseru Urbanovičs pagaidām runā negribīgi: "Ne cik tālu mēs neesam, bet aicinājums sadarboties ir. Latvijas politiskā vide būs skaidrāka tieši pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu apzināšanas."
"Saskaņas centra" popularitāti varētu ietekmēt arī viņu konkurentu aktivitātes. Gluži kā otru elpu pēdējās nedēļās ir atguvusi bijusī PCTVL, tagad – Latvijas Krievu savienība. Tās biedri gan aktīvi iesaistās Krievu skolu aizstāvības štāba atdzimšanā, gan rīko sapulces Krimas atbalstam. Un ir diezgan ticams, ka uz šī fona "Saskaņas" mēģinājumi uzsvērt sevi kā sociāldemokrātus var palikt nesadzirdēti.
